VAKARA ZIŅAS. Mistiķiem jābrauc uz Čertoku

 
©Antra Gabre

Ja gribat sev iestāstīt, ka atrodaties mistikas apdvestā vietā, tad šīm cerībām un gaidām piemērots ir priežu ieskautais Čertoks. Tas ir neliels ezers ar zilganzaļas krāsas ūdeni 12 kilometru attālumā no Aglonas. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» to ceļrādī nodēvējusi par Velnezeru, bet īstenie zinātāji saka – tas nav nekāds Velnezers. Čertoks, un punkts.

Peldēties - nē

Čertoka dziļums sasniedz ap 17 metru, bet ūdens caurredzamība vietām esot 8-12 metri. Lai tādu dziļumu saskatītu, ir jāpeld. Bet peldēt... Bet peldēt esot bīstami, jo ezers izstarojot negatīvu enerģiju, un peldētājs varot noslīkt - apmēram ap vidu viņam sākot reibt galva. Taisnības labad jāteic, ka cilvēki tajā peldējušies, un nav dzirdēts, ka Čertoka ūdens būtu regulāri aprijis drosminiekus. Lasīts arī, ka ezerā peldēties nedrīkst, lai nesabojātu tā ekosistēmu un cilvēku drošības dēļ, jo ūdens ir ļoti auksts.

Radons vai velna sviedru smaka

Ezerā neietek un no tā neiztek neviena upīte vai avots. Ūdenī nav lielas ūdensaugu un ūdens dzīvnieku daudzveidības tā ķīmiskā sastāva dēļ. Izpētīts, ka ūdeņi saturējuši radioaktīvo radona gāzi, kas bijis iemesls dzīvnieku, cilvēku un citu dzīvo radību izvairībai te mitināties. Bet, ja neticat dabaszinātnēm, tad varat uzskatīt, ka ezeram esot paša velna sviedru smaka, tāpēc zivis tajā nedzīvo un pat putni tuvumā nelido, tomēr tieši velna sviedri spējot darīt brīnumainas lietas. Ja cilvēks bez viltus ezerā ziedo savu dārgāko lietu, viņš tiekot dziedināts no ādas vainām un uzliktā lāsta. Taču, ja peldētājs būs krāpis velnu un ezerā iemetis ko bezvērtīgu, tad viņš pēc trim naktīm attapšoties augšpēdus.

Nostāsti ir dzīvelīgi

Ziemā ezers aizsalst, tātad vismaz šajā gadalaikā ezers ar neparastiem dotumiem nepārsteidz. Bet tas ir fakts, ka ūdens virsmas nokrāsa mainās atkarībā no apgaismojuma. Ūdens mēdz būt gan maigi zilganzaļš, gan spilgti zils, gan smaragda zaļš. Tas tāpēc, kā ūdenī ir maz izšķīdušu minerālvielu. Iespējams, mainīgās nokrāsas dēļ Čertoka ezers ļaužu prātos ieguvis neparastas vietas slavu.

Runā, ka ezera apkārtnē nekad neesot dzīvojuši cilvēki, jo viņi pie ezera nav spējuši ilgstoši uzturēties. Daudzi joprojām atzīst - viņiem tur sākot sāpēt galva, tāpēc neesot vēlēšanās atgriezties pie Čertoka. Kaut arī tikām sabiedēti, ka šajā apkārtnē cilvēki bieži nomaldās, neviens no mūsu ceļotāju grupas nekurienē nepazuda. Todien ezers bija pats laipnības iemiesojums. Pat siltais vasaras lietus rasināja ar mēru. Senāki nostāsti vēsta, ka cilvēki baidījušies naktīs iet vai braukt gar ezeru. Latviešu tautas teika apgalvo: «Kāds vīrs reiz naktī ar pajūgu devies uz mājām gar Velnezeru. Kopš tās reizes vīrs nav redzēts, bet ezerā atrada pajūgu un beigtu zirgu.»

Vēl tiek stāstīts, ka ezera apkārtnē ir ļoti kluss, pat putni nedzied. Nav taisnība, vienā no jūnija svētdienām putni treļļoja kā driģenes saēdušies. Cilvēku ap ezeru todien bija pāris desmiti, bet viņi gan uzvedās netipiski klusu - bez skaļām sarunām pa telefonu un savā starpā, bez sasaukšanās.

Dabas liegums

Ezers izveidojies vietā, kur minerāldaļiņu un iežu izskalošanās rezultātā izveidojās tukšums. Tur 1977. gadā izveidots dabas liegums «Čertoka ezers» 53 ha platībā. Lieguma platības lielāko daļu aizņem sausieņu priežu meži. Vietām sastopami nelieli pārejas purvi un piekrastes veģetācija. Apkārtne ir ļoti pauguraina. Galvenā dabas lieguma vērtība ir pats Čertoka ezers, kura ekosistēmas un apkārtējās ainavas aizsardzība ir svarīgākais dabas lieguma mērķis un uzdevums, vēsta www.aglona.travel. Ezers kā tūrisma apskates objekts ir iekļauts daudzos tūrisma maršrutos, un tā popularitāte nemazinās.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!