VAKARA ZIŅAS. Viņš izglāba pasauli

 
©ru.wikipedia

Bija 1983. gada 26. septembris. Padomju armijas virsnieks Staņislavs Petrovs vārda tiešā nozīmē izglāba pasauli, bet plašāk par to kļuva zināms pēc daudziem gadiem. Ilgi viņš bija viens no nezināmajiem varoņiem, tomēr piedzīvoja savu atzīšanas stundu.

Pēc studijām Kijevas Augstākajā Radiotehniskajā inženieru skolā Petrovs 1972. gadā sāka dienēt PSRS Gaisa spēku ātrās reaģēšanas struktūrās Vladivostokā. Viņš tika norīkots dienēt slepenajā pilsētiņa «Serpuhova-15». 1983. gada naktī no 25. uz 26. septembri padomju izlūksatelīti kļūdaini reaģēja uz rietošās saules gaismas atspīdumu mākoņos, un Petrova rīcība apliecināja, cik nozīmīga ir cilvēka loģika, nevis «dzelžu» secinājums, kas varēja izraisīt kodolkaru. Bija Aukstā kara laiks starp ASV un Padomju Savienību, kad gandrīz jebkāda aizdomīga kustība varēja tikt iztulkota kā naidīgs uzbrukums, lai apliecinātu vienas vai otras lielvalsts varenību un militāro spēku. Petrova dežūras laikā liktenīgajā naktī iedarbojās agrās brīdināšanas sistēma - ASV pret Padomju Savienību ir palaidušas piecas starpkontinentālās kodolraķetes! Mēs nevaram iedomāties, ko juta apakšpulkvedis Petrovs un cik ātri šaudījās viņa domas, bet ir skaidrs, ka viņš spēja saglabāt vēsu prātu un pieņemt loģisku lēmumu. Drošības protokols paredzēja, ka dispečeriem bija jāziņo augstākajai valsts un militārajai vadībai par jebkādām pazīmēm, kas varētu liecināt par ballistisko raķešu uzbrukumu Padomju Savienībai. Petrovs to neizdarīja. Viņš tehnikas raidīto signālu klasificēja kā datorsistēmas kļūdu un neaktivēja PSRS atbildes kodolraķešu trieciena plānu. Jā, viņam bija pienākums informēt savu priekšniecību, lai pēc tam tiktu ziņots padomju valsts vadītājiem, un pēc šīm formalitātēm vajadzētu iedarbināt atbildes trieciena sistēmu. Kas zina, kādu lēmumu pieņemtu valsts vadītājs Jurijs Andropovs un augstākie militāristi. Iespējams, Petrovs pat nepaguva apšaubīt viņu veselo saprātu, bet paļāvās uz savām inženiera izglītībā iegūtajām zināšanām un analītisko prātu un spēja izskaitļot, vai tiešām amerikāņi ir uzbrukuši Padomju Savienībai.

Pēcāk atklājās, ka pie vainas bija saules stari, kas atspoguļojās mākoņos un samulsināja padomju tehniku.

Vai viņu pēc tam uzslavēja, paaugstināja dienesta pakāpē, atalgoja? Kā tad! Nožēlojami, bet Petrovu piespieda atvaļināties. 1984. gadā viņš aizgāja no dienesta un pieticīgi dzīvoja Piemaskavas pilsētā Frjazinā.

Slepenības dēļ par Petrova varoņdarbu kļuva zināms tikai 1993. gadā, kad ģenerālis Jurijs Votincevs to pieminēja savos memuāros. 2006. gadā Petrovs saņēma ANO speciālbalvu «Cilvēkam, kurš novērsa kodolkaru». 2012. gadā un 2013. gadā viņš saņēma atzinību un prēmiju Vācijā. 2014. gadā klajā nāca dāņu režisora dokumentālā filma par Petrovu «The Man Who Saved the World» («Vīrs, kurš izglāba pasauli»).