VAKARA ZIŅAS. Cik ilgi Latvijā jaunieši dzīvo vecākiem uz kakla

 
©Elmars Rudzitis/F64

Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat» pirms dažiem gadiem apkopojis datus, un tie liecina, ka jaunieši nesteidz atstāt vecāku ligzdiņu, bet izvēlas dzīvot kopā ar viņiem. Līdzīgi dati iegūti arī dažādās aptaujās Latvijā.

Izrādās, ka visilgāk pie vecākiem dzīvo vīrieši - 35,3 procenti. Laikam viņus var dēvēt par vecpuišiem, un tādu ir daudz.

Piemēram, Horvātijā jaunieši pamet vecāku mājas aptuveni 31 gada vecumā. Maltā, Itālijā, Bulgārijā, Spānijā, Grieķijā un Portugālē bērni dzīvo kopā ar vecākiem vidēji līdz 29 gadu vecumam. Mēdz teikt, ka vecākiem bērni visu mūžu ir bērni, bet kur ir robeža, kad pēcteči jau uzsēžas uz kakla saviem radītājiem?

Bērni visātrāk uzsāk patstāvīgu dzīvi Zviedrijā (18 gadu vecumā), Luksemburgā (20 gadu vecumā), Dānijā (21 gada vecumā), Somijā (22 gadu vecumā).

Latvijā pieaugušie bērni no vecāku mājokļa atvadās vidēji 26 gadu vecumā, Igaunijā - 22 gadu vecumā, Lietuvā - 24 gadu vecumā. Šāda tendence Baltijas valstīs bija vērojama pirms dažiem gadiem.

Kāpēc tā? Jo tā ir ērtāk. Nav jāmeklē atsevišķa mājvieta un jāmaksā par to (īrēt ir dārgi), ir kopīgs katls, nelieli izdevumi par komunālajiem maksājumiem. Kamēr studē augstskolā, izdevīgāk dzīvot vecāku paspārnē. Pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma veiktā pētījuma «Latvijas ģimenes paaudzēs» analītiskajā ziņojumā teikts, ka vecāku māju atstāšana sievietēm ir cieši saistīta ar izglītības iegūšanu. Bet īpaši gados visjaunākie Latvijas iedzīvotāji uzsāk patstāvīgu dzīvi vēlāk, krietnu laiku pēc izglītības pabeigšanas. Kopumā 12% no respondentiem pētījuma laikā dzīvojuši kopā ar vecākiem.

Vēl kāds no faktoriem - bail uzsākt patstāvīgu dzīvi. Vai arī jāpalīdz vecākiem, ikdienā jārūpējas par viņiem.

Ļoti iespējams, ka mitināšanos vecāku ligzdiņā nosaka vecums, kad tiek veidota pirmā ģimene. Tie vairs nav 18-19 gadi. Kas par to sakāms Centrālajai statistikas pārvaldei? Kopš 1990. gada pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums stabili un konsekventi palielinās. 1990. gadā sievietēm tas bija 22,3 gadi un vīriešiem 24,1 gads, bet 2020. gadā attiecīgi - 29,7 un 32 gadi.

Atsaucoties uz 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Centrālā statistikas pārvalde minējusi skaitli 62 000 - tik daudz vīriešu pēc 30 gadu vecuma dzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem un bez savas ģimenes.

Gandrīz piektdaļa jeb 17% Latvijas pilngadīgo iedzīvotāju joprojām dzīvo kopā ar vecākiem, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja «Bonava Latvija» veiktā aptauja 2020. gada augustā. Lielākoties zem vecāku jumta mitinās 18-29 gadus veci Latvijas iedzīvotāji - tā norādījusi trešdaļa respondentu šajā vecuma grupā.

71% iedzīvotāju, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, kā šķērsli patstāvīgai dzīvei uzsver tieši finansiālo aspektu. Tomēr ceturtā daļa respondentu norādījuši, ka tā ir ērtāka dzīve, 16% minējuši emocionālus iemeslus, 8% sacījuši, ka turpina dzimtas tradīciju.

Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka 58% aptaujāto pametuši vecāku mājas līdz 23 gadu vecumam, taču katrs desmitais kopā ar vecākiem dzīvojis arī pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas.

2019. gada sākumā 83,7% jauno vīriešu un 73% jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. Kopumā ar vecākiem dzīvo 23,2% pilngadību sasniegušo vīriešu un 13,6% sieviešu.

Starp citu, 2019. gada sākumā 2,9% vīriešu un 7,4% sieviešu vecumā 18-24 gadi bija precējušies, 0,2% vīriešu un 0,6% sieviešu jau bija šķīrušies, bet lielākoties jaunieši šajā vecumā vēl nav reģistrējuši laulību - 96,9% vīriešu un 92% sieviešu oficiāli nav precējušies. Tikai 6,3% no vīriešiem un 12,4% no sievietēm, kas 2018. gadā noslēdza laulību, bija vecumā 18-24 gadi. Bet, neskatoties uz nelielu oficiāli precēto īpatsvaru šajā vecumā, 6,9% vīriešu un 20,4% sieviešu vecumā 18-24 gadi norādīja, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar laulāto/partneri. Bet ne vienmēr tās ir divu pieaugušo mājsaimniecības, jo šajā vecumā visbiežākais mājsaimniecības tips ir tāds, kurā dzīvo vairākas pieaugušo paaudzes (86,3%). Jāsecina, ka jaunieši, sasniedzot pilngadību, nesteidzas pamest vecāku mājas. (Avots: Centrālā statistikas pārvalde.)