Andra Ozola / Autori

Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.

Tualetes skolās un guļamtelpas bērnudārzos bieži vien ir visnedrošākās vietas, kur mēdz notikt dažādu veidu vardarbība un pazemošana, secināts nevalstiskās organizācijas "Centrs Dardedze" jaunās kampaņas "Lasi starp rindiņām" organizētājā diskusijā.

Vienas no visu laiku labākajām Holivudas filmām "Sideways" ("Sānceļi") autors Reks Pikets (Rex Pickett) nesen viesojies Rīgā un apmeklējis pirmizrādi "Pelikāni un vīnogas" (pēc filmas motīviem tapušās lugas latviskās versijas nosaukums) Jaunajā Rīgas teātrī. Atgriezies mājās ASV, viņš savā blogā uzrakstījis cildinošu rakstu par izrādi, aktieriem un režisoru Alvi Hermani, nodēvējot viņu par teātra ģēniju.

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.

Centralizēto eksāmenu matemātikā un bioloģijā norises datumos gaidāmas dažas nelielas izmaiņas. Lai nokārtotu eksāmenu, gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventiem šajā mācību gadā būs jāiegūst vismaz 15%, informē Valsts izglītības satura centrs.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd pašvaldība pieturas pie sākotnējā plāna pabeigt parka atjaunošanas pirmo kārtu līdz valsts patriotisma svētkiem novembrī un jau Lāčplēša dienā pulcēt iedzīvotājus Uzvaras parka simtgades svētku koncertam. Parkā paredzēta svecīšu nolikšana Pirmā pasaules kara brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru godināšanai, kas cīnījās par Latvijas neatkarību.

Polijas galvaspilsētā Varšavā būvē astoņus kilometrus garu ātrgaitas tramvaja līniju uz pilsētas mikrorajonu Vilanovu. Tā ir viena no lielākajām tramvaju investīcijām šīs valsts galvaspilsētā. Būvējot jauno tramvaja līniju, tiek izmantota "zaļo" sliežu tehnoloģija.

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Anna Pētersone ir darba vidē balstītas pedagoģijas izglītības programmas "Mācītspēks" 4. kursa jeb šā gada "iesaukuma" dalībniece. Kopš septembra viņa strādā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā par franču valodas skolotāju un piekrita savos pirmajos iespaidos par darbu skolā dalīties ar "Neatkarīgo".

Lietuvas pilsēta Kauņa, sacenšoties ar Viļņu, kārtējo reizi vēlas apsteigt galvaspilsētu. Kauņa, kas īsteno stratēģiskās attīstības plānu līdz 2030. gadam, turpina meklēt ilgtspējīgus risinājumus transporta jomā. Tuvākajā laikā tā sāks priekšizpēti par jauniem augstas veiktspējas sabiedriskā transporta veidiem pilsētā, tajā skaitā ātrgaitas autobusiem un tramvajiem. Kauņas pilsētas dome vienbalsīgi atbalstījusi šādu iniciatīvu.

Garāku transportlīdzekļu ieviešana tramvaju transportā prasa intensīvu plānošanas procesu, jo tramvajiem ir maza elastība noviržu gadījumā to fiksētā maršruta dēļ. Garāku tramvaju ieviešana nozīmē arī papildu ieguldījumus infrastruktūrā un transportlīdzekļu konstrukcijā. Savukārt ieguvumi ir vairāk pārvadātu pasažieru, lielāks ātrums, īsāks gaidīšanas laiks pieturā un mazāks nepieciešamo transportlīdzekļu skaits. Par to liecina Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas un Vācijas pilsētas Drēzdenes pieredze.

Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā, turpināsies cilvēku aizplūšana uz bagātākajām pašvaldībās vai ārzemēm, Latvija paliks aizvien neapdzīvotāka, ienaidniekam vieglāk iekarojama. Tajā pašā laikā valstij naudas ir pietiekami – atliek vien panākt politisku vienošanos un līdzekļus saprātīgi pārdalīt trūcīgajām un vidēji pārtikušajām pašvaldībām. Par to, kas būtu darāms, lai nosargātu no iznīcības Latvijas lauku reģionus, saruna ar bijušo Valkas mēru, šobrīd biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" direktoru Ventu Armandu Kraukli.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē, atšķirībā no citām lielajām pilsētām, tramvajs nekad nav zaudējis savu nozīmi un joprojām ir būtisks sabiedriskā transporta līdzeklis, neskatoties uz metro ieviešanu, līniju slēgšanu un pārveidošanu par autobusu transportu. Vīnes tramvaju tīkls ir piektais lielākais pasaulē pēc Melburnas, Berlīnes, Maskavas un Sanktpēterburgas tramvaju tīkla.

Vācijas pilsētā Hamburgā savulaik bija viens no lielākajiem tramvaju tīkliem Vācijā. Viss sākās 1866. gadā ar zirgu tramvaja satiksmi, līdz 1978. gadā pilsētas vara lēma par labu automašīnām. Hamburgā reisā izbrauca pēdējais tramvajs, kuru pēdējā gaitā pavadīja desmitiem tūkstošu cilvēku. Kopš tā laika pilsētā darbojas autobusi un metro. Tikmēr hamburgieši joprojām sēro par tramvaja zaudēšanu un uzskata, ka tā likvidēšana bija kļūda.

Valsts izglītības satura centra (VISC) dzīlēs radītais metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes" pirms dažām nedēļām izraisīja skaļu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Pozitīvais ieguvums – sabiedrība ir sākusi runāt un diskutēt par to. Vēl tikai normālā izskatā vajadzētu atgriezt veselības mācību un seksuālo izglītību Latvijas skolās. Par to, kam mācīt, kā mācīt un ko mācīt – tiesa gan, bez neviena runātāja skolotāja – tika spriests arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un VISC rīkotajā konferencē – diskusijā "Zināšanas pasargā".

Laikā, kad  izglītībā visi runā par starpdisciplināru pieeju, kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" to dara jau vairākus gadus un ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Tai ir iekļaujoša pieeja – baudīt kultūru var ikviens skolēns, neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes un neraugoties uz to, vai viņam ir dārga biļete vai ekskluzīvs ielūgums uz pasākumu. Turklāt, kā atzīst paši skolēni, šī programma labvēlīgi ietekmē viņu mentālo veselību.

Rīgas pilī 29. septembrī notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija. Ceremonijā sveiktas 2022./2023. mācību gada labākās skolas talantīgo skolēnu spēju attīstībā, kuru skolēni sasnieguši labākos rezultātus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un radošajās skatēs, kā arī skolotāji, kas devuši ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā.

Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.

Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.

Olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo" uzņēmuma teritorijā Bauskas novada Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro. Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.