Antra Gabre / Autori

Septembra beigās autostāvvietā tika sabojāts aktiera un spēkavīra Aleksandra Radzeviča auto – uz tā uzkrita radiostacijas «SuperHits EHR» gaismas reklāmas kaste. Aleksandrs atzina, ka faktiski palicis bez pārvietošanās iespējām, jo dzīvo Penkulē, bet dažādi pasākumi jāvada un citi darbi veicami Rīgā.

Šogad Latvijas budžets uz Saeimu tika nests koka zārciņā, atvainojiet, koferītī. Asprāši jau paguvuši to apsaukāt gan par elegantu zārku kaķim, gan par silīti. Taču 2022. gada budžets ir pirmais, kurš iegūlis jauna dizaina portfelī un ar to paliks zināms vēsturē. Iepriekšējais budžeta portfelis ir aizsūtīts pensijā pēc 23 gadu kalpošanas.

Var patikt, var nepatikt kāds cilvēks vai notikums, tik un tā nesanāks to izsvītrot no vēstures. Tas ir fakts, ka pēc daudziem gadu desmitiem viens un tas pats notikums tiek vērtēts citādi. Mūsdienās šķiet visai uzjautrinošs fakts, ka Padomju Savienības vadītājs Ņikita Hruščovs pabija Raunā un kā tas viss izvērties. Protams, Latvijā un latviešu mutēs tas ir apaudzēts ar nostāstiem un leģendām, bet vai tāpēc lai to neatcerētos?

2001. gada 15. oktobrī pulksten 18.02 policija saņēma informāciju, ka Rīgā, Lāčplēša ielas 29. nama vārtu arkā, ar vairākiem šāvieniem nogalināts vīrietis. Tas bija tiesnesis Jānis Laukroze, kuru nogalināja viņa mājas pagalmā. Ir pagājuši 20 gadi, un šī slepkavība aizvien nav atklāta. Bet 2016. gadā ar šautu brūci miris tika atrasts Andris Laukroze, Zigrīdas un Jāņa Laukrožu dēls.

Ļoti daudzi cilvēki pieļauj, ka sētnieks ir zemu atalgota profesija, kurā zobi jākar vadzī. Turklāt sētnieku trūkst. Par to liecina daudzie sludinājumi, kuros tiek piedāvāts darbs sētniekam vai apkopējai. Tiesa, prasības šī amata pretendentiem ir ļoti atšķirīgas.

Bokseris Mairis Briedis jau ir saticies ar savu nākamo pretinieku, Vācijas pārstāvi Arturu Mannu. Briedis 16. oktobrī «Arēnā Rīga» cīnīsies ar Mannu par Briedim piederošo Starptautiskās Boksa federācijas čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā. Mūsu bokserim tā būs pirmā cīņa pēc vairāk nekā gada pārtraukuma.

Skolotāju dienas priekšvakarā sarunājāmies ar Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktoru, pedagoģijas zinātņu doktors Romanu Alijevu.

Bija 1983. gada 26. septembris. Padomju armijas virsnieks Staņislavs Petrovs vārda tiešā nozīmē izglāba pasauli, bet plašāk par to kļuva zināms pēc daudziem gadiem. Ilgi viņš bija viens no nezināmajiem varoņiem, tomēr piedzīvoja savu atzīšanas stundu.

1933. gada 27. septembrī piecus gadus vecā peruāniete Lina Medina dzemdēja dēlu.

Vai vērts lauzīt galvu par to, kāpēc vecāki nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem? Iemesli katram savi un gan jau – arī vienādi vai līdzīgi.

Nav labuma bez ļaunuma – šķiet, tā varētu sacīt par atradumu Ilūkstes jezuītu baznīcas vietā. Pusotru gadu maisos uzglabātas cilvēku mirstīgās atliekas, citiem vārdiem sakot, kauli, galvaskausi – tas, kas paliek, kad miesa izzūd.

Latvijā 2019. gadā vārdu mainījuši 209 cilvēki, bet pērn – 216 (Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta dati). Šoreiz atgādinām, kā un kāpēc Latvijā un pasaulē pazīstami cilvēki izvēlējušies saukties citā vārdā un dažos gadījumos – arī uzvārdā, kā arī piešķīruši bērnam ekscentrisku vārdu. Bet igauņi tramvajiem deva sieviešu vārdus...

