VAKARA ZIŅAS. Nenospodrinātā Nordeķu muiža

 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Daudz cietusī un ilgi atjaunotā Nordeķu muiža Pārdaugavā ir atdzīvojusies. Tās saimnieks Valters Ozoliņš ir paveicis daudz, un muižiņa skatāma neticamā krāšņumā. No ārpuses – varbūt arī nekas īpašs, bet atjaunotās telpas gan žilbina. Šovasar muižiņu filmēšanai noskatījuši arī komēdijseriāla «Perfektās kāzas» veidotāji.

Sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem

Pagaidām varam vien mēģināt iztēloties, kāds būs romantiskais komēdijseriāls un cik daudz tajā būs redzama pati muižiņa, kas ir neatņemama Pārdaugavas daļa, robežšķirtne starp seno un mūsdienu Iļģuciemu. Kopš 1997. gada divus gadu desmitus muižiņas ēkas atjaunoja tās nomnieks SIA «Nordeķu muiža». Viss notika lēni, bet notika. Vismaz ēkas netika ne izlaupītas, ne nodedzinātas, kā tas gadījās citām Nordeķu muižas bēdumāsām tuvākajā apkaimē.

Pirms dažiem gadiem Rīgas dome lēma, ka Nordeķu muižu pārdos izsolē. Nomniekam ir bijušas pirmpirkuma tiesības privatizācijas procesā, bet viņš juridiski nebija nokārtojis dokumentus. Arī ēku restaurācija neesot pabeigta līgumā noteiktajā termiņā. Pašvaldība tolaik skaidroja, ka SIA «Nordeķu muiža», lai arī vērsusies Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu pārskatīt lietošanas mērķi, vēlāk vairs nedarīja neko. Turklāt bija palikusi parādā nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kopā aptuveni 60 000 eiro.

Tāda īsumā bija bagāža, ko ieguva izsoles uzvarētājs Valters Ozoliņš. Jāpiebilst, ka muižiņas atjaunošanu sāka un iepriekš uzskaitītajās ķibelēs iekūlās viņa onkulis Artūrs Ozoliņš, kura veikums ēku restaurācijā novērtēts ar Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā «Labākais saimnieks». Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kāds ir Nordeķu muiža, 20 gadus glāba viens cilvēks, bet ne valsts un ne pašvaldība, kam neatradās līdzekļi baroka pērles saglabāšanai.

Attieksme mainīsies

Tagad Valters Ozoliņš rāda un stāsta, kas izdarīts un vēl paveicams. Piemēram, žogu ap muižas teritoriju nav iespējams saskaņot vairākus gadus. Pagaidām ielas pusē šķībais, caurais koka žogs ir par labu filmēšanai, jo «Perfekto kāzu» darbība norisinās laukos. Valters atklāj arī aizkulises - pie žoga 5. tramvaja publika mēdzot nokārtoties. Teiksim, kā ir - kakā. Jo, pasperot dažus soļus nost no Buļļu ielas, sākas aizaugusi teritorija, ko no muižas atdala vietām dēļu, vietām drāšu žogs. Valters gan mierīgi noteic - viņš tic, ka ar laiku mainīsies cilvēku domāšana un rīcība. Jau tagad daudzi sakot paldies par sakārtoto apkārtni, bet, jā, ir arī demonstratīvie čurātāji un mēslotāji, kas nekaunas piemētāt dīķi ar pudelēm un citām drazām.

Ar vēstures elpu

Bet muižiņas pagalmā neko no tā nemana. Saimnieki telpas padarījuši mūsdienīgi «vintāžiskas», tomēr nenospodrinātas. Piemēram, kāpnes vēl nav pabeigtas. Viena no telpām ar īpatnu griestu gleznojumu arī ir tādā kā neaptēstā izskatā. Valters saka: griestu gleznojumam ar putniem apzināti klāt neķeras - lai redz, kā ir bijis. Tas joprojām ir labi saskatāms. Vietām uz sienas redzamas zīmējumu pēdas. Tos gan daļēji apēdis reiz uzklātais apmetums.

Muižiņas kungu māja ir viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm Rīgā, uzbūvēta pēc 1760. gada. Muiža rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā, kad, pēc vēsturnieka, etnogrāfa un mākslinieka Johana Kristofa Broces ziņām, Daugavā piestājuši trīs zviedru kuģi, sirotāji no tiem izkāpuši krastā un nodedzinājuši 20 zemnieku mājas, tai skaitā Nordeķus.

