Antra Gabre / Autori

Elizabetes II iecienītākais dzēriens ir viskijs, bet viņai paticis iemalkot arī «Allažu ķimeli».

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

Dailes teātra aktieru pāra Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres vienīgais dēls Āris Liepiņš nomira 23. aprīlī Skotijā. Pēkšņi. Sirds... Tikai 13. jūlijā viņš tika guldīts Raiņa kapos. 

Latvijas vidējā statistiskā iedzīvotāja parametru noteikšanā izmantojām Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Ja gribat sev iestāstīt, ka atrodaties mistikas apdvestā vietā, tad šīm cerībām un gaidām piemērots ir priežu ieskautais Čertoks. Tas ir neliels ezers ar zilganzaļas krāsas ūdeni 12 kilometru attālumā no Aglonas. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» to ceļrādī nodēvējusi par Velnezeru, bet īstenie zinātāji saka – tas nav nekāds Velnezers. Čertoks, un punkts.

Daudz cietusī un ilgi atjaunotā Nordeķu muiža Pārdaugavā ir atdzīvojusies. Tās saimnieks Valters Ozoliņš ir paveicis daudz, un muižiņa skatāma neticamā krāšņumā. No ārpuses – varbūt arī nekas īpašs, bet atjaunotās telpas gan žilbina. Šovasar muižiņu filmēšanai noskatījuši arī komēdijseriāla «Perfektās kāzas» veidotāji.

Stiliste Indra Salceviča sociālajā vietnē Instagram dalījusies ar iedvesmojošiem vārdiem sievietēm, aicinot nekaunēties pludmalēs.

Kas notiek Latvijā? Siltuma un aukstuma rekordi krīt, ziemas kļūs par 20 dienām īsākas, vasaras – par 10 dienām garākas, bet tropisko nakšu skaits palielināsies. Jāsāk gatavoties tam, kas varētu notikt pēc 20 gadiem, kad periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +10 grādiem ilgšot no aprīļa beigām līdz oktobrim. Tāda prognoze tiek piedāvāta 2040. – 2069. gadam.

Aronas pilskalns Bērzaunes pagastā, Madonas–Pļaviņu šosejas malā, ir īpašs ne tikai ar savu vecumu – tas veidots vēlajā dzelzs laikmetā, bet arī tā īpašnieka Laura Galiņa neparastās attieksmes dēļ. Pilskalns pieejams ikvienam cilvēkam. Ieejas maksa netiek prasīta, apmeklētāji tiek lūgti atstāt ziedojumu. Arī gardais Ledavota ūdens netiek liegts nevienam, un ziemā tas veido nepārspējamu ledus skulptūru.

Mēs neuzzināsim, kurš bija pasaulē un pat kosmosa mērogā pirmais zaglis, bet šis nelāgais niķis nav iznīdējams tūkstošiem gadu.

Vienmēr elegantā, šarmantā, humoru mīlošā diplomāte Aina Nagobads-Ābols 9. jūnijā svinēja 101. jubileju. Godinot Nagobads-Ābols kundzi un viņas ieguldījumu atjaunotajā Latvijas valstī, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) ir tapusi izstāde «Gadsimta latviete», kas LNB oranžērijā apmeklētājiem būs pieejama līdz septembra sākumam, informē Latvijas Ārlietu ministrija.

Kā liecina ieraksts Jaunā Rīgas teātra (JRT) «Facebook» lapā, aktieris Ģirts Krūmiņš pieņēmis lēmumu aiziet no JRT štata.

Rakstniece Maija Pohodņeva ir kaislīga sēņotāja un makšķerniece. Lai atpūtinātu galvu no kārtējā romāna rakstīšanas, jūnija sākumā viņa devās uz Olaines pusi – turienes karjeros var netraucēti copēt.

Līgo pagasts un tā centrs Līgo ciems ir unikāli sava nosaukuma dēļ. Pat padomju laikos tas netika nomainīts pret ideoloģiski pareizāku. Jā, Latvijā ir arī Līgupe – Abavas pieteka, tomēr visgruntīgākais Līgo vārds ir iemūžināts Latvijas pierobežas pagasta un ciema nosaukumā. Un – trakas lietas! – 1920. gada 15. aprīlī šaipusē, pie Liedeskroga, notika atentāta mēģinājums pret valdības vadītāju Kārli Ulmani... Jābrauc skatīt savām acīm, kā dzīvo līgciemieši.

Latvijā nāvessodu no Krimināllikuma izslēdza tikai 2011. gadā, bet faktiski nāvessodam punkts tika pielikts 1996. gada 24. septembrī, kad toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasludināja moratoriju nāvessoda izpildei. Visskaļākais gadījums, kad nāvessodu piesprieda nevainīgam cilvēkam Latvijā, izskanēja pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Septiņus mēnešus Zigurds Dreimanis gaidīja savas dzīves beigas nāvinieku kamerā.

Redz, kā... Uz mākoņa maliņas nu sēž gan Edgars Liepiņš, gan viņa draugs Imants Skrastiņš. Abi aktieri. Edgars Liepiņš koncertos aicināja uz tikšanos kādreiz maijā, bet Imants Skrastiņš regulāri rīkoja pasākumus sava drauga Edžus piemiņai. Tagad Edgaru Liepiņu var sastapt neklātienē Skultes kapos, pie viņa pieminekļa. Tas atklāts maija pēdējā dienā. Bet var doties uz Edgara Liepiņa dzimto pusi – Alūksnes novada Zeltiņu pagastu.

Pirms 18 gadiem – 2003. gada 12. jūnijā – Saeima vienprātīgi pieņēma likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni tika atzīta aktrise Aurēlija Gumauskiene (tagad – Anužīte-Lauciņa). Dzimusi Lietuvā, Panevēžā. 1992. gadā Latvijā filmējās filmās «Zirneklis» un «De Granšānu ģimenes noslēpumi», un kopš tā laika viņas dzīve ir saistīta ar Latviju vairāk nekā ar Lietuvu.

Rēzeknes domē saņemts biedrības «Rēzeknes Krievu kopiena» un veterānu biedrības «Pro Lakca» iesniegums uzstādīt pieminekli pirmajam kosmosa iekarotājam Jurijam Gagarinam. Pilsētai nav saistības ar pasaulē pirmo kosmonautu, ja nu tikai Kosmonautu iela.

Bijušais operas solists ar sulīgo balsi Uldis Leiškalns joprojām uzdzied uz ielas. Bet tagad viņš strādā arī algotu darbu.

Meklējot Bulgāriju, piemetās vadātājs. Tāds vadātājs, kurš sajauca elektroniskās smadzenes «veizim», uzkarināja gūgli, un mēs turpinājām braukt pēc izjūtas. Vadātājs mūs aizveda līdz ķieģeļu magnāta Ņesterova mājai Kalnciemā, bet to noskaidrojām vēlāk. Sastaptā sieviete ar suni, kuram uz deguna māte daba bija uzzīmējusi rozā piecstaru zvaigzni, sacīja: vietējie šo māju dēvē par kantori. Pirmais ceļojums, iepazīstot Latvijas «ārzemes», bija sācies. Mērķis – apskatīt svešu zemju un vietu vārdos nosauktas vietas Latvijā.

Līga Jenča-Salcēviča izklausās pārsteigta, kad noķeru viņu telefoniski. Vēlāk viņa atzīstas, ka šī ir viņas pirmā intervija, pavisam, pavisam pirmā. Līga ir skaistumkonkursa «Misis Latvija 2020/2021» uzvarētāja. Uzreiz pēc konkursa kroni viņa nesaņēma, jo viss notika attālināti. Taču uzvarētājas kronis un lente viņai būs, un tad to parādīsim »Vakara Ziņu« lasītājiem.

Kādā melnā humora lapā feisbukā bija ievietota fotogrāfija ar grīdā iestrādātiem kapu pieminekļu fragmentiem un lakonisku ierakstu (saglabāta oriģināla rakstība): «pēc nāves gribu nonākt Rimi Minska grīdā». Bija cilvēki, kuri satraucās – jābrauc uz «Rimi» skatīties, vai tiešām staigājam pa mirušu cilvēku akmenī iekaltām fotogrāfijām?