Laikmetīgā opera ir žanrs, kurā Latvijā runāt par sistemātisku attīstību ir grūti. Pamatā tādēļ, ka laikmetīgajai operai parasti nav nekāda sakara ar lielajiem operteātriem un operas industriju. Drīzāk tie ir atsevišķi skatuves mākslas projekti, kuriem vietā un nevietā piekarina vārdiņu eksperimentāls.
Lietuvas neatkarīgās kompānijas Operomanija (Viļņa) producente Ana Ablamonova jau vairāk nekā desmit gadus eksperimentē. Kompānijas radošo biogrāfiju veido vairāk nekā 40 laikmetīgo operu iestudējumi un dažādi starpdisciplināri mākslas projekti, tostarp arī laikmetīgās operas festivāls NOA (New Opera Action). Šogad viens no tās jaunākajiem iestudējumiem - piecdesmit minūšu garā komiksu opera Alfa (2018) - bija iekļauts Klaipēdas teātra festivāla TheAtrium lietuviešu nacionālās skates programmā līdzās virknei dažādu formātu teātra izrāžu. Laikmetīgajai operai raksturīga pievēršanās refleksijai par sociālkulturālu problemātiku un sabiedriskām aktualitātēm. To papildina žanram raksturīgo formas elementu kombinācija, kurā ietilpst mūzika un librets, ar videomākslu, performanci, laikmetīgo deju un tamlīdzīgi, veidojot sintētisku muzikālu iestudējumu - visbiežāk kamerformātā, ko nosaka gan ierobežots budžets, gan mobilitātes nepieciešamība. Klaipēdā Alfa tika izrādīta radošā inkubatora Kultūras fabrika telpās.
Iestudējuma režiju, scenogrāfiju un kostīmus veidojusi multimāksliniece Dr.GoraParasit jeb īstajā vārdā Gintare Minelgaite. Libreta autore ir viena no pazīstamākajām jaunajām lietuviešu dramaturģēm Gabriele Labanauskaite, bet mūziku elektriskajai ģitārai, akordeonam un dzīvajai elektronikai sacerējis Sanfrancisko mītošais lietuviešu komponists Alberts Navickis, kuram cita starpā ir arī doktora grāds gēnu inženierijā. Iestudējuma estētika koķetē ar feminismu, komiksiem un datorspēļu vizualitāti, režijas valoda izmanto pantomīmas teātra elementus, konceptuāli veidota gaismu un krāsu partitūra.
Fabulas līmenī opera stāsta par spāņu dzejnieku un dramaturgu Federiko Garsiju Lorku. Precīzāk - par dažādiem viņa biogrāfijas kontekstiem caur viņa māsas Izabellas Garsijas Lorkas prizmu, kura izmeklē Lorkas mīklaino nāvi. Jāpiebilst, 2019. gadā iestudējums Alfa saņēmis Lietuvas augstāko teātra apbalvojumu - Zelta krustu - kategorijā Labākā operas izrāde. Līdzīgākais, ko varētu būt redzējis Latvijas operas skatītājs, varētu būt argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko opera Ainadamar. Tā Viestura Kairiša režijā tika izrādīta 2017. gada Cēsu Mākslas festivālā. Ne tikai tādēļ, ka stāsts par Garsiju Lorku ir ar flamenko elementiem, bet arī žanra un formas ziņā.
Stilizēta supervaroņu komiksu estētika ar atsaucēm uz spāņu kultūrzīmēm ir visa iestudējuma fons. Savukārt kostīmos un rekvizītos (piem., blastera tipa ieroči) dominē melns latekss, tostarp ironiskā traktējumā, no tā veidojot, piemēram, grandioza izmēra flamenko dejotājas kleitu ar volāniem mecosoprāna Noras Petročenko atveidotajai Izabellai. Titri angļu valodā tiek projicēti nevis ar speciāli virstitriem paredzēto mašīnu, bet tiek integrēti iestudējuma scenogrāfijā, projicējot tos kā komiksa tekstus skatuves darbības fonā, kas ir asprātīgs un novatorisks paņēmiens. Federiko drauga Luisa tēlā kolorīti iejūtas basbaritons Nerijs Masevičs. Samērā klasiskās dziedātāju vokālās partijas papildina arī aktrises Ievas Savickaites izteiksmīgā mīma loma kā dramatiskās darbības saistelements. Personāžu sejas ir grimētas baltas, ar melniem plakstiņiem un lūpām, veidojot ekspresionistisku vampu stilu. Daudz tiek izmantota arī pārspīlēta mīmika, kas konceptuāli lieliski iederas izrādes koncepcijā, tāpat kā tīro pamatkrāsu (dzeltens, sarkans, zils) izmantojums skatuves noformējumā un Donāta Repeikas veidotā melno suņu trijjūga skulptūra izrādes finālā. Jāpiebilst, ka Operomania repertuārā ir seši viesizrādēm tehniski piemēroti laikmetīgās operas iestudējumi. Lai šī informācija kalpo par pamudinājumu Latvijas laikmetīgās mākslas festivālu rīkotājiem.