Uz eirokomisāru kandidātu debatēm TV “Nra.lv sarunas” aicinājām visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Aicinājumam atsaucās visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot “Stabilitātei”.
Tā kā ne visas partijas ir nosaukušas savus eirokomisāra kandidātus, vienojāmies, ka partijas šīm debatēm deleģē tos savus pārstāvjus, kurus uzskata par viskompetentākajiem runātājiem par Eiropas Komisiju un tajā risināmajiem jautājumiem, ka arī cienīgiem ieņemt eirokomisāra amatus vai citus amatus Eiropas Komisijā.
Atgādinām, ka kandidātu eirokomisāra amatam ir tiesīga izvirzīt premjere Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”). Formāli balsojuma rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās nav nozīmes kandidātu izvēlē. Eirokomisāra kandidāts var nebūt kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās, un viņam nav obligāti jābūt ievēlētam Eiroparlamentā.
Pieņemsim, ka jūs visi esat kļuvuši par Eiropas komisāriem, jo esat saņēmuši ziņu, ka tāda izvēle ir notikusi. Jūs dodaties uz Eiropas Komisijas ēku, kur ir jādod zvērests. Zvērestā ir vārdi, ka komisāram ir jākalpo tikai un vienīgi Eiropas Savienībai, viņš nedrīkst ietekmēties no dalībvalsts un saņemt jebkādus rīkojumus no dalībvalsts. Vai, dodot šādu zvērestu un strādājot šādā amatā, patiesi nav nekādas iespējas strādāt arī Latvijas interesēs?
Elīna Pinto (“Progresīvie”):
Šo zvērestu strādāt Eiropas interesēs nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā klusēšanas zvērestu attiecībās ar Latviju. Mēs redzam, ka šajā izšķirīgajā laikā Latvijai tāpat kā Eiropai nepieciešams komisārs, kas aktīvi nostiprina ne tikai Eiropas un tajā skaitā Latvijas drošību, kas iestājas par pierobežas reģionu attīstību. Šie ir jautājumi, par kuriem Latvijas pārstāvim Eiropas Komisijā ir ļoti spēcīgi jāpozicionējas, un tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības interesēm, jo, ja ir stipra Latvija, iegūst arī Eiropas Savienība.
Inese Vaidere (“Jaunā vienotība”):
Mans uzdevums (kā eirokomisāram) būtu panākt tādu ietekmi, kāda šobrīd ir Valdim Dombrovskim. Viņš šobrīd ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas pirmais izpildvietnieks. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir tas, ka mans darbs, ja man šo amatu piedāvātu, būtu kopīgās Eiropas interesēs, kas ļoti labi saskan ar Latvijas interesēm. Piemēram, tā ir drošība, ekonomikas attīstība, tās atjaunošana arī pēc visām nelaimēm, kas mūs ir skārušas - gan pandēmija, gan karš Ukrainā un, protams, tie jautājumi, kas ir kohēzijas politikas un starptautisko tirdzniecības līgumu ietvaros. Tie ir tie galvenie jautājumi, kur es neredzu pretrunas starp Eiropas Savienības kopējām interesēm un to, kas būtu izdevīgs Latvijai, piemēram, drošība, palīdzība Ukrainai, fondi, budžets. Tās ir ārkārtīgi būtiskas lietas.
Roberts Zīle (Nacionālā apvienība):
No Latvijas var tikt izvirzīts tikai viens cilvēks, un tā būs premjeres Evikas Siliņas izvēle, jo viņas parakstīta vēstule būs tā, kas nozīmēs šo amatu. Tur īstenībā nav nekāda sakara ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pat ja pieņemam, ka viņa nominē kādu no mums šeit klātesošajiem, tad uz to brīdi (jo es domāju, ka viņa jau droši vien zina, ko nominēs), ja šāds brīnums tomēr notiktu, tad ir skaidrs, ka viņai sarunās ar potenciālo Eiropas Komisijas prezidentu, vai tā būs Urzula fon der Leiena, vai kāds cits, un ar lielāko valstu premjeriem būtu jāapzina, kurš portfelis tas varētu būt. Līdz ar to šis Eiropas komisāra kandidāts pats nevar braukt uz Briseli, sākt runāt ar komisijas prezidentu un sākt cīnīties par portfeli. Tas jautājums parasti tiek ļoti sagatavots no valdību un valdību vadītāju puses.
Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”):
Nedaudz skaidrībai: man nav plānu kļūt par Eiropas komisāru. Es esmu partijas priekšsēdētājs, es varu paust viedokli, kādam būtu jābūt Eiropas komisāram no Latvijas. Pirmkārt, Latvijas interesēm ir jābūt pirmajā vietā, neatkarīgi no tā, kādu amatu ieņem, un Latvijas pārstāvētam komisāram vajadzētu ļoti skaidri nodefinēt, kādas ir Latvijas intereses.
