VAKARA ZIŅAS. Beļģi grib nojaukt pieminekli leģionāriem

 
Tēlnieks Kristaps Gulbis izveidoja pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kurā ietverta ideja, ka bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību ©https://lv100.lv/programma/kalendars/piemineklis-brivibai-zedelgema/

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

Brīvības piemineklis Brīvības laukumā

Šis stāsts sākās pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas Okupācijas muzeja biedrība kopā ar Zedelgemas pašvaldību vienojās izveidot vides objektu ar sākotnējo nosaukumu «Piemineklis brīvībai» jaunā pilsētas rajona laukumā, kam ir dots nosaukums «Brivibaplein» («Brīvības laukums»). Šī vieta atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes, kurā 1945.-1946. gada ziemā atradās arī latviešu leģionāri.

Kā lasāms vietnē lv100.lv, 2017. gada vasarā Latvijas Okupācijas muzejs un Zedelgemas pilsēta izsludināja konkursu tēlniekiem. Konkursa noteikumi paredzēja, ka pieminekļa dizainā jāiekļauj jēdziens «brīvība» simboliskā nozīmē. Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē. Viņi bija spiesti karot nacistiskās Vācijas pusē pret otru naidīgu svešu varu - Padomju Savienību. Cerot uz sapratni un palīdzību, 11 727 latviešu karavīri Otrā pasaules kara beigās padevās Rietumu sabiedrotajiem un nonāca britu gūstā Zedelgemā. Nometnē latviešu karavīri izgatavoja Brīvības pieminekļa atveidu, lai pie tā 1945. gada 18. novembrī atzīmētu Latvijas neatkarības 27. gadadienu, kā arī nodibināja labdarības organizāciju «Daugavas vanagi». Latviešu karavīri Zedelgemā atguva personīgo brīvību 1946. gada maijā.

Sākās viss labi

Latvijas Okupācijas muzejam izveidojās sadarbība ar Zedelgemas vēsturnieku Polu Denisu, kurš bija pētījis karagūstekņu nometnes vēsturi. Sadarbības rezultātā tapa Latvijas Okupācijas muzeja izgatavotā dokumentālā filma «Zedelgema» latviešu valodā ar angļu valodas titriem. Pols Deniss ieinteresēja pilsētas vadību tuvāk izzināt kara gūstekņu nometnes vēsturi un, kā jau iepriekš rakstīts, muzejs un Zedelgemas pašvaldība noslēdza līgumu par kopīgu piemiņas zīmes veidošanu.

Konkursā par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto metu «Latvijas stāvstrops». Autors to raksturojis: «Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas - tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU.»

Pirms dažiem gadiem Latvijas Okupācijas muzejs pavēstīja, ka projekts jau ir veicinājis Zedelgemas iedzīvotāju izpratni gan par savas pilsētas vēsturi, gan arī par Latvijas, Baltijas un plašāk - arī Austrumeiropas vēstures notikumu sarežģīto gaitu. Savukārt Latvijai projekts ir nozīmīgs, jo «Latvijas stāvstrops» ir pirmā piemiņas zīme latviešu leģionāriem, kas neatrodas kapsētā.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!