Dabas vērotājs Vilis Bukšs prognozē, ka nākamais gads būšot labs, «bez kovidiem un citām sērgām». To viņš secinājis, pārbaudot ozola «ābolu» – pangu, proti, «tajā atradu kāpuriņu. Ceru, ka arī citos tas pats, jo ticējums saka: ja pangābolā tārpiņš, tad nākošais gads būs labs». Vienlaikus laikazīmju vērotājs piebilst – ja pangābols tukšs, tad būs slimības. Ja pangābolā ir zirneklis, tad būs mēris... Ak, vai! Mēris Latviju nav plosījis kopš 18. gadsimta sākuma.

Mēs novecojam kopā ar savām bērnības rotaļlietām. Bet varbūt nemaz savā garā nekļūstam vecāki, un arī rotaļlietas un multiplikācijas filmu mīļākos varoņus uztveram tāpat kā pirms daudziem desmitiem gadu. Varbūt tāpēc šķiet neparasti, ka Pekausim (Čeburaškam, arī tā viņu mēdz dēvēt latviski) – jau 55.

Reizēm notiek tik dīvaini atgadījumi, ka grūti pat noticēt – tā nav fantāzija. Iepazīšanās stāsti nereti ir neiedomājami traģikomiski. Tāpēc – labi, ka tas nav noticis ar mums!

Aizliegtais auglis ir salds – tas, šķiet, ierakstīts mūsu gēnos, ja var ticēt Bībeles stāstam par Ievu un Ādamu.

Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat» pirms dažiem gadiem apkopojis datus, un tie liecina, ka jaunieši nesteidz atstāt vecāku ligzdiņu, bet izvēlas dzīvot kopā ar viņiem. Līdzīgi dati iegūti arī dažādās aptaujās Latvijā.

Šī vasara Līgai Krapānei bijusi karsta arī pārnestā nozīmē. Viņa atstāja darbu Valsts kontrolē un pievienojās Aināra Šlesera jaunajai partijai ar pretenciozu nosaukumu «Latvija pirmajā vietā».

Litenes «Ainažos» pirmais pretī izskrien Ludis – rotveilera un vilciņa krustojums. Rīdzinieks. Paņemts no patversmes, kur atstāts un pirms tam noslānīts ar koku. Ludis pieklājības pēc uzrej, bet visādi citādi – laipns un viesmīlīgs suns. Dzirdot Luda skaļo balsi, no pagalma puses nāk neliela auguma, kalsna sieviete. Anna Zīle.

Tieši tik ietekmīgu putnu izglābuši un uzaudzinājuši Kundziņsalas iedzīvotāji Juris un Ineta. Vārnai dots latviešiem vienkārši «sagremojams» vārds – Krišs Barons. Bet ne Ineta, ne Juris nezina, vai Barona jaunskungs ir meitenīte vai puisītis. Un vai tam ir kāda nozīme? Toties Baronam feisbukā ir vairāk nekā 130 draugu.

Pliko kaķi kāroju sen, vismaz desmit un vairāk gadu. Tolaik šāda dzīvnieka cena man šķita nereāli dārga, tāpēc spriedu kā «Limuzīna» Mirttante: «Tādu naudu! Par to jau aunu var nopirkt!» Nolēmu gaidīt. Kurš gaida, tas sagaida. Pērnā gada janvāra pirmajās dienās kāds velniņš dīdīja ieskatīties dzīvnieku patversmes «Dzīvnieku draugs» mājaslapā. Zināju, ka no citām patversmēm dzīvnieku neņemšu. Turklāt bieži tur neielūkojos, varbūt reizi trijos četros gados. Un – še tev!

Atceraties, skolā daudziem bija atmiņu klade, kurā tika rakstīti jautājumi, uz kuriem bija jāatbild klases un skolas biedriem vai citiem tuviem, interesantiem, mīļiem cilvēkiem. Šāda Atmiņu klade ir arī »Vakara Ziņām«. Šodien - pirmais ieraksts tajā.