Kāda solās būt cena elektrībai; ko nozīmē klimatneitrāla elektroenerģijas ieguve un kā tā realizēsies dzīvē; kādēļ ir jābūvē vēja un saules parki un kā tie ietekmēs elektrības cenu lejupslīdi – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" attīstības direktori Ilviju Boreiko
Vai mums ir cerības, ka elektrība nākotnē kļūs lētāka, vai arī, gluži pretēji, tā kļūs dārgāka?
Marts mums ļoti labi parāda, kāda būs elektrības cena, ja mēs spēsim paši to saražot. "Augstsprieguma tīkla" (AST) mājaslapā norādīts, ka šī gada martā elektroenerģijas cena ir bijusi zemākā pēdējos 12 mēnešos, un tas ir pateicoties tam, ka mūsu hidroelektrostacijās ir bijusi ļoti laba izstrāde. Tāpat mēs jau martā esam desmit reizes vairāk nekā pagājušajā gadā saražojuši saules enerģiju. Tas, kā mums pietrūkst, ir vēja enerģija.
Ja ir jāatbild uz jautājumu, elektrība kļūs dārgāka vai lētāka, lielā mērā tas ir atkarīgs, vai mēs spēsim uzbūvēt plānotās vēja un saules enerģijas jaudas un vai spēsim saražot šo elektrību, kas mums ir nepieciešama ikdienā. Ja kāds prasītu, kas ir svarīgāks - elektrība vai internets, tad droši vien jaunieši teiktu, ka internets, bet baidos, ka internets un mobilie sakari bez elektrības diez vai darbotos. Elektrība ir būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa.
Tautsaimniecības primārais balsts.
Tieši tā.
“Latvenergo” mājaslapā lasām, ka uzņēmumam ir lieli plāni un tie ir atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, atbilstoši laikmeta elpai. 2022.-2026. gadā paredzēts būtisks atjaunojamās enerģijas pieaugums. Klimatneitralitātes sasniegšanas jomā jūs vēlaties līdz 2050. gadam šos mērķus īstenot, ja var pareizi secināt no mājaslapas. Ko tas nozīmē? Jaunas vēja stacijas, saules paneļi?
Mūsu stratēģijā pirmais etaps ir līdz 2026. gadam, kad mēs plānojam uzbūvēt jaunas atjaunīgās enerģijas jaudas Baltijā, kā minimums, 600 megavatu apjomā, bet 2030. gada mērķis mums ir nosprausts, ka faktiski jāuzbūvē otrs "Latvenergo" no jaudu viedokļa, un tās ir papildus jau esošajām jaudām 2300 megavatu jaunas jaudas. Šobrīd mēs pamatā plānojam būvēt saules un vēja parkus. Protams, mēs uz vēja parkiem skatāmies gan iekšzemē jeb tā saucamajiem onšoru parkiem, gan arī uz tā saucamajiem ofšoru parkiem (piekrastē un atklātā jūrā). Bet jāsaka tā, ka ofšoru parku būvniecība ir nedaudz tālāks periods.
Bet kopumā "Latvenergo" mērķis ir pilnībā pārveidot savu ražošanu. Mēs plānojam mūsu termoelektrostaciju pārveidi darbam ar ūdeņradi, vai savukārt TEC radītais CO2 tiek neitralizēts ar dažādām savākšanas tehnoloģijām un sistēmām, lai TEC ražošanu nākotnē pārvērstu pilnībā "zaļu". "Latvenergo" tiešām ir zaļais līderis starp elektroenerģijas ražotājiem.
Jau 1939. gadā atvērām pirmo hidroelektrostaciju un pēc tam esam kāpinājuši šīs hidro jaudas, rekonstruējot mūsu hidroagregātus. Pēdējos gados esam investējuši vairāk nekā 200 miljonus hidroagregātu atjaunošanā, un šis hidroagregātu kalpošanas laiks ir, kā minimums, pagarināts vēl uz nākamajiem 40 gadiem.
Bet tas, kā mūsu portfelī iztrūkst, ir vējš un saule, jo vasarā hidrostaciju jauda ir ierobežota zemās ūdens pieteces dēļ Daugavā. Mēs varam saražot tikai tik, cik varam no šī ūdens resursa, un mums ir vitāli nepieciešama šī saules ģenerācija.
Nepieciešama arī vēja enerģija. Eiropā lielo jauno sešu līdz astoņu megavatu turbīnu ir pietiekami daudz. Kādreiz vēju uztvēra vairāk kā pīķa jaudas - kad vējš pūš, tad šī enerģija ir, ja vēja ir maz, tad nav. Tagad jau turbīnas 10-15% no sava laika strādā bāzes režīmā, kas ir ļoti būtiska un nepieciešama enerģija.
Tātad šīs vēja turbīnas spēj darboties, griezties ne tikai no stipra vēja, bet arī no gaisa plūsmām?
Jā, turbīnām pēc būtības ir nepieciešams vienmērīgs vējš, un vienmērīga vēja gadījumā turbīna, varbūt ne ar pilnu uzstādīto nominālo jaudu, bet griežas ilglaicīgāk. Svarīgi, lai mums visu laiku ir elektrība, lai ir pieeja šiem resursiem.
Apkopojot visas izmaksas, kas ir lētāks un izdevīgāks enerģijas veids - vējš vai saule?
Es teiktu, ka visizdevīgākais veids ir pareiza un sabalansēta dažādu ģenerāciju kombinācija. Ne velti arī mēs, "Latvenergo", skatāmies uz šo dažādo enerģijas veidu kombināciju, jo viens pats vējš vai viena pati saule pēc būtības neradīs šo ļoti nozīmīgo efektu. Mums šīs ražošanas jaudas jāsabalansē ar patēriņa nepieciešamību, un tad, ja ir šie dažādie ģenerācijas veidi, tas ir vislabