Igauņi izspēlē simtgadi

BREHTS NAKTĪ. Izrāde BB at Night stāsta par vienu no tumšākajām dekādēm Igaunijas vēsturē, proti, 20. gs. 40. gadiem un notiek Tapas dzelzceļa stacijā apmēram 100 kilometru attālumā no Tartu, kas bija centrālais punkts igauņu deportācijām uz Sibīriju © Publicitātes foto

Jaunajai teātra sezonai sākoties, Baltijas valstu simtgades gads ieiet finiša taisnē. Septembra pirmajā nedēļā Tartu notiek ikgadējais teātra festivāls Draama.

Šogad tas vienlaikus kļuvis par Baltijas drāmas forumu, jo triju Baltijas valstu vidū uzņemt teātra profesionāļu delegācijas un parādīt aktuālo uz savām skatuvēm kārta tieši Igaunijai. Kopš 2015. gada foruma formāts ir mainījies. Agrāk katra valsts katru gadu uz norises vietu veda pāris izrādes, taču, igauņu ierosināts, dzima cits festivāla modelis. Par festivāla programmu rūpējas uzņemošā valsts, bet pārējās divas brauc iepazīt tās oriģināldramaturģijas iestudējumus. Forumā notiek arī dažādas diskusijas, prezentācijas, neformālas tikšanās un konference par teātra aktualitātēm reģionā.

Pagājušā teātra sezona Igaunijas teātra nozarē bijusi ļoti ražīga. Simtgades projektu ietvaros dažādos sadarbības modeļos tapis ducis izrāžu, ko vieno nosaukums Simtgades stāsti. To ietvaros teātri izlozēja dekādes, par un ap kurām katram teātrim jāveido igauņu oriģināldramaturģijas iestudējums. Gadsimta saskaldīšana gan izrāžu veidotājiem, gan skatītājiem savā ziņā piespiež domāt sistemātiski, dekādes griezumā atskatoties gan uz valsts vēsturi, gan plašākiem 20. gadsimta sociālvēsturiskajiem kontekstiem, kolektīvās atmiņas priekšstatiem un tamlīdzīgi. Izrāžu formāts ir ļoti atšķirīgs - no tradicionālām izrādēm ar skaidri novilktu neredzamo robežu starp skatuvi un skatītāju zāli līdz individuāliem formas eksperimentiem performances žanrā, simboliskiem vispārinājumiem nosacītā skatuves valodā un līdzdalīgajām izrādēm, kur publika tiek integrēta iestudējuma formā. Operas un baleta jomā, savukārt, simtgades zīmē tika pasūtināti, uzrakstīti un iestudēti vairāk nekā 20 oriģināldarbi, gan pieskaroties nacionālajai vēsturei, gan improvizējot par klasikas tēmām, tā veidojot kopējo piedāvājumu.

Baltijas drāmas foruma laikā Simtgades stāsti tiek rādīti nevis kā sezonas laikā - jauns stāsts katru mēnesi, bet koncentrēti - pa divām, pat trim izrādēm dienā. Šādā galopā, protams, nav iespējas ļaut katrai izrādei nosēsties apziņā. Lielāka nozīme ir uzreiz paliekošam vai, tieši pretēji, uzreiz gaistošam iespaidam, vienlaikus cenšoties notvert gan saturu, gan formu. Foruma vajadzībām izrādes tiek tulkotas angļu valodā, izmantojot austiņas vai drukātus teksta izvilkumus. Pāris dienu laikā tikts jau līdz gadsimta vidum, pagūstot piedzīvot ne tikai Teātra No 99 izrādi N034 Revolūcija ar postmodernām atsaucēm uz gadsimta pirmo dekādi, Meierholda biomehāniku, strādnieku teātri, mītiem un 21. gadsimta kultūrzīmēm, sarežģīti konstruētu stāstu par 30. gadu politiskajām peripetijām un igauņu VAPS kustību, kurā daudzi saredz līdzību ar nacionālsociālistiem, bet pat pāris stundu ceļojumu ar vilcienu.

Izrāde BB at Night stāsta par vienu no tumšākajām dekādēm Igaunijas vēsturē, proti, 20. gs. 40. gadiem un notiek Tapas dzelzceļa stacijā apmēram 100 kilometru attālumā no Tartu, kas bija centrālais punkts igauņu deportācijām uz Sibīriju. Publika Tapā ierodas no Tallinas un Tartu, sēžot starp vienkāršajiem vilciena pasažieriem un austiņās klausoties radioiestudējumu - pēc Mati Unta romāna Brehts naktī un dokumentāliem materiāliem veidotu lugu par Bertolta Brehta slapstīšanos pa Somiju un Igauniju 40. gados uz kara šausmu, baiļu un eksistenciālu rūpju fona, vienlaikus piešķirot gluži nevērīgu vieglumu īsajiem dzīves un sadzīves prieka mirkļiem. Izrāde tiek izspēlēta uz perona un pamestajā stacijas ēkā, miksējot traģisko ar komisko, publikā mēģinot restaurēt 40. gadu cilvēka apjukumu lielvaru ģeopolitisko spēļu krustcelēs. Ir interesanti kļūt par daļu no nācijas kolektīvās atmiņas, salīdzināt kopīgo un atšķirīgo starp kaimiņvalstīm un domāt par teātra funkcijām mūsdienu sabiedrībā. Ne tikai simtgades griezumā.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais