Šogad Latvijas budžets uz Saeimu tika nests koka zārciņā, atvainojiet, koferītī. Asprāši jau paguvuši to apsaukāt gan par elegantu zārku kaķim, gan par silīti. Taču 2022. gada budžets ir pirmais, kurš iegūlis jauna dizaina portfelī un ar to paliks zināms vēsturē. Iepriekšējais budžeta portfelis ir aizsūtīts pensijā pēc 23 gadu kalpošanas.
No oša veidotā portfeļa dizaina autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Jaunais budžeta pārnēsājamais priekšmets ir finanšu ministra Jāņa Reira dāvana Finanšu ministrijai. Lai visiem būtu skaidrs, kāda ir koka portfeļa simboliskā jēga, citējam Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto (pat neatvainojamies par sarežģīto vārdu mudžekli, nav jau mūsu leksika): «Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.»
Roberts Zīle, būdams finanšu ministrs, ieviesa tradīciju aizgādāt portfelī budžeta likumprojektu un citus ar to saistītos dokumentus no Finanšu ministrijas uz Saeimu. Pirmais budžeta portfeļa izgājiens notika 1997. gadā, un tajā atradās nākamā gada budžets. Zīle šādu tradīciju noskatīja no britu parlamenta, kur budžets un citi svarīgi dokumenti tika pārnēsāti koka kastēs vai čemodānos.
Vispirms bija lorda Gledstouna «budžeta kaste» - drīzāk čemodāns - sarkanā krāsā. Tiek uzskatīts, ka britu politiķim, slavenajam premjeram lordam Viljamam Evartam Gledstounam ap 1860. gadu no koka tika izgatavots speciāls ar zīdu oderēts un sarkanu ādu apvilkts čemodāniņš, un kopš tā laika to izmantoja britu premjeri, lai nestu vai pārsūtītu nozīmīgus dokumentus. Pirmām kārtām - budžetu, ko nogādāja uz premjera rezidenci Dauningstrītā sarkanā kastē, kas simbolizēja Apvienotās Karalistes jauno budžetu. «Budžeta kastē» mēdza ievietot arī runas, lai īstajā brīdī tās nolasītu. Kādam no valstsvīriem gadījās misēklis - viņš 1868. gada pavasarī budžeta pasākumā konstatēja, ka savu runu aizmirsis mājās.
2010. gadā sarkanā kaste tika atzīta par savu laiku nokalpojušu. Oficiāli šis portfelītis ticis izmantots rekordilgi - 150 gadu. Gledstouna oriģinālo sarkano kasti neizmantoja tikai divi premjerministri - Džeimss Kalagans un Gordons Brauns, kuri 1965. un 1997. gadā pasūtīja jaunus koferīšus.
Gledstouna sarkanās kastes un tās līdzinieču dizains bijis nemainīgs vairāk nekā gadsimtu: koka čemodāniņa svars ir 2-3 kilogrami, tas izgatavots no priedes, izklāts ar svinu un oderēts ar melnu satīnu (vai zīdu). Svina odere paredzēta, lai nodrošinātu, ka vajadzības brīdī kaste nogrims, kā arī lai pasargātu tās saturu no dažādu katastrofu sekām. Koka kaste - čemodāns tiek apvilkts ar sarkanu ādu. Kāpēc svarīgo dokumentu kastes ir sarkanā krāsā? It kā karalienes Viktorijas (valdīja no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim) mīļotais vīrs princis Alberts devis priekšroku šai krāsai. Visticamāk tomēr «vainojami» notikumi karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā, kad 16. gadsimta beigās Spānijas vēstniekam Bernardīno de Mendozam tika pasniegts īpaši izgatavots sarkans portfelis ar viņam tīkamu saturu, un pēc tam šo krāsu atzina par karalisku esam arī citām valstiski nozīmīgām vajadzībām.
Jā, vēl uz katras kastes ar zelta krāsu iespiež īpašnieka titulu un unikālo numuru. Nozīme ir arī roktura atrašanās vietai - piemēram, lai slēdzene būtu vērsta pret saņēmēju, kuram ir atslēga un tiesības piekļūt saturam.
Slavenās kastes ir bijis gods izgatavot uzņēmumiem «Wickwar & Co» un «Barrow Hepburn & Gale», un tās iespējams ietērpt arī citas krāsas ādās, kam katrai ir sava nozīme.
Skaidrs, ka tas ir interesē daudzus. Starp citu, britu dzelzs lēdijas Mārgaretas Tečeres «kaste» 2015. gadā «Christie's» izsolē tika pārdota par 242 500 sterliņu mārciņu (ap 287 300 eiro). Bet 2014. gadā Vinstona Čērčila premjera čemodāniņu «Sotheby's» izsolē notirgoja par 158 500 sterliņu mārciņu (ap 187 783 eiro). Vienas smalkās ādas kastes izgatavošana 2010. gadā izmaksāja ap tūkstoti eiro. No 2002. līdz 2007. gadam Lielbritānijas valdība jaunām ministru dokumentu kastēm iztērēja aptuveni 68 000 eiro. Ja vēlaties iegūt savā īpašumā Viktorijas laika stilā izgatavotu ādas kastīti, jums ir lieliska iespēja šķirties no gandrīz 1200 eiro...