17. gadsimta otrajā pusē muiža piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem - 1698. gadā Kārlis XII viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu. 1710. gadā Vite nomira ar mēra. Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta. 1783. gadā Nordeķu muiža kļuva par tirgotāja, Melngalvju vecākā Ludviga Grāves īpašumu un pēcāk mainīja īpašniekus dažādu iemeslu dēļ.

Padomju okupācijas gados muižas ēkās bija dzīvokļi. 1968. gadā, paplašinot Buļļu ielu, tika saglabātas tikai divas muižas kompleksa ēkas un 1910. gadā uzceltā kurinātava. Pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī, tāpēc nojauktas.

Kāzinieku pasaka

Valters to nepasaka, bet viņa SIA «Augu māja» komanda pērnajos Ziemassvētkos Ropažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā izveidoja brīnumaino «Gaismas dārzu». Skatoties, kā Valters kopā ar dzīvesbiedri pielabo filmēšanai paredzētos rotājumus muižiņas parkā, un ieraugot greznās lustras kungu mājas istabās, rodas dežavū sajūta. Daļa no šiem priekšmetiem bija Ropažu dievnamā ziemas saulgriežos! Uzreiz kļūst saprotams, kāpēc perfektās kāzas tiek filmētas šajā dievišķajā Rīgas nomalē. Kur gan citur, ja ne šeit?!

Un tā - kādā no viskarstākajām jūnija dienām Nordeķu muižiņā rosījās filmētāji. »Vakara Ziņas« jautāja Zanei Zustai, vienai no scenārija autorēm, kādām jābūt perfektām kāzām. Daudz nedomājot, viņa atbildēja: «Lai līgava un līgavainis ir laimīgi. Lai viss ir izdevies un nav nepatīkamu kāzusu.» Bet, ja viss notiek gludi, tas nav interesanti. «Tad jau mums nebūtu, par ko rakstīt, rādīt un runāt. Un varbūt šīs perfektās kāzas nemaz nebūs tik perfektas, kā iedomājusies līgavas māte...» intrigu uzkurināja Zane Zusta. Vai scenārijā ainas no dzīves? «Ainu no dzīves nav, bet nevari uzrakstīt kaut ko, kas nav gājis caur tevi. Tas ir interesantākais - ievīt nereālā sižetā reālas detaļas, kas to padara aizraujošu. Galvenais, lai tevī kaut kas rezonē,» viņa sacīja.

Režisora Andreja Ēķa jaunajā komēdijseriālā «Perfektās kāzas» tiek solīti intriģējoši un romantiski piedzīvojumi. No seriāla sākuma līdz pat izskaņai viss būšot ārkārtīgi skaisti un glamūrīgi - tieši tā, kā tas piestāv iedomātajām kāzām. Visam pa vidu, protams, gaidāmas arī peripetijas.

Seriālā piedalīsies Latvijā iemīļoti aktieri - Aija Dzērve, Ivars Puga, Lelde Dreimane, Veronika Plotņikova, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Zāle, Mārtiņš Meiers un citi.

«Šis būs skaists stāsts, kas aizkustinās sievietes jebkurā vecumā, jo kāzas ir svarīgas gan mazām meitenēm, kuras par tām tikai sapņo, gan sievietēm, kuras plāno savas kāzas, gan mammām, kuras piedzīvo savu bērnu kāzas. Gribu uzburt to romantisko īpašo sajūtu, ko sajūt ikviens kāzu viesis. Gribētu teikt, ka mīlestība nekad nenoveco, precēties ir labi un kāzas ir skaisti un aizkustinoši svētki!» par topošo seriālu saka tā režisors Andrejs Ēķis.

In memoriam

Seriāls veidots pēc Zanes Zustas, Slavas Se un Andreja Ēķa scenārija. Diemžēl jūnijs atnesa skumju vēsti - Rīgā ar Covid-19 miris krievu valodā rakstošais Latvijas rakstnieks Vjačeslavs Soldatenko, kurš pazīstams kā Slava Se, teikts paziņojumā rakstnieka grupā sociālajā tīklā «Vkontakte». Par rakstnieka hospitalizāciju tika paziņots 10. jūnijā. Viņa grupā «VKontakte» teikts, ka viņš ievietots vienā no Rīgas slimnīcām reanimācijā ar divpusēju pneimoniju. 2010. gadā viņš saņēma interneta servisa «Imhonet» lasītāju prēmiju nominācijā «Mīļākie žurnālisti».

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!