Bens Latkovskis / Autori

Šī komentāra pirmajā daļā rakstīju, ka, lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad var runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas būvniecība ir noslēgusies, un tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas. Iepriekšējā rakstā raksturojām šo jauno politisko sistēmu, bet šoreiz par šo vēlēšanu galveno uzdevumu (mērķi) un mehānismiem, ar kuru palīdzību šis mērķis tiks sasniegts. Un, protams, par pašiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

Kā pēc ikviena īpaši traģiska notikuma, arī pēc 2001. gada 11. septembra terora akta (9/11), publiskajā telpā bieži bija dzirdami izteikumi, ka “pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk”, “turpmāk vēsture tiks dalīta pirms 9/11 un pēc 9/11” un tamlīdzīgi.

Lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad varam runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas nesošo konstrukciju būvniecība ir pilnībā pabeigta. Tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas.

Noslēdzies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātais 540 000 eiro vērtais iepirkuma konkurss “Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrāde”. Pagājušo nedēļu valdības sēdē tika izskatīts LIAA informatīvais ziņojums, kura laikā tika prezentēts šī plāna pilotprojekts – misija “Jūra 2030”.

Baltkrievijas pērnās vasaras protestu viena no galvenajām sejām – flautiste Marija Koļesņikova pirmdien slēgtā un noslepenotā “tiesas” sēdē tika notiesāta ar 11 gadiem cietumā. Tā kā pat viņas advokāti bija spiesti parakstīties par “noslēpuma neizpaušanu”, tad šie 11 gadi ir gandrīz vienīgais, kas konkrētāk zināms par pašu tiesas procesu.

Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.

Pēc tam, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika apturēta grozījumu izskatīšana Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, daži politiķi un komentētāji jau pamanījās atzīmēt, ka tā esot saprāta uzvara un Saeima beidzot pārtrauks sabiedrības šķelšanu, kacināšanu un pievērsīsies praktiskākām, valstiski lietderīgākām lietām.

No Kijevas Centrālās dzelzceļa stacijas, kur piestāj autobuss no Borispoles lidostas, līdz rezervētajai viesnīcai ir aptuveni pusotra kilometra. Jau Rīgā, skatoties kartē, ir nolemts šo attālumu iet ar kājām. Tomēr realitātē viss izskatās nedaudz citādāk kā mājās, pētot karti, un pēc nelielas maldīšanās kādam pretimnācējam, gadus četrdesmit vecam, padruknam, vienkārši ģērbtam vīrietim jautāju, kā aiziet līdz Olimpiskajam stadionam, kurš ir tuvākais orientieris meklētās viesnīcas tuvumā.

Aldis Gobzems pieteicis “rododendru revolūciju”, kurai beidzot jāaizslauka mēslainē Kariņa/Pavļuta korumpētā kovidokrātu kliķe. Revolūcija nolikta uz 18. septembri. “Vai nu mēs, vai viņi,” Gobzems dramatizē sociālajos tīklos.

31. augustā beidzas termiņš, līdz kuram ASV karaspēkam jāatstāj Afganistāna. Šo termiņu sākotnēji bija noteikušas pašas ASV, bet tagad to pašu termiņu ultimatīvā formā izvirzīja “Taliban”, nostādot ASV prezidentu Džo Baidenu visai divdomīgā situācijā.

Premjera Krišjāņa Kariņa dienaskārtībā pārliecinoši dominē kovida tēma. Katrā uzstāšanās reizē viņš par kovidu runā vispirms un visvairāk. Nevar nepamanīt, ka šī tēma Kariņam ir tuva, un šķiet, ka viņš ir pārliecināts, ka ar tās ekspluatāciju var gūt politiskos punktus. Atšķirībā no citām lietām, kur cilvēki prasa reālus, taustāmus rezultātus.

Iepriekšēja rakstā ieskicējām Afganistānas pašreizējās situācijas priekšvēsturi un uzdevām jautājumu, kāpēc, par spīti astronomiskajām summām, kuras tika ieguldītas šīs valsts modernizācijā, “Taliban” islāmisti tikpat kā bez pretestības pārņēma varu valstī, tiklīdz ASV karaspēks pārtrauca uz saviem durkļiem turēt Ašrafa Ganī laicīgo režīmu.

Kad 15. augustā Kabulā krita prezidenta Ašrafa Ganī režīms un pilsētā ienāca “Taliban” kaujinieki, biju Ukrainā. Spriežot pēc ierakstiem tviterī, Latvijā daudziem aizlūza sirds, jūtot līdzi nabadziņiem, kuri Kabulas lidostā rausās jau uz skrejceļa esošu lidmašīnu fizelāžas, lai tikai tiktu prom no savas valsts – Afganistānas.

Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.

Laikā, kad ceļojumi uz ārzemēm kovida dēļ tiek ierobežoti, daudzi aicina apmeklēt Latvijā esošās muižas un pilis. Taču, kā dažkārt mēdz teikt, “viss nav tik viennozīmīgi”. Izrādās, ka vairums šo ēku kompleksu apmeklētāju vienkārši nezina vēsturi.

“Nosauciet izeju no ekonomiskās krīzes! Piedāvājiet kādu citu izeju no pandēmijas,” pirmdien “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā “Likumprojekts par vakcināciju darbavietās: par vai pret?” aicināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Šis laiks, kad, premjera Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, ir pļaujas laiks dažādiem “pētīšanas” kantoriem, kas par valsts (tas ir, mūsu visu) naudu “pēta” visu, ko vien var “pētīt”. Jau janvārī tika prezentēts “pētījums” par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 slimību un ar to saistītām parādībām, tai skaitā “konspirāciju teorijām”.

Šodien aprit tieši gads kopš Baltkrievija dzīvo jaunā ērā. Pērn 9. augustā notika prezidenta vēlēšanas, kuras sadalīja dzīvi Baltkrievijā pirms un pēc. Gads ir pietiekami ilgs laika nogrieznis, lai izdarītu zināmus secinājumus.

Neatkarīgi no tā, vai “vakcīnu loterija” notiks vai tomēr tās organizētāji sapratīs, ka pāršāvuši pār strīpu, un izdomās citu veidu, kā “paņemt” naudu, šīs loterijas uzpūstās izmaksas uzskatāmi apliecina to, par ko šaubas tāpat jau vairs nebija. Proti, ka tā saucamā cīņa pret Covid-19 jau sen kā pārvērtusies nekaunīgā naudas slaukšanā. Var lietot pat smagākus vārdus – uz nopietnas slimības un tās apkarošanas rēķina arvien plašākus apmērus iegūst prasts marodierisms.

Olimpiskajās spēlēs sportisko notikumu ir tik daudz, ka katras valsts līdzjutēji interesējas gandrīz tikai par savējiem. Atšķirībā, piemēram, no nesenā Eiropas čempionāta futbolā, kur katrs mačs ieguva plašu starptautisko interesi.

Šonedēļ Latvijā sākušies divi pasākumi, kuri liek izvērtēt ģimeņu tiesību jautājumu ideoloģiskos aspektus. Tie ir – “praida” nedēļa un parakstu vākšanas sākšana par grozījumiem Satversmē ģimenes jēdziena nostiprināšanai.

Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").