Ja Satiksmes ministrija visīsākajā laikā nespēs radīt plānu, kā virzīt “Rail Baltica” projektu, Latvijas valsts budžetā nāksies meklēt daudzus miljardus eiro, lai ne tikai samaksātu būvniekiem par padarīto, bet atmaksātu Eiropas Savienībai par līdz šim projektā notērēto – intervijā “Neatkarīgajai” brīdina bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ko parāda pašlaik izveidojusies situācija ap "Rail Baltica" projektu? Vai notiekošais atklāj, ka no Latvijas valsts varas puses pār projektu nav bijusi pilnīgi nekāda uzraudzība?
Izskatās pēc lielas anarhijas projekta plānošanā no projekta ieviesēju puses, ne no valsts. Satiksmes ministrija par notiekošo netika informēta. Galvenā problēma ir tā, ka šis projekts ir apaudzis ar visādām papildu "ekstrām" - reģionālajām stacijām, saistībā ar kurām jau sākotnēji bija pateikts, ka tās neviens necels un tās būs jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Centrālās stacijas būvniecības izmaksas ir pieaugušas trīs reizes, ap 600 miljoniem maksā viena Centrālā stacija. Ne jau tikai Centrālo staciju, ir taču iecerēts visu lidostas rekonstrukciju veikt par "Rail Baltica" naudu. Tas ir projekts, ko atkal Eiropa nefinansēs. Līdz ar to tas viss jāsedz no valsts budžeta, trūkstošie 2,5 miljardi būs jāmeklē valsts budžetā.
Tas nozīmē, ka ar viena procenta PVN palielinājumu diezin vai pietiks. Lai varētu finansēt šo projektu, PVN jāpalielina par pieciem procentiem. Tās visas taču nebūs Eiropas Savienības (ES) izmaksas. Eiropas Savienība nefinansēs reģionālās stacijas, Centrālās stacijas kapitālo rekonstrukciju. Tur tagad ir nevis divas sliedes, bet četras, un ne tikai jauna piebūve, bet visa ēka tiks rekonstruēta. Visas šīs lietas nebija sākotnēji paredzētas, un tas sadārdzināja projektu.
Protams, sadārdzinājums ir arī citās Baltijas valstīs, bet tas ir saistīts ar būvmateriālu cenu pieaugumu, karu Ukrainā, ar to, ka metāla izmaksas ir augušas, degvielas izmaksas arī, un tas ir objektīvi. Bet tā ir tikai viena stāsta puse, otra ir šīs "ekstras", ko kāds ir laipni atļāvis ieprojektēt, nav painformējis valdību, ka par to būs jāmaksā, un gala rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam, ka ir jāmaksā četras reizes vairāk, un tā nav Eiropas nauda, bet Latvijas. Tā ir valsts budžeta nauda, un līdz 2030. gadam vismaz divi miljardi būs jāatrod.
Kāds paņem un kaut ko ieprojektē. Kā tā var būt? Ir noteikta sistēma valstī, un par nozari atbild Satiksmes ministrija.
Ja jūs projektējat savu māju, tad projektētājs nevar ieprojektēt ko tādu, ko jūs nevēlaties. Kāds to ir to pasūtījis. Tātad "RB Rail" kāds ir pasūtījis, bet, vai ir saskaņojis, to neviens nezina. Satiksmes ministrija tālāk valdību nav informējusi. Satiksmes ministrijai naudas nav. Ja ir paredzētas tādas "ekstras" kā 16 reģionālās stacijas, tad ir jāiet uz valdību un jāvaicā, vai mēs varam to atļauties.
Neviens jau to nebija prasījis valdībai, ne to prasīja ministrija, ne "Rail Baltica". Tagad ir atslepenoti ceturkšņa ziņojumi. Tur jau nekas tāds nebija. Nebija iets uz valdību un teikts: mums vajag desmit vai piecas jaunas stacijas, un tas maksās, piemēram, pusmiljardu. Tādas runas nebija. Kāds ir uzņēmies uz savu roku un galvu kaut kādas saistības, par kurām tagad būs jāatbild valdībai.
Pirms dažām nedēļām Latvijā viesojās Eiropas Savienības dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinatore Katrīna Trautmane. Viņa pateica, ka līdz 2040. gadam ir jābūt vilcienu kustībai. Ja kustības nav, tad var gadīties arī, ka esošo naudu nāksies atmaksāt. Kā zināms, ja nav izpildīti nosacījumi ES fondu finansējumam, nokavēti termiņi vai projekts nedarbojas, vilcieni nebrauc, tad nauda būs jāatmaksā. Tas atkal būs jāatmaksā no valsts budžeta. Ne jau Satiksmes ministrijai ir nauda vai "RB Rail".
Kopumā jāsaka tā, ka projekta koordinācija ir bijusi nožēlojama un katrs ar projektu ir rīkojies kā ar savu personīgo projektu, uzņēmēju saistībām nav seguma, nav informēta par to ne valdība, ne parlaments, ne Finanšu ministrija. Viennozīmīgi, būtu jāmeklē vainīgie, jo tādas saistības Latvija vēl nekad nav uzņēmusies.
Mēs sakām "kāds" - varam precīzi pateikt, kurš tas ir?
Jāmeklē, kurš tajā skaitā visu to ir pasūtījis, to taču var apskatīties, kas projektētājam ir devis uzdevumu, kas ir izvēlējies papildu jaunas stacijas, kurš ir licis zem tā apakšā parakstu. Arī esošais ministrs, cik man zināms, sešus gadus vai vairāk ir strādājis "Rail Baltica" tieši par plānošanu "RB Rail" vai vienā no šiem uzņēmumiem, un vajag saprast, kura paraksts stāv zem šiem dokumentiem. To jau, es domāju, atrast nav grūti.
Varbūt bijušais "Rail Baltica" darbinieks tieši tagad ir satiksmes ministrs, lai to visu "paslaucītu zem paklāja"?
Es šaubos, vai tas izdosies, jo šāds skandāls Latvijā, manuprāt, vēl nav bijis. Valsts budžetam uzliktas saistības vismaz divu miljardu apmērā, un neviens nebūs vainīgs? Tas nav iespējams. Lai šo caurumu aizlāpītu, līdz 2030. gadam PVN ir jāpalielina par pieciem procentiem.
Būvnieki neprotestēs, maksātnespēju neiesniegs, bet pienāks brīdis, kad viņi tomēr savu naudu paprasīs. Es saprotu, ka parāds būvniekiem ir 40 miljoni par Rīgas Centrālo staciju vien. Kādā brīdī prasīs naudu, bet naudas ta nav.
Naudas nav, vainīgo nav, nekā nav...
Vajag meklēt. Ja skatāmies, tad "airBaltic" ir izmaksājis trīs reizes vai četras reizes mazāk mūsu valstij nekā šis projekts.
Kad bijāt satiksmes ministrs un arī vēlākos gados pēc tam, vai jums tapa skaidrs, uz kā bāzējas ekonomiskais aprēķins šai dzelzceļa līnijai Varšava-Tallina? Kāds ir rēķinājis, cik gados tā atmaksāsies? Kāds ir ekonomiskais pamatojums?
Jā, bija tāds pētījums, ļoti detalizēts, uz vairākiem simtiem lapaspušu, manuprāt, ir pieejams internetā vēl joprojām. Tur lasāms, uz kā pamata tika rēķināti gan ieguldījumi, gan kravu pārvadājums, bija plānotas kādas 20-30 miljonu tonnu kravas, pasažieru aplēses un izmaksas, bet, protams, pēc 10-15 gadus vecām cenām.
Šis sadārdzinājums nav tikai izmaksu pieauguma dēļ, bet veidojas no tā, ka sākotnēji nebija paredzēta totāla, pilnīga Rīgas Centrālās stacijas rekonstrukcija un visu Rīgas lidostas termināļu modernizācija. Bija paredzēts Rīgas lidostā izveidot tikai staciju. Un arī šīs reģionālās stacijas tur nebija iekļautas. Tās kāds pieliek klāt, un tāpēc izmaksas ir klāt. Protams, kā jau teicu, var veidoties 100% uzcenojums pa šiem 15 gadiem, un tas var būt būvmateriālu, būvdarbu izmaksu, resursu, energoresursu izmaksu dēļ, bet šie pārējie 100% ir no "ekstrām", viennozīmīgi.
Ja mūsu valsti dzen bankrotā ar šo dzelzceļa līniju, tad kāda jēga to vispār būvēt? Pirmās brīvvalsts laikā dzelzceļa līnija uz Eiropu gāja cauri Kēnigsbergai. Nekādu problēmu nebija, arī sliežu platumi kara apstākļos tika ātri mainīti. Nāca vācieši, nomainīja savu platumu, nāca atpakaļ sarkanā armija un pārskrūvēja atpakaļ savu platumu.
Šobrīd, lai ar vilcienu aizbrauktu uz Tallinu, mums ir vajadzīgas astoņas stundas, un tas nav nopietni. Šobrīd ir citi resursi, un nekāda cita pasažieru satiksme pa tādu dzelzceļu nav iedomājama. Tagad ar autobusu var aizbraukt divreiz ātrāk nekā ar vilcienu. Tas nestrādā. Ir vajadzīga moderna mūs ar Eiropu savienojoša infrastruktūra, un par to, manuprāt, nevienam nav šaubu. Ir jābūt šim savienojumam ar Eiropu gan pasažieru plūsmām, gan kravu plūsmām, tai skaitā arī militārajai mobilitātei. Bet projektam bija jābūt pakāpeniskam. Bija jāizveido šis savienojums, noteikti ar pieturu Rīgā, nevis Salaspilī, kā tas šobrīd ir iecerēts. Un tad pakāpeniski tālāk, kad ir nauda, "jāapaudzē" ar šīm "ekstrām" - reģionālajām pieturām, lidostas rekonstrukciju, Centrālās stacijas rekonstrukciju.
