VAKARA ZIŅAS. Neatklāta slepkavība. Tiesnesis Jānis Laukroze

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

2001. gada 15. oktobrī pulksten 18.02 policija saņēma informāciju, ka Rīgā, Lāčplēša ielas 29. nama vārtu arkā, ar vairākiem šāvieniem nogalināts vīrietis. Tas bija tiesnesis Jānis Laukroze, kuru nogalināja viņa mājas pagalmā. Ir pagājuši 20 gadi, un šī slepkavība aizvien nav atklāta. Bet 2016. gadā ar šautu brūci miris tika atrasts Andris Laukroze, Zigrīdas un Jāņa Laukrožu dēls.

Izaicinājums valstij

Tieslietu ministrija nekavējoties izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes nogalināšana ir izaicinājums Latvijas valstij. Uzreiz arī tika norādīts, ka slepkavība ir saistīta ar Laukrozes darbu, kaut arī vēlāk tika izvirzītas vēl vismaz divas citas versijas: nejauša slepkavība un noslepkavošana, kas saistīta ar tiesneša radinieku profesionālo darbību. Radinieks visticamāk domāts dēls Andris.

Skaļās lietas

Protams, tika piesauktas Laukrozes izskatītās krimināllietas. Īsi pirms savas nāves viņš bija paredzējis spriest tiesu pār krāpšanā apsūdzēto uzņēmēju Armandu Stendzenieku. Iepriekš Laukroze skatīja bijušā Rīgas OMON komandiera Sergeja Parfjonova krimināllietu, narkotiku kontrabandā apsūdzēto Dairas Silavas un Rolanda Priverta krimināllietas, četru Krievijas nacionālboļševiku krimināllietas... Tiesa Laukrozes vadībā diviem Krievijas nacionālboļševikiem piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, bet vienam - uz pieciem gadiem, atzīstot viņus par vainīgiem terorismā. Ceturtais saņēma nosacītu sodu un tika atbrīvots tiesas zālē. Viņa advokāts sacīja, ka nacionālboļševiki jau nu gan nevarētu nogalināt tiesnesi. Atgādināsim, ka viņi tika tiesāti par aizbarikādēšanos Sv. Pētera baznīcas tornī 2000. gada 18. novembrī.

Skaļš paziņojums

Bet atgriežamies pie jau minētā skaļā paziņojuma. Tajā Valsts prezidente, Ministru prezidents, tieslietu ministre, iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs uzskata, ka tiesneša slepkavība ir noziedzīgās pasaules uzbrukums valstij un tas pēc iespējas ātrāk jāatklāj. Pagājuši 20 gadi...

Ierocis, fotorobots, liecinieki

Tiesneša Laukrozes slepkavības vietā izmeklēšanas grupa atrada pamestu paštaisītu automātisko ieroci, izņēma citus lietiskos pierādījumus, arī videokameru ierakstus. Tika izveidots fotorobots. Liecinieki stāstījuši, ka šāvējs bija 30-35 gadus vecs vīrietis, aptuveni 184 centimetrus garš, īsiem, tumšiem matiem, sportiskas miesasbūves. Nekā.

2001. gada 2. novembrī tika izdots Ministru kabineta rīkojums par pabalsta izmaksu Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Laukrozes ģimenei. Valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt bojāgājušā ģimenei 50 000 latu pabalstu, kā arī izsludinājusi naudas atlīdzību - 10 000 latu tai personai, kura palīdzēs atklāt šo noziegumu, kā arī nodrošinātu tai liecinieka aizsardzību. Un atkal nekā.

Vēl viena nāve

Bet 2016. gadā 23. janvāra rītā policija saņēma informāciju no mediķiem, ka Brīvības ielā kādā dzīvoklī atrodas 1962. gadā dzimuša vīrieša līķis ar šautu brūci galvā. Mediķus izsaucis nelaiķa dēls. Notikuma vietā policija atradusi pistoli, kas piederējusi nelaiķim un bijusi reģistrēta ar viņa vārdu. Gan sākotnējā eksperta sniegtā informācija, gan arī notikuma vietā atrastie priekšmeti liecinājuši, ka vīrietis savā dzīvesvietā izdarījis pašnāvību. Tas bija Andris Laukroze. Zināms, ka viņš strādājis Satversmes aizsardzības birojā un «Privat Bank» drošības departamentā.

***

Jānis Laukroze. CV

Dzimis 1932. gadā, beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 1958. gadā;

strādājis par izmeklētāju Talsu rajonā un Rīgā;

1976. gadā kļuvis par tiesnesi un Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāju;

bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē un Policijas akadēmijā, vadījis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un Tiesnešu disciplinārkolēģiju;

1997. gadā kļuvis par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.