Mums ir bijuši komisāri, kuri vispār nav domājuši par Latvijas interesēm. Piemēram, bija Piebalgs savā laikā, un viņš atbildēja par programmu Āfrikas apgādei ar pārtiku. Neviens Latvijas uzņēmums nepiegādāja pārtiku Āfrikai. Vismaz manā rīcībā nav tādas informācijas. Galvenā problēma ir ārējā Eiropas Savienības un NATO robeža. Tā ir Latgale, pierobeža. Mums ir lielas ekonomiskas problēmas, 30 kilometru rinda stāv, visas mašīnas brauc tur no Eiropas. Komisāram būtu jāpasaka, ka visa Eiropas ārējā robeža, tā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir īpašā teritorija, kurai sankciju režīma dēļ jāsniedz atbalsts, un šeit nav runa tikai par Latgali, bet par visu Latviju. Mēs visvairāk esam cietuši no visām Eiropas Savienības valstīm. Mūs nevar salīdzināt ar Spāniju, Portugāli, Itāliju, kurām ir bijuši zaudējumi sakarā ar sankcijām, mums tie ir bijuši vislielākie, un es domāju, ka komisāram no Latvijas vajadzētu skaidri definēt, ka viņš aizstāvēs Eiropas intereses, bet šī ir arī Latvijas interese. Viņam nav aizliegts rūpēties par Eiropas Savienības ārējo robežu. Protams, atkarīgs no tā, kāds portfelis būs komisāram, bet mums būtu svarīgi, lai visi deviņi deputāti un arī komisārs, kas būs no Latvijas, lai viņš rūpētos tieši par šo drošības jautājumu.
Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”):
Es varētu piebilst to, ka Siliņas kundze jau ir definējusi, ko viņa izvēlēsies, jo viņa ir pateikusi, ka droši vien, ja būs jāizvēlas starp komisāriem, tad viņas mēraukla ir Dombrovska kungs. Tad mums, kuri šeit sēžam, droši vien kādās kapacitātēs jābūt spēcīgākiem vai stiprākiem. Mēs kā "Apvienotais saraksts" esam skatījušies tālāk un šobrīd dzirdam no Urzulas fon der Leienas kundzes, ka vajadzētu veidot jaunu komisāra amatu. Mums jau jāsaprot, ko tad mēs tiešām gribam un, kas ir ļoti svarīgi mūsu valstij, kādu komisāra amatu mēs gribam. Tas, piemēram, ir tas, kas sakrīt ar šobrīd jau minēto, ka mums ir šie paaugstinātie drošības riski. Līdzīgi, kā Urzula fon der Leiena teica, ka aizsardzības komisāra dibinājums būtu tas, kas būtu mūsu valsts interesēs un, rūpējoties par mūsu valsts interesēm, vienlaicīgi rūpētos par Eiropas drošību. Tā ir ļoti būtiska sastāvdaļa. Skaidrs, ka mums jāsaprot, kādas ir mūsu intereses, ko mēs gribam. Ja mēs paskatāmies ilgākā gadu griezumā, un droši vien ļoti pieredzējuši Eiropas Parlamenta deputāti var pateikt, ka mēs vēl aizvien neesam izlīdzinājušies lauksaimniecības maksājumos ar Eiropas vidējo. Varbūt mēs gribam tieši šo portfeli, lauksaimniecības komisāra portfeli, un varētu virzīties, lai iegūtu līdzvērtīgu finansējumu kā citas Eiropas Savienības valstis.
Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība):
Es domāju, ka visiem ir jēga atcerēties, ka komisāra kandidāts, jebkurš, kurš ieņemtu šo amatu, iestājas par Latvijas interesēm, viņš iestājas arī par Eiropas Savienības interesēm, neizbēgami, jo Latvija ir daļa no Eiropas Savienības. Tāpēc jau ir nominācija. Katra valsts, neatkarīgi no lieluma, nominē vienu, un tas jau savā ziņā ir tāpēc, lai katras valsts pārstāvis aizstāvētu, rūpētos un atcerētos par savas valsts interesēm.
Tā ir tāda sevis mānīšana, ja mēs iedomājamies, ka Īrija, Francija, Portugāle, virzot šos komisārus, saka viņiem: rūpējieties tikai par Eiropas Savienības kopējo politiku. Protams, ikvienam komisāram jārūpējas par Eiropas Savienības kopējo lietu, bet viņš nevienu dienu nedrīkst aizmirst, no kurienes viņš nācis, jo viņš ir par komisāru kļuvis tikai tāpēc, ka Latvija kā valsts viņu ir deleģējusi.
