Tieši tik ietekmīgu putnu izglābuši un uzaudzinājuši Kundziņsalas iedzīvotāji Juris un Ineta. Vārnai dots latviešiem vienkārši «sagremojams» vārds – Krišs Barons. Bet ne Ineta, ne Juris nezina, vai Barona jaunskungs ir meitenīte vai puisītis. Un vai tam ir kāda nozīme? Toties Baronam feisbukā ir vairāk nekā 130 draugu.
Bija maija beigas. Pie Jura un Inetas atbrauca draugi. Lija lietus. No kaimiņu teritorijas skanēja putna brēkšana. Ilgi to nebija iespējams klausīties, tāpēc cilvēki ar vājākiem nerviem devās skatīties, kas notiek. Garajā, slapjajā zālē ķepurojās nosalis vārnēns. Ineta to atnesa mājās un, lai gan bija niecīga cerība, ka atlabs, vārnas mazulis apliecināja milzīgu dzīvotgribu.
Juris spriež, ka vecāki vai brāļi un māsas putnu izbrāķēja kājas dēļ. Kreisā kāja ir kliba, un tur vairs neko nevar līdzēt. Iespējams, pietrūka barības visam perējumam, jo Krišs Barons piedzima ļoti agri - jūnija sākumā viņš bija jau mēnesi vecs. «Laiks draņķīgs, barības nebija,» pieļauj vārnas saimnieks.
Sākumā Krišs Barons jauno teritoriju apguva piesardzīgi, katru dienu atklāja kaut ko jaunu. Vispirms izpētīja verandu, pēc tam sāka snaikstīt galvu pa logu, vēlāk pārlidoja pagalmu un devās sirojumos pie kaimiņiem. Par Juri un Inetu viņam viss bija skaidrs - šie ir bara locekļi, savējie. Izskatās gan dīvaināk nekā pats Barons, tik un tā - savējie. «Barons uzskata, ka mēs esam dumji,» smejas Juris, «tāpēc viņš mūs aizstāv. Piemēram, no kaķiem. Baronam ir speciāls kaķiem domāts ķērciens briesmīgā balsī. Kaķi mūk! Kad Barons runā ar mums, viņš mīlīgi ņurd.»
Ar laiku arī tuvējos Kundziņsalas kaimiņus viņš sāka uztvert kā sava bara locekļus. Pie viņiem dodas, kad kļūst garlaicīgi un vajadzīga sabiedrība. Vai arī - kad gribas pamieloties ar kaimiņu galda labumiem. Vārnu sabiedrība Baronu neinteresē.
Iespējams, Barona identificēšanās ar cilvēku bija viņam liktenīga. Kādudien putns pārradās mājās ar salauztu spārnu. «Salauzt pleca kaulu... Tad ir jāiesit ar mietu vai spēcīgi durvīs jāiever. Varbūt Barons uzlaidās kādam cilvēkam uz pleca, tas pārbijās un nodarīja pāri,» Juris var izteikt vienīgi versijas par to, kas notika. Vārnulis baidās no putekļu sūcēja, viņš nekad nesēžas saimniekam uz rokas, ja ir uzvilkts cimds. Barons satraucās arī, ieraugot »Vakara Ziņu« fotogrāfa foto statīvu, jo nezina, kas tas ir. Bet no cilvēkiem viņš acīmredzot nebijās. Līdz šim cilvēki bija draugi.
«Spārnam vēl jāsadzīst, mums ir ļoti naiva cerība, ka Barons rudenī aizlidos, bet diez vai tā notiks. Izredzes, ka iekļausies vārnu sabiedrībā, ir niecīgas, tāpēc mums jādomā risinājums, kur viņš varēs ziemā nakšņot. Trauma viņu padarījusi piesardzīgāku. Kad noņems šinu, tad redzēsim, vai var palidot. Ja man jāiesaka, ko līdzīgos gadījumos darīt, es teiktu, ka pati daba lēmusi - vājākajam jāiet bojā. Ja skatās no objektīvu dabas likumu puses - nav prāta darbs ņemt vārnēnu un audzināt. Tā ir psiholoģiska trauma šiem putniem,» Juris atzīst.
Vienlaikus Juris aizrautīgi stāsta par Krišu Baronu un viņa sugasbrāļiem. «Ja agrāk es uz vārnām skatījos vienaldzīgi, tad tagad vēroju, ko tās dara, jo es zinu, kāda ir viņu domāšana, komunikācija, barības meklēšanas un slēpšanas refleksi. Vārnu tuvākie radinieki ir zvirbuļi, bet vārnām ir augsts intelekts, toties zvirbuļi ir mazi un dumji. Vārnai ir trīsdimensiju redze, tā atceras cilvēku sejas, vārna prot skaitīt... Trīsdimnesiju redze ļauj precīzi, līdz milimetram, ar knābi trāpīt mušai vai odam, neuzsitot pa stiklu vai roku.»
