VAKARA ZIŅAS. Zigurds Dreimanis par pieredzēto nāvinieku kamerā

Latvijā nāvessodu no Krimināllikuma izslēdza tikai 2011. gadā, bet faktiski nāvessodam punkts tika pielikts 1996. gada 24. septembrī, kad toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasludināja moratoriju nāvessoda izpildei. Visskaļākais gadījums, kad nāvessodu piesprieda nevainīgam cilvēkam Latvijā, izskanēja pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Septiņus mēnešus Zigurds Dreimanis gaidīja savas dzīves beigas nāvinieku kamerā.

Divi vārdi: nāvessods nošaujot

Savā dienasgrāmatā «Es - no viņpasaules» Zigurds Dreimanis raksta: «1982. gada 5. maijā Latvijas PSR Augstākā tiesa man piesprieda nāvessodu nošaujot.

Deviņpadsmit gadu vecumā. Nevainīgam.» Apsteidzot notikumus, jāpiebilst, ka viņa tiesātāji, izmeklētāji un miliči, kuri spīdzināja Zigurdu un vēl divus jaunus puišus, saņēma ļoti maigus sodus vai vispār izspruka sveikā. Katrā ziņā, viņiem nenācās pārdzīvot uz nāvi notiesāta cilvēka izjūtas. Žēl, ka nenācās. Jo tad vismaz būtu dots pret dotu. Kaut vai tāpēc, ka miliči gribēja viņu nogalināt pēc tam, kad sākās tiesa pret viņiem - likuma sargiem. Par to, ka safabricēja lietu un gandrīz aizsūtīja nāvē nevainīgo.

Dreimaņa lieta ir uzskatāms piemērs, kā nāvessods būtu pielicis punktu nevainīga cilvēka dzīvei.

Sit, moka, spīdzina

Puišus apcietina, sit, sauc par slepkavām, atkal sit, pratina, ņirgājas, draud. Vēlāk Dreimanis raksta, ka viņam nieres atdauzītas tā, ka jāčurā un jāvemj asinis. «Es vairs nevaru, es kliedzu, man visas malas sāp. Vakarā pratina Stara kabinetā, piedalās Stars, Missers, Martinovs. Stars ar Martinovu daudz nerunā, bet savu boksa treniņu iesāk tūlīt. Es pat vairīties no sitieniem nespēju, jo jebkura mana pakustēšanās izraisa neciešamas sāpes.»

Tādu dienu bija daudz, līdz viņš, kā pats atzīst, parakstīja papīrus, jo sišanu vairs nevarēja izturēt. Rezultātā jaunās sievietes slepkavībā tiek vainoti visi jaunieši un skan spriedums: Zigurdam Dreimanim - nāvessods nošaujot, pārējiem diviem - ilgi gadi cietumā. Zigurdam tobrīd ir tikai 19 gadu.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!