Tas, kāda procedūra ir valstī, lai deleģētu komisāru, vai tas ir premjers, parlaments, vai tas ir prezidents kopā ar premjeru, ir cits jautājums. Dažādās valstīs ir dažādas pieejas. Nav tā, ka visās valstīs ir tikai viens veids - premjers. Visur vienojošais eirokomisāram ir tas, ka viņš pārstāv konkrēto valsti. Un tieši tāpēc viņš tur tiek nominēts, un viņam, pildot pienākumus, tas visu laiku, katru minūti ir jāatceras. Jāatceras, ko viņš tur pārstāv - Eiropas Savienību un arī savu valsti, kas viņu ir deleģējusi. Nevienā brīdī viņš nepārkāpj zvērestu, to jau es sākumā uzsvēru - Latvija nav valsts ārpus Eiropas Savienības. Tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Roberts Zīle:
Ja Eiropas Savienības vadība redzēs, ka kādas valsts komisārs ilgstoši aizstāv tikai savas valsts intereses, viņš tiks, maigi sakot, kritizēts sākumā un beigties var ar demisijas pieprasījumu no Eiropas Komisijas prezidenta.
Viktors Valainis:
Kas ir komisāra portfelī? Tie ir ārkārtīgi plaši jautājumi, un tie nav tikai Latvijas jautājumi. Ja viņš nodarbosies tikai ar vienas valsts, Latvijas, politikas aizstāvēšanu, tad viņš nepildīs ļoti daudzus savus pienākumus.
Ainars Šlesers:
Es vienkārši gribu precizēt, ka Eiropas Savienības intereses ir arī Latvijas intereses. Nevar būt tā, ka, rūpējoties par Eiropas Savienības interesēm, tiek aizmirstas Latvijas intereses, un šodien ārējā robeža, ekonomiskās sankcijas, kas skārušas arī Latviju, šobrīd ir reāla problēma. Nav tā, kā mēs te izdomājam, ka mēs gribam kādam reģionam dabūt papildu finansējumu, te ir runa par drošību, un šajā gadījumā ne tikai militāro, bet pirmām kārtām ekonomisko. No mums brauc prom cilvēki, mums ir simtiem tūkstoši, kas aizbraukuši un neatgriežas atpakaļ. Tie ir fakti. Šīs sankcijas pašreiz neveicina to, lai cilvēki atgrieztos. Mums ir vajadzīga ekonomiskā atbalsta programma saistībā ar to, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir viena no vājākajām visā Eiropā. Tā ir statistika, tas nav mans izdomājums.
Elīna Pinto:
Ja mēs runājam par komisāra virzīšanu, kļūdaini būtu nedomāt, ka lielās politiskās grupas to nedara. Šobrīd lielās politiskās grupas ved sarunas, kādā veidā tas notiks, un ir paredzams, ka dalībvalstis aicinās nominēt divus kandidātus, lai komisijas priekšsēdētājs varētu izvēlēties, gan nodrošinot dzimumu līdzsvaru, gan, kas ir vēl svarīgāk, līdzsvaru starp pieredzi un enerģiju. Šajos izšķirīgajos laikos mēs nevaram atļauties iestigt gurdenumā, ir nepieciešams arī ienest jaunus, enerģiskus darītājus, kas Eiropu var virzīt uz priekšu tajos jautājumos, kas te jau tika nosaukti.
Inese Vaidere:
Man arī ir maza piezīmīte. Es esmu piedalījusies četru komisiju veidošanā, un es nekad neesmu redzējusi, ka kāds no komisāriem aizmirstu, no kādas valsts viņš nāk, un līdz ar to tās prioritātes, kas ir viņa valstī, tiek organiski iekļautas arī Eiropas Savienības uzdevumos.
Tas, ko jūs minējāt par robežu, ir pilnīgi pareizi, reģionālā kohēzijas politika, tas viss ir pilnīgi pareizi, bet ir skaidrs, ka komisāram nav iespēju palikt tikai savas valsts pozīcijās, bet vienmēr notiek salāgošana. Es neesmu redzējusi, ka kāds komisārs ieslīgtu pašapmierinātībā vai nebūtu spējīgs strādāt.
Visi tie cilvēki, kas ir saņēmuši uzticību no parlamenta, un kas tiešām ir grūts process, jāiet cauri vairākām komitejām, un, lai saņemtu uzticību, cilvēks tiešām ir motivēts strādāt. Jo ir visādi gadījumi, kad it kā cilvēkam varētu būt pārmērīga interešu aizstāvība, bet man personīgi nav gadījies novērot. Eiropas intereses lielajos jautājumos daudzkārt ļoti labi saskan kopā ar dalībvalstu interesēm.
****
Debašu turpinājums sekos. Turpinājumā par to, ko izcilu Valdis Dombrovskis ir paveicis un ar kādiem darbiem iespiedies mūsu atmiņā. Viņš ir atbildīgs par ekonomiku, un viņa darbības sauklis ir bijis, lai ekonomika strādātu arī Latvijas cilvēkiem. Kā viņam tas ir izdevies?