Varēja taču izveidot nelielus peronus, piebūvīti, un būtu stacija. Bet kas šobrīd notiek Rīgas centrā? Tur taču viss ir izrakts, un turklāt katrā no šiem objektiem nekas nav pabeigts. Rīgas Centrālā stacija. Tur ir uztaisīts karkass, ziemā snieg sniegs, vasarā līst lietus, viss betons bojājas. Tajā pašā laikā Daugavā ir ielikti trīs balsti, kas tur stāv, un arī tam nav naudas, lai pabeigtu. Būtu loģiski, ka pabeidz vienu objektu un tad ķeras pie nākamā, bet visur kaut kas ir iesākts, nav pabeigts un nekas tur nefunkcionē. Plānošana vienkārši ir kritiska.
Man bija iespēja runāt ar dāņu arhitektiem, kas projektēja to visu, un tas bija viņu viedoklis, ka plānošana ir kritiska, sliktā stāvoklī.
Kāpēc tā ir kritiska? Vai tā ir vienaldzība no uzraugu puses, valdību puses?
Es domāju, ka tā viennozīmīgi ir nekompetence un pieredzes trūkums, jo nevar būt tā, ka Baltijas valstu vēsturē lielākā kopīgā projekta īstenotāji ir tādi, kuri nav realizējuši nevienu projektu. Tur noteikti būtu jābūt kādam speciālistam, kuram ir pieredze milzīgu infrastruktūras projektu īstenošanā, jābūt pieredzei projektu vadīšanā, kuri zina, kā secīgi kas tiek darīts. Paskatieties, kas tur par cilvēkiem šobrīd ir! Nevienam no viņiem nav pieredzes projektu vadīšanā, tāpēc jau neko tur nevar sagaidīt. Arī šobrīd "RB Rail" tehniskais cilvēks pēc būtības ir ceļu inženieris.
Ja jūs tagad būtu satiksmes ministrs, tad kā šo krīzi risinātu? Kādus risinājumus piedāvātu valdībai?
Pirmkārt, es pieņemtu darbā menedžeri ar pieredzi starptautisku projektu īstenošanā un sadalītu šo projektu pa posmiem tā, lai līdz 2030. gadam šie vilcieni kustētos. Atteiktos no visām "ekstrām", ieskaitot reģionālās stacijas, totālas renovācijas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā.
Viennozīmīgi, šim vilcienam Rīgā ir jāpiestāj pirmajā posmā, jādara viss, lai esošās lietas samainītu, bet Rīgai ir jābūt iekļautai pirmajā posmā. Un attiecīgi atteiktos no visa liekā un izdarītu to, lai nezaudētu to naudu, kas ir ieguldīta, lai Eiropas nauda tiktu saglabāta un Eiropa nepaprasītu atpakaļ to, kas jau ir iztērēts, ap miljardu eiro.
Jums kā satiksmes ministram noteikti būtu divpusēja tikšanās ar finanšu ministru un jādomā, kur ņemt no valsts līdzekļus šim projektam.
Ja nav plāna un satiksmes ministrs aiziet pie finanšu ministra un paziņo: man vajag četrus miljardus, finanšu ministrs pateiks: bet padomā, no kurienes? Ja jau šobrīd budžetā ir 200 miljonu robs, no kurienes ņemt četrus miljardus? Ir jābūt plānam, ko kurā gadā darīs, jābūt minimālai programmai, kā šis projekts tiks īstenots. Tikai tad var iet pie finanšu ministra. Satiksmes ministrijai ir jāizdara savi mājasdarbi. Ir stingri jānofiksē minimālā programma, grafiks, plāns par minimālo apjomu līdz 2030. gadam, pa posmiem, cik kurā gadā nepieciešams, cik no Eiropas militārās mobilitātes fonda, cik no valsts budžeta, tikai tad var iet uz Finanšu ministriju vai valdību. Nav vērts papļāpāt, jo ir skaidrs, ka no gaisa četri miljardi nenokritīs.
Šī krīze ir atrisināma bez nodokļu celšanas vai nav?
Es stipri šaubos. Nākamā gada budžets tāpat ir lielu izaicinājumu priekšā. Mēs zinām, ka diezgan lieli resursi ir jāiegulda aizsardzībā, tāpat iekšējā drošībā, bet rezerves nav. No kaut kā ir jāatsakās. Šaubos, ka kāds ir gatavs no kaut kā atteikties. Bez ievērojamas nodokļu celšanas šo problēmu atrisināt nav iespējams.
Varbūt pārdodot pelnošos valsts uzņēmumus "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži"?
Tas, manuprāt, būtu pilnīgs neprāts. To govi, kas tev dod pienu, nokaut vai pārdot? Mēs zinām, cik pelna "Latvenergo" - vairākus miljonus, tāpat "Latvijas valsts meži". Tad mēs atsakāmies no tā vienreizējas atlīdzības dēļ? Tas ir viens aspekts.
Otrs ir tas, ka tomēr šī enerģijas infrastruktūra un meži ir Latvijas bagātība, un to pārdot kaut kādiem investoriem no kaut kurienes, no Austrumiem, manuprāt, ir pilnīgs neprāts, un to nekādā gadījumā nevarētu pieļaut.
Tad, vienīgais, jāpasaka sabiedrībai: mēs esam uzņēmušies būvēt dzelzceļu, salaiduši visu galīgā tūtā, tagad mums ir jāglābj Latvijas valsts no parādiem, maksāsim PVN par 5% vairāk. Par maizīti, pienu un visu pārējo.
Savilksim jostiņas...
Jā, kā tur teica agrāk viens valdības vadītājs. Šajā brīdī jāsaka tautai, ka nav labi. Meklēsim vainīgos, kurus droši vien neatradīsim, bet tagad visiem būs jāsametas ar naudiņām, lai mēs neiekļūtu vēl lielākās nepatikšanās. Lai aprēķinātu, ko darīt, ir vajadzīgs plāns. Skrupulozi, detalizēti, atteikties no visa liekā, saplānot pa datumiem, mēnešiem, pa dienām, nedēļām, kas ko dara, kas būs atbildīgie, konkrēti termiņi, konkrētas finanses - tikai tā var kaut ko izdarīt. Nevis iet un runāt: mums trūkst četru miljardu. Tāda saruna nav produktīva. Ministrijas uzdevums ir šādu plānu sagatavot un arī uzraudzīt šo plānu, un ir jābūt kādam, kas šo plānu īsteno.
Ministrs vai nu spēj to "izvikt", vai zaudē amatu?
Man nerodas pārliecība, ka satiksmes ministra vietniecei, kura atbild par "Rail Baltic" projekta realizāciju, būtu bijusi liela pieredze šādu projektu pārvaldībā. Es stipri šaubos. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, ministrs tikai var izšķirties par kādiem politiskiem virzieniem, vienu vai otru. Bet ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj to visu saplānot, uzlikt uz papīra un piedāvāt alternatīvas, un, godīgi sakot, es šobrīd ministrijā neredzu nevienu, kurš to var izdarīt.
Izklausās bēdīgi...
Bet tas jau nav nekas jauns. Ja jau ministra kungs pirms daudziem gadiem bija cēlis trauksmi, ka viss ir slikti un tūlīt nekā nebūs, tagad jau tūlīt būs gads kā viņš ir amatā. Kas tad ir mainījies? Viņš varēja visu darīt. Ko tad viņš darīja visu šo gadu? Neko nedarīja un tagad pēkšņi iepazīstas ar situāciju? Viņš sešus gadus tur strādāja un jau tad cēla trauksmi, viņš vismaz tā saka. Kas tad ir darīts, lai novērstu šīs problēmas? Nav nekas redzams.
Tā ir valsts budžeta, nodokļu maksātāju nauda, kāpēc tur vajag kaut ko noslepenot? Pēc likuma viss, kas saistīts ar valsts budžetu, nedrīkst būt slepens. Pēdējais ziņojums, kas pagājušonedēļ tika izskatīts valdībā, vēl joprojām nav pieejams. Es neesmu to redzējis. Ierobežotas pieejamības. Mēs taču dzīvojam atklātības laikmetā. Tā taču ir valsts nauda, miljardi eiro. Kāpēc tas ir slepens? Atslepenojiet, un tad varēs redzēt, kāda ir patiesā situācija.
Tā kā darba ir daudz, to var izdarīt, bet man nav pārliecības, ka viss virzās pareizajā virzienā. Vienīgais, kas ir izdarīts labi, problēma ir aktualizēta. Mēs runājam, dzirdam, sabiedrība dzird, kas ir tas iztrūkums, ar ko mums kā sabiedrībai kopumā ir jārēķinās, lai mēs varētu šo projektu pabeigt. Tas ir vienīgais, kas izdarīts. Vairāk nekas cits nav izdarīts. Ir pateikts, ka trūkst divu, trīs, četru miljardu, bet ko tālāk darīt, ne no viena nekas nav sekojis.
