Andra Ozola / Autori

Baltijā lielākajā fizikas festivālā , ļoti spēcīgā konkurencē tiks noteikta erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" uzvarētāju komanda. Tā dosies uz Eiropas kodolpētniecības centru "CERN" Šveicē.

“Ticiet man, bija nopietni spēki dažādās lietās un vietās, kas negribēja, ka mēs tur (NATO) nokļūtu. Negribēja un aktīvi darbojās pretim,” Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) balvas par ieguldījumu Latvijas dalībai NATO pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī atklāja bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Somijā sākusies gadiem ilgi lietotā dzelzceļa tīkla atjaunošana. Projekta īstenošana radikāli uzlabos vilcienu kustības drošību kopumā. Somijas dzelzceļš sācis testēt nākamo desmitgažu drošības tehnoloģijas. Jaunā piekļuves kontroles sistēma "Digirata" sniegs reāllaika informāciju par vilcienu kustību un padarīs dzelzceļa transportu drošāku un paredzamāku pasažieriem un kravām.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21. martā notika Spāru svētki – ar spāru vainagu tika izrotāta topošā Rakstu māja. Pie ēkas sapulcējušies universitātes mācībspēki, darbinieki, studenti un viesi sveica cits citu – universitātes pilsētiņā būs vēl par vienu ēku vairāk.

Izglītības nozarei pieaudzis finansējums par 180 miljoniem eiro, taču ir strauji jāceļ izglītības kvalitāte, atalgojums pedagogiem, jāsabalansē pedagogu slodzes un jāatrisina vēl daudzi izglītības sistēmas sāpju jautājumi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā," uzdodot praktiskus jautājumus.

Pasaulē dažādas interneta vietnes mēdz veidot labāko, skaistāko un modernāko tramvaju topus, valstu un pilsētu tramvajus sarindojot no pirmās līdz desmitajai vietai. Šoreiz piedāvājam tūrisma ceļveža "www.europeanbestdestinations.com" izvēli un skatījumu uz Eiropas tradicionālajiem un mūsdienu tramvajiem Vācijā, Šveicē, Portugālē, Ungārijā, Francijā un Itālijā.

Desmit skaistākie reģionālo vilcienu maršruti Vācijā ved pāri Vadenas jūrai, pārvar valstī stāvāko dzelzceļa līniju kalnos un piedāvā fantastiskus skatus uz aizām, ezeriem un vīna dārziem.

Nolemts, ka Vācijas Bavārijas federālās zemes galvaspilsētas Minhenes "S-Bahn" vilcienu pasažieri pārvietosies ar Vācijā modernākajiem vilcieniem. "Siemens Mobility" piegādās 90 jaunus "S-Bahn" vilcienus, kuru garums pārsniegs 200 metrus, bet izmaksas – divus miljardus eiro. Tie būs jauni XXL formāta transportlīdzekļi, kas pirmo reizi Vācijā būs bez vagonu savienojumu šaurajām vietām – tātad daudz ērtāki pasažieriem. Tie būs aprīkoti ar nākotnes tehnoloģijām.

Tie, kas daudz ceļo pa Vāciju, zinās, ka tās lielākajās metropolēs, piemēram, Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē vai Reinas-Mainas apgabalā, dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" ir arī jaunākais brālis "S-Bahn" – vilcientramvajs jeb pilsētas un piepilsētas sabiedriskā sliežu transporta līdzeklis, kurš var pārvietoties gan pa dzelzceļa sliedēm, gan pa tramvaja sliežu tīklu pilsētā. "S-Bahn" ģimenes čaklākie vilcieni ripo Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē, Minhenē un citās Vācijas pilsētās.

Vai reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ļaus samazināt darbinieku skaitu; par VID ģenerāldirektores sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi, vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums; par ko jāpārtop VID – TV intervijas ciklā “Nra.lv sarunas” turpinājums ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Kādas pārmaiņas gaida Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kā tās sajutīs nodokļu maksātāji; kas notiek ar nodokļu politikas plānošanu un kā mainīsies nodokļu apmēri; kā izpaudīsies VID digitalizācija un vai atskaitīšanās VID kļūs vienkāršāka – TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Kādēļ Latvijā jāstāda meži, nevis jāaudzē labība, cik jēgpilna ir Eiropas naudas dalīšana lauksaimniekiem, kāda ir Latvijas komercbanku attieksme pret uzņēmējiem, kādēļ steidzami jāatrisina pašvaldībām piederošo ceļu kvalitātes jautājumi un kā to var atrisināt, un kādēļ jāmīl sava valsts tāda, kāda tā ir – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.

Neraugoties uz vecāku lūgumu uz gadu atlikt jautājuma izskatīšanu, Jūrmalas dome 22. februārī pieņēma lēmumu apvienot Pumpuru vidusskolu un Jaundubultu pamatskolu, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu – jau ar 2024. gada 1. septembri. Pret šādu pašvaldības lēmumu iebilst bērnu vecāki, skolas vadība un pedagogi. Sākta parakstu vākšana pilsoniskās līdzdalības platformā "manabalss.lv", un Pumpuru vidusskolas Skolas padome sola turpināt cīņu par skolas saglabāšanu arī pēc domes lēmuma pieņemšanas.

Vācijas uzņēmums "Siemens Mobility" ir izveidojis viedo vilcienu nomas meitasuzņēmumu, kas paredzēts, lai palīdzētu nomāt vilcienus, kas brauc ar akumulatoriem, ūdeņradi, kā arī klasiskos elektriskos vilcienus. Sākotnēji uzņēmums darbosies Vācijā, bet vidējā termiņā plāno paplašināties visā Eiropā. Latvijā vilcienus vai atsevišķus vagonus iespējams nomāt tematiskiem pasākumiem vai citām aktivitātēm.

Par skolotāju algām, to apmēriem, par vispārējo un arodizglītību, par programmu “Skola 2030” un vēstures mācīšanu, par mazākumtautību skolām un to, kādēļ ir vērts izvēlēties skolotāja profesiju – intervijas turpinājums ar izglītības un zinātnes ministri, ārsti Andu Čakšu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, pēc izglītības ārste pediatre, savulaik strādājusi pie veselības nozares reformām, tagad turpina darbu pie izglītības nozares uzlabošanas. Viņas mērķis ir panākt, lai ikviens bērns Latvijā varētu saņemt kvalitatīvu izglītību. Kāda loma ministrijai un kāda pašvaldībām mazo lauku skolu slēgšanā, ko nozīmē būt skolotājam un ko nozīmē strādāt solā, kuru vada prasmīgs skolas direktors – par šīm un citām tēmām intervija ar ministri TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.

Lietuvas pilsētā Kauņā pašlaik ir divu veidu sabiedriskais transports – autobusi un trolejbusi. Ilgtspējīgas mobilitātes plāna ietvaros Kauņas pašvaldība apsver, ka pilsētā varētu parādīties arī tramvajs, kas varētu paātrināt satiksmi, samazināt sastrēgumus un mudināt cilvēkus atstāt savas automašīnas mājās.

Kādēļ Vladimirs Putins lēma iebrukt Ukrainā, kāds varētu būt asiņainā kara atrisinājums, Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz “Saskaņas” likteni, vai bedres Rīgas ielās būs mūžīgas, kādēļ latvieši ir tik kašķīgi un kādiem jābūt mūsu valsts vadītāju stratēģiski svarīgākajiem darbiem – TV intervijas turpinājums ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu ciklā "Nra.lv sarunas"

Vai viegli notērēt Eiropas Parlamenta deputātam atvēlētos 38 000 eiro mēnesī, kā Eiropā aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses, vai arī Eiroparlamenta deputātiem nāksies kļūt caurspīdīgākiem, vai Vladimirs Putins sarokojoties skatās acīs – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu TV ciklā "Nra.lv sarunas".

Starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret bērniem" ("Russia’s War on Children") sprieda par Krievijas saukšanu pie atbildības par prettiesiski īstenotajām bērnu deportācijām no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām, pārrunāja iespējas sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Dalībnieku nepārprotams secinājums: tieši starptautiskās sabiedrības spiediens uz lēmumu pieņēmējiem var palīdzēt Ukrainai atgūt nozagtos un uz Krieviju aizvestos bērnus.

Atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar specifikāciju sastādīšanu elektrovilcienu iepirkumam un atbildīgajām amatpersonām par dokumentācijas noformēšanu AS “Pasažieru vilciens” norāda: no Latvijas puses vilcienu ķibelēs nevienu nevarot vainot, savukārt atbildība par ražotājam izvirzītajām tehniskajām prasībām esot jāprasa nevis no konkrētām amatpersonām, bet no iepirkumu komisijas, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja.