Var patikt, var nepatikt kāds cilvēks vai notikums, tik un tā nesanāks to izsvītrot no vēstures. Tas ir fakts, ka pēc daudziem gadu desmitiem viens un tas pats notikums tiek vērtēts citādi. Mūsdienās šķiet visai uzjautrinošs fakts, ka Padomju Savienības vadītājs Ņikita Hruščovs pabija Raunā un kā tas viss izvērties. Protams, Latvijā un latviešu mutēs tas ir apaudzēts ar nostāstiem un leģendām, bet vai tāpēc lai to neatcerētos?
Padomju valstsvīri nebija pārcilvēki, lai gan propagandas un vienīgās īstenās Komunistiskās partijas imidžmeikeri viņus par tādiem centās padarīt. Lai pats diženais Ļeņins nogrābstās, ja kādam tolaik ienāktu prātā valsts vadītājam piedēvēt ikdienišķa padomju vīrieša īpašības! Piemēram, to, ka viņš gribētu satikt savu draugu, atcerēties kopīgi piedzīvoto un iedzert. Ak, nē, tas tika ietērpts tik ideoloģiski pareizos lozungos un pasākumos, ka ne tikai padomju tauta, bet pats Ņikita Sergejevičs pārsmietos, ja vien drīkstētu.
Vispirms jānosauc Ņikitas Hruščova tituli: PSKP Centrālās komitejas pirmais sekretārs no 1953. gada, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs no 1958. līdz 1964. gadam, PSRS vadītājs no 1957. līdz 1964. gadam.
Un nu - par pašu notikumu. 1959. gada 11. jūnijā Raunu apmeklēja Padomju Savienības Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs un Vācijas Demokrātiskās Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Valters Ulbrihts. Viņi kopā ar pavadošo delegāciju ieradās nelielajā Latvijas miestiņā. Tagad, kad Valsts prezidentam un citām augstām personām ir vismaz pienākums, ja ne patikšana apbraukāt Latviju, tas nebūtu nekas īpašs. Bet tolaik... Pats Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vadītājs ir nolēmis apmeklēt Raunu, līdzi vedot «demokrātisko» vācieti, pilnā vārdā Valteru Ernstu Paulu Ulbrihtu! Vienu no Berlīnes mūra autoriem! Komunistu, kurš padzīvojis Maskavā... Tas bija ne tikai PSRS mēroga, bet noteikti - plašākas nozīmes notikums.
Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena apstiprina - jā, Hruščova vizīte Raunā ir dokumentēta, ir arī foto, kā viņš Raunas centrā uzrunā iedzīvotājus. Kopš tā laika klīst nostāsti par to, kā viss notika. Vēl ir dzīvi cilvēki, kuri to piedzīvoja un bija klāt, bet daudz kas, šķiet, ticis piepušķots pārstāstot. Tomēr šīs atmiņas ir nenovērtējam ieguvums, jo mūsdienās cilvēkus interesē nostāsti, dzīvā vēsture.
Cēsnieki smej, ka, gadiem ejot, arvien vairāk kļuvis to, kuri sagaidījuši Hruščova eskortu, kas devās cauri Cēsīm uz Raunu. Skaidrs, ka darbaļaudis tika sadzīti ielās sveikt un sveicināt dižos biedrus, bet - cik daudzi?
Ieva Plētiena saka: «Nav viena skaidrojuma, kāpēc abi brauca tieši uz Raunu. Pirmā versija: Hruščovs brauca pie sena drauga un frontes biedra. Otrā: viņi brauca uz kolhozu «Sarkanais Oktobris», kas bija paraugsaimniecība, kur bija saglabājušies Otrajā pasaules karā un pēckara laikā neiznīcināti augstvērtīgi lopi. Trešā: Rauna izvēlēta saistībā ar Ulbrihtu, ar viņa senčiem vai īpašumiem, vai jaunības gaitām.» Jaunais Valters pirms Pirmā pasaules kara, galdnieka māceklis būdams, Raunā tā kā uz ballēm piestaigājis, tā kā draugi un draudzenes te bijušas... Nostalģija, vārdu sakot.
Vietējie iedzīvotāji atceras, kā pirms vizītes Raunu posa, mājas krāsoja, ceļus taisīja. Neiztika bez Potjomkina sādžas motīva - kādu acu priekšā esošu graustu un pilsdrupu torni iejozuši stalažās, lai imitētu remontu. Govīm jaunas dzirdinātavas sagādātas. Vietējā slimnīca tikusi pie jauna rentgena aparāta, gultasveļas un traukiem.
Bet vēl jautrāks nostāsts saistās ar kādu negantu kolhoznieci. Svarīgajiem vīriem, pats par sevi saprotams, vajadzēja parādīt, cik labi dzīvo padomju kolhoznieki, tāpēc tika izvēlēta mājiņa pie baznīcas un kāds miteklis tajā iekārtots ar jaunām mēbelēm. Paraugdzīvoklis! Kad Hruščova delegācija aizbraukusi, pie mājiņas piestājusi smagā mašīna, lai paņemtu mēbeles un aizvestu kaut kur... Dāma, kura tēlojusi priekšzīmīgo kolhoznieci, paziņojusi, ka neko neatdos. Ja ņems ar varu, tad sūdzēsies kur vajag... Mēbeles esot atstātas viņai.
Ulbrihts kolhozam «Sarkanais Oktobris» uzdāvinājis akordeonu, bet raunēnieši ilgi spļaudījušies, jo kolhoza priekšsēdis Mitrofans Deņisovs to pievācis sev. Viņš varētu būt bijis tas Hruščova biedrs un draugs, pie kura šis devies.
Ieva Plētiena piemin vēl kādu faktu. Hruščova sagaidīšanas fotogrāfijā kadrā ietverti uzceltie un ar zaļumiem izrotātie goda vārti no koka, Hruščova mašīna un... tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais Raunas Brīvības piemineklis, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem Raunas draudzes locekļiem. Domā, kā gribi - tāda kompozīcija bijusi jauša vai nejauša...