Vārnu barā pastāv hierarhija, tomēr katram bara loceklim jārāda un jāpilnveido savas prasmes. Tādā veidā putni cīnās par savu vietu. «Vārnas cīnās par vietu barā - cik gudrs, viltīgs, draudzīgs esi un ko tu proti. Kad vārnas dodas uzdevumā, piemēram, medīt, tad, neraugoties uz hierarhiju, pienākumi tiek sadalīti atkarībā no prasmēm. Kāds putns prot labi novērot, cits maktīgāk knābj... Kad Barons ir mums blakus dārzā vai telpā, viņš aktīvi rosās, lai pierādītu, ka pretendē uz augstāku statusu,» Juris dalās novērojumos.
Barons prot skaitīt, viņš zina, ka verandā otrais logs no malas ir viņa logs, pa to var iekļūt telpā. Kad vārna ierauga saimnieku citā stāvā, viņa taranē otro logu, nevienu citu.
Juris spriež, ka vārnai uzvedība un zinātkāre atbilst trīsgadnieka līmenim - viss jāpagaršo, jāpaņem ar knābi, jāpaurķējas. Tas nekas, ja trāpa ausī vai acī. Barons vēlējās pagaršot skropstas, Juris nelaikā pagrieza galvu, un knābis trāpīja acs ābolā.
Juris filmē video un izvieto tos Barona profilā feisbukā. Video sižetos Barons tiek nedaudz rāts par dažādām blēņām. Profilaksei. Par ko? Nu saplēsa kaimiņam kreklu. Un tad? Nozaga kaimiņam pulksteni. Un tad? Pēc tam pusstundu visi ķemmēja pagalmu ar grābekļiem, līdz laikrādi atrada. Barons, protams, asistēja. Zeķes tiek zagtas regulāri un glabātas drošā vietā uz jumta. Barons uzskatīja, ka tomātu atsiešanai sagatavotās aukliņas domātas viņam. Arī tās tika nogādātas uz jumta.
Ēdienu viņš slēpj dīvānā un ir ļoti sašutis, kad kārtējās ģenerāltīrīšanas laikā saimnieki viņa krājumus izmet. Barons atceras, kur ko noslēpis, un regulāri pārbauda.
Kad putnēns tikko nonāca pie Jura un Inetas, viņš sēdēja un skatījās uz... vecu radioaparātu, kam korpusā ir lērums lielu un mazu caurumu. «Smejos, ka VEF radījis vārnām pievilcīgu dizainu. Skatījās uz to kā uz Rembranta gleznu - tas ir tik «kruta», tik daudz caurumu! Pusstundu sēdēja un blenza, nācās pagriezt radio pret sienu.»
Barons rotaļājas ar cilvēku kāju pirkstiem - uzbrūk un ieknābj īkšķī. Kad putnu dzen nost, viņš tēlo, ka bēg, un uzbrūk atkal. Vēl viņš mēdz apgāzties uz muguras, pretoties, cirst ar zobiem apavu zolē, vicināties ar nagiem. Tāda jautra spēle.
Baronam ir tradīcija pavadīt Juri uz darbu. Tas notiek tā: jāuzsēžas uz mašīnas, jāielavās salonā, jāpastaigā pa paneli, jāapsēžas uz vārtu vērtnēm, lai var pavizināties. Jurim trīs četras reizes Barons ir jāvizina uz vārtiem.
Kad abi saimnieki aizbrauc uz dažām dienām, tad sagaidīšana ir īpaši vētraina. Vārna rāda, cik ļoti ir noilgojusies pēc sava bara.
Viņš netiek barots ar kartupeļiem, maizi un cūkgaļu. Toties labprāt sukā iekšā jēlas zivis, olas, 9% biezpienu (0,5% biezpiens negaršo!). Ēdienkartes favorīte ir paipalu ola, tai ar mēli iztīra dzeltenumu, ka šņakst vien. Pats atrod un uzkož kukaiņus.
Ak, jā, vārnas ir atradušas veidu, kā gaumīgi apreibināties. Tās iesēžas skudru pūznī un gaida, kamēr skudras atbrīvos no parazītiem spalvas. Bet, uzkožot skudruskābi, vārnas iegūst alkoholam līdzvērtīgu eiforiju.
Kāpēc Krišs Barons ir politiski ietekmīgākā vārna Latvijā? Juris uzjautrinās, ka feisbukā Barons saņem kredītu un telefonseksa piedāvājumus, bet nekam tādam vārna nepiekrīt. Taču, pateicoties saimnieka profesijai, Barons ir ticies ar sabiedrībā ietekmīgiem cilvēkiem, to skaitā ir pazīstams ar parlamenta deputātiem, kuriem sēdējis uz pleca un klēpī. «Tāpēc var teikt, ka tā ir politiski ietekmīgākā vārna Latvijā,» rezumē Juris.
