Līgo pagasts un tā centrs Līgo ciems ir unikāli sava nosaukuma dēļ. Pat padomju laikos tas netika nomainīts pret ideoloģiski pareizāku. Jā, Latvijā ir arī Līgupe – Abavas pieteka, tomēr visgruntīgākais Līgo vārds ir iemūžināts Latvijas pierobežas pagasta un ciema nosaukumā. Un – trakas lietas! – 1920. gada 15. aprīlī šaipusē, pie Liedeskroga, notika atentāta mēģinājums pret valdības vadītāju Kārli Ulmani... Jābrauc skatīt savām acīm, kā dzīvo līgciemieši.
Šogad Līgo iedzīvotāji 21. jūnija vakarā varēs noskatīties filmu par pirmo teātra izrādi «Skroderdienas Silmačos» Druvienā, bet plašāka svinēšana diemžēl jāpiebremzē. Agrāk, tad gan visus Jāņus un Līgas apsveica un aplīgoja. Līgo ciema patriote Biruta Tropa atceras, ka bērnībā arī viņa kopā ar ciema ļaudīm gājusi no mājas uz māju, nesuši lāpas un līgojuši līdz rītam. «Senāk gāja no sētas uz sētu, līgoja, aplīgoja, uzmanīja kaimiņu tīrumus, visi bija kā viena liela, draudzīga ģimene. Arī padomju laikā, kad Jāņu svinēšana bija aizliegta, šeit svinēja. Laikam lielie padomju varas vīri nevarēja atbraukt tik ātri un pārbaudīt, kas notiek, jo esam nomaļus. Pat ar autobusiem no Gulbenes brauca, lai pa kluso svinētu. Padomju pārveidotās līgo dziesmas par varonīgajiem kolhozniekiem mēs nedziedājām, tā bija obligātā nodeva, kas skanēja ciema centrā,» viņa stāsta.
Pie Līgām un Jāņiem
Kad Jāņu svinēšana vairs nebija strikti aizliegta, tad pamazām ieviesusies pat šašliku cepšanas tradīcija. Tomēr cilvēkiem ļoti patika Līgu un Jāņu sumināšana, kad sveicēji aizbrauca pie katra un ar katru aprunājās. Biruta savulaik 11 gadus nostrādāja vietējā kultūras namā un atceras, ka kādreiz Jāņus un Līgas apciemoja zirga pajūgos, vēlāk - automašīnās, pēcāk pie vārda dienu gaviļniekiem brauca ar busiņu.
«Smaga diena bija, no rīta sēdāmies transportā un pie katras Līgas un Jāņa piestājām. Beidzām vēlu vakarā,» Biruta noteic. Pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks smejas - tolaik viņam bijušas pīrādziņu pilnas kabatas, jo katrs apsveiktais gribējis pasacīt paldies. «Tā bija skaista tradīcija,» Uldis atceras. «Jaunajiem tāda sveikšana īsti nepatika, bet gados vecākie cilvēki bija laimīgi.»
Jā, bija laiks, kad Līgo pagastā dzīvoja 31 Jānis un sešas Līgas. Tagad pagastā dzīvo ap 400 cilvēku, un Biruta cenšas saskaitīt mūsdienu Jāņus un Līgas. Ar Līgām ir vienkārši - visu laiku uz vietas dzīvo tikai viena, bet šad tad pie vecākiem iegriežas vēl dažas. Daudz vietējo Jāņu ir darba meklējumos, varētu būt divi desmiti, kuri puslīdz regulāri atbrauc uz Līgo pagastu. Vasaras saulgriežos gan šeit sabraucot daudz līgotāju un jāņotāju, un tad var novērtēt dzimtas sakņu spēku.
Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!
