VAKARA ZIŅAS. Kāds esi, latvieti? Interesanti fakti par mums

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©F64

Latvijas vidējā statistiskā iedzīvotāja parametru noteikšanā izmantojām Centrālās statistikas pārvaldes datus.

*Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums 2020. gadā sasniedzis 42,8 gadus. Latvijas reģionos iedzīvotāju vidējais vecums pērn bija robežās no 40,7 gadiem Pierīgā un līdz 45 gadiem Latgalē.

*No Latvijas pilsoņiem vecumā virs 50 gadiem ir 37% iedzīvotāju, no visiem Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem 74% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, bet no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%.

*Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4,4 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2016. gadā. Kopumā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas bija 16% no iedzīvotāju kopskaita.

*Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem, proti, iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā pērn saruka par 14,5 tūkstošiem jeb 1,2%, kamēr iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem 2020. gadā pieauga par 2,3 tūkstošiem jeb 0,6%, šo iedzīvotāju īpatsvaram gada laikā palielinoties no 20,5% līdz 20,8%.

*Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas, kas notika 2011. gadā, Latvijā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pieaudzis par 9000 jeb 3%, iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem samazinājies par 199 000 jeb 14%, bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits palielinājies par 13 000 jeb 3%.

*Bērnu skaits līdz 14 gadiem 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Rīgas apkārtnē, bet visvairāk samazinājās Rīgā - par 1,8 tūkstošiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Rīgas apkārtnes pašvaldībās - 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, bet mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē - 13,7%. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars pērn bija robežās no 18,2% Jelgavā līdz 14,7% Daugavpilī.

*Pērn visvairāk iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem bija Mārupes novadā - šajā novadā 28,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā bērnu īpatsvars vecumā līdz 14 gadiem bija 10,3-10,8%.

*Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pērn pieauga tikai Rīgas apkārtnē - par 1,3 tūkstošiem, bet visvairāk samazinājās Rīgā - par 5,2 tūkstošiem un Latgalē - par četriem tūkstošiem. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9%), bet no novadiem visvairāk iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija Baltinavas novadā (69,1%), kamēr vismazāk - Strenču novadā (59%).

*Visos reģionos, izņemot Rīgas apkārtni, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē - 22,7%, bet vismazāk tā dēvētajā Pierīgā - 18,1%. Starp novadiem lielākais iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir Strenču un Ērgļu novadā - attiecīgi 26,8% un 27,7% iedzīvotāju šajos novados ir vecumā virs 65 gadiem, kamēr vismazāk šādu iedzīvotāju ir Mārupes novadā - 8,8%.

*No visiem nepilsoņiem 51% dzīvo Rīgā, veidojot 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.

*Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu, kas ir par 1234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par 1135 jeb 4,1% vairāk. Tātad pērn nomira par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā piedzima, un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada.

*Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.

*2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,893 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!