Krievija septembrī gatavojās uzbrukt Eiropai, uzskata Krievijas vēsturnieks. Kas Putinam lika mainīt plānus?

Krievijas vēsturnieks Jurijs Felštinskis intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” atzina, ka tikko ir parādījies arī kāds pozitīvs moments – šoruden atsakoties no militārajām mācībām Baltkrievijā, Krievija faktiski atteicās no plāna iebrukt Eiropā, kas nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir galīgi zaudējis karu Ukrainā.

Kad beidzās septembris, oktobris, Krievija bija ieplānojusi militārās mācības Baltkrievijā, ar ko tā maskēja gatavošanos uzbrukumam. Kā zināms, 2022. gada mācības beidzās ar iebrukumu Ukrainā. Kad Krievija paziņoja, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks mācības, kurās piedalīsies 100 000 karavīru, bija skaidrs, ka runa ir par gatavošanos iebrukumam, stāstīja vēsturnieks.

Un bija divas iespējas - vai nu tas ir otrais uzbrukums Kijivai, tāpēc, ka bez tās ieņemšanas nevar virzīties uz priekšu karā Ukrainā, vai arī runa bija par otrās frontes atvēršanu - par ieiešanu Austrumeiropā, par Eiropas iebiedēšanu, lai tā pārtrauktu palīdzību Ukrainai, un tad jau Putins iekaros Ukrainu. Taču no šo mācību idejas Putins atteicās.

Tika ziņots par 100 000 karavīru mācībām, kas beidzās ar to, ka piedalījās 3000 Krievijas un 10 000 Baltkrievijas karavīru. Mācības tika atceltas, kas nozīmē, ka Krievija no tām atteicās dažādu iemeslu dēļ. Iespējams, nav cilvēku, nav naudas, varbūt nav ieroču, spēku. “Atteicās no idejas iebrukt Eiropā, kas nozīmē, ka Putins ir galīgi zaudējis šo karu. Jautājums ir tikai par to, kā izdarīt, lai viņš beidzot to saprastu,” sacīja J. Felštinskis.