Notiekošā nozīmību cilvēki apjauš tikai pēc tam. Tā tas notiek gan sadzīvē, gan lielajā politikā. Šobrīd Ukrainā notiekošā kara nozīmību cilvēki ārpus tiešās karadarbības zonas uztver vāji. Par to liecina arī galvenās tēmas, par kurām debatēja abi kandidāti pirms svētdien notikušajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Vēsturnieki mēdz teikt, ka 2. pasaules karš bija 1. pasaules kara turpinājums. Pašreizējais Krievijas – Ukrainas karš ir sava veida 2. pasaules kara turpinājums. Kāpēc? Tāpēc, ka agresorvalsts galvenais propagandas naratīvs ir cīņa ar savulaik līdz galam nepiebeigtajiem nacistiem.
Lai arī kopumā Krievijas sabiedrība atbalsta savas valsts uzsākto karadarbību Ukrainā, tā ir samērā vienota negatīvā attieksmē pret kodolieroču lietošanu, liecina neatkarīgas sociologu grupas “Hronika” veiktais pētījums.
Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie mantinieki visaktīvāk aģitē par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Latvijas mediju telpā. Tas katrā ziņā ir visnotaļ simboliski.”
Latvijā kovida pandēmija beidzās tajā pašā dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir, fiziski nekas nemainījās, cilvēki turpināja inficēties, nonākt slimnīcās un katru dienu vairāki pat nomira. Taču informatīvajā telpā pandēmija bija beigusies. Kā uz burvju mājienu. Televīzijas studijās perevoščikovus un trojanskus nomainīja rajevi un dalbiņi. Taču tā notika ne visur pasaulē.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski mainījies ne tikai 9. maija politiskais konteksts, bet arī viss ar to saistītais. Tajā skaitā attieksme pret, sacīsim neitrāli, “pieminekļa kompleksu” Pārdaugavā.
Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, kurš nākamajā kārtā pēc divām nedēļām cīnīsies ar otro vietu ieguvušo Nacionālās apvienības kandidāti Marinu Lepenu.
Latvijas krievvalodīgie, kā var noprast, pēc "Delfi" žurnālistes Olgas Dragiļevas iniciatīvas publicējuši vēstuli/uzsaukumu, kurā nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu un lūdz šogad nesvinēt 9. maiju.
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess: “Asinis stindzinošākās reportāžas kopš Srebreņicas laikiem. Bet “liberālais” žurnālists Leonīds Ragozins stāsta, ka krievu izmešana no “Airbnb” īres servisa izraisīšot kodolkaru. Varbūt protestēt pret zvērībām? Ne-e. Ņemot vērā to, ko izdarījuši krievi, vaimanāšana par viņu tiesībām izsauc nelabu dūšu.”
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Kremļa propagandas tradīcijās piesaukusi nacistus: “Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski vajā žurnālistus. Latvijas Radio redaktore par to, kāpēc informācijas karā ir JĀSTIPRINA neatkarīgie mediji, nevis jāseko Trampa un nacistu “melu preses” propagandai.”
Ārkārtīgi nežēlīgie, prātam neaptveramie Krievijas armijas kara noziegumi Bučā likuši pasaulei šausmās nodrebēt – kā tādas zvērības var pastrādāt cilvēks 21. gadsimtā. Izrādās, ka var. Un arī 21. gadsimta piesaukšana varbūt nemaz nav īsti vietā.
Latvijā ir slēgti vairāki desmiti Krievijas propagandas TV kanālu. Rodas jautājums – ko likt vietā? Risinājums tiek solīts pāris nedēļu laikā. Šādiem vārdiem LTV1 “Rīta Panorāma” piektdien pieteica interviju ar kultūras ministru Nauri Puntuli.
No šodienas – 1. aprīļa – var teikt, ka kovida ēra Latvijā ir gandrīz oficiāli beigusies. Gandrīz, jo atsevišķi ierobežojumi saglabājas. Prasība pēc vakcinācijas saglabājas ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, kā arī pedagogiem līdz šī mācību gada beigām. Sejas aizsegu obligāta valkāšana paliek ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā.
Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.
Pazīstamais filozofs Artis Svece portālā “Satori” publicējis rakstu “Devītais maijs”, kurš, kā noprotams no virsraksta, veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai.
Ar ko atšķiras Zelenskis no Makrona/Šolca? Atbilde ir vienkārša – Zelenskis ir nākotnes politiķis, kamēr Makrons/Šolcs iemieso aizgājušo laiku politiku.
Aizvadītās nedēļas nogalē notika vairākas augstākā līmeņa tikšanās. G-7 valstu līderu tikšanās, NATO samits, ES Padomes (valstu vadītāju) sēde un ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Polijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.
Pirmā kara mēneša rezultāti jāvērtē divās atsevišķās, bet savstarpēji cieši saistītās plaknēs. Krievijas – Ukrainas kara plaknē un galvenajā frontes iecirknī (atbilstoši Putina un Lavrova izteikumiem) – cīņā pret esošo pasaules kārtību.
Ilgus gadus Krievijas sabiedrībā tika kultivēta militārā psihoze, kura tur ieguva izteikta reliģiska kulta raksturu. Šīs kvazireliģijas (“pobedobesije”) galvenā svinamdiena bija 9. maijs, kad visā Krievijā notika šī kara dieva orģiju kulminācija.
“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” teica: “Vasarā skatīsimies, kā sagādāt gāzi. Iepirkumi tiks veidoti tā, lai gāze, ko uzņēmums patērē, nebūtu no Krievijas nekad. Iepirkumos pieļausim, ka gāzi piegādā tikai Amerika, Katara, Norvēģija.”