Daudz kritizētie Francijas, Vācijas un Itālijas līderi – Emanuels Makrons, Olafs Šolcs un Mario Dragi – kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu pagājušajā ceturtdienā beidzot ieradās solidaritātes vizītē Kijivā. Pirmie, redzamie rezultāti šķiet cerīgi.
Krievijas Valsts domes deputāts Jevgeņijs Fjodorovs šā gada 8. jūnijā iesniedza “parlamentā” likumprojektu, kurš paredz anulēt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Uz šo starptautisko izlēcienu atsevišķi asprāši Lietuvā ierosināja anulēt 1634. gada Poļanovskas miera līgumu, ar kuru Polijas – Lietuvas ūnija atdeva Krievijai Smoļenskas apgabalu.
Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma – “Laima” – produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.
Vakar rakstīju par “lielajiem stāstiem”, kādus uz 1. oktobra Saeimas vēlēšanām elektorātam gatavo mūsu tā saucamie politiskie spēki. Šodien par to, kādiem šiem stāstiem jābūt. Pareizāk sakot, kādam tam jābūt. Vienskaitlī.
NATO austrumu flanga valstu vadītāju Bukarestes sanāksmes priekšvakarā Putins nācis klajā ar kārtējām prātulām par vēsturi un fantāzijām par savu vietu šodienas pasaulē. Saucot lietas savos vārdos, viņš atklāti draud Latvijai, Baltijai un visai pasaulei.
Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?
Kad 2014. gadā toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele pēc sarunas ar Putinu pasūdzējās toreizējam ASV prezidentam Barakam Obamam, ka “mūsu draugs” Vladimirs dzīvojot paralēlā realitātē, Rietumos, tajā skaitā pie mums, nevienam pat neienāca prātā šo Merkeles frāzi izvērtēt caur “kritiskās domāšanas” prizmu.
Ceturtdien Saeima nobloķēja Civilās savienības likuma skatīšanu trešajā lasījumā, taču tas nenozīmē, ka jautājums ir, kā mēdz teikt, norakts. Tas tiks atkal un atkal likts darba kārtībā, cenšoties to vienalga kādiem līdzekļiem izbīdīt cauri.
Ceturtdien lielākā daļa Saeimas deputātu, norādot uz konservatīvo partijas deputāta Aivara Geidāna aizdomīgo balsojumu juridiskās komisijas sēdē, atteicās piedalīties tādā Saeimas sēdē, kurā deputātu mazākums šo faktu demonstratīvi ignorē, lai gan par to KNAB uzsācis pārbaudi.
Pēc mēnesi ilgas skaņošanas ES sestā sankciju pakotne beidzot pieņemta. Pareizāk jau būtu rakstīt “pēc mēnesi ilgas muļļāšanās”, bet pieturēsimies pie principa – labāk vēlāk nekā nekad.
Maija pēdējā dienā ASV prezidents Džo Baidens izdevuma “The New York Times” viesu slejā publicējis programmatisku rakstu par ASV pozīciju Krievijas – Ukrainas karā. Raksta nosaukums jau daudz ko pasaka: “Ko Amerika darīs un ko nedarīs Ukrainā”.
Sākšu tomēr ar citu ziņu, kas gan cieši sasaucas ar virsrakstā minēto. Pazīstamā “Vienotības” politiķe Lolita Čigāne ievietojusi sociālajos tīklos bildes ar Maskavas nama attēliem Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā, ar parakstu: “Maskavas nams Rīgā turpina darboties? Kā tas iespējams?!?”
Valkas mērs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam “Diena” izsaka cerību, ka šogad, vēlēšanu gadā, valdošā koalīcija negribēs veikt politisko pašnāvību, tāpēc cilvēki (intervijā – pašvaldības) varot gaidīt no tās kādu nopietnāku atbalstu.
Ceturtdien Saeimu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš uzsvēra, ka “mums pilnībā jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām mūsu kontinentā. Mums nepieciešams stingri un visos līmeņos cīnīties par principiem, par katras valsts un tautas nozīmi, jo katrai tautai ir nozīme”.
Kādreizējā diplomātijas pirmā lieluma superzvaigzne, 98 gadus vecais (tieši šodien viņam paliek 99 gadi) Henrijs Kisindžers uzstājās Davosas ekonomikas forumā ar savu Ukrainas kara risinājuma piedāvājumu.
Pasaulē lielu rezonansi izraisīja Jeila universitātes profesora Timotija Sneidera raksts “Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska” ietekmīgajā “The New York Times”.
“Progresīvie” vakar atrādīja vēlētājiem ne tikai savu premjera amata kandidātu, bet arī visu ministru “sarakstu”. Pirmie. Tādējādi apliecinot, ka seko partijas nosaukumā ietvertajai novitātes sastāvdaļai.
Pasaule nav gatava “jaunajam risku laikmetam”, teikts vakar publicētajā Stokholmas starptautiskā miera izpētes institūta (Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI)) ikgadējā ziņojumā “Miera ekoloģija” par miera apdraudējuma līmeni pasaulē.
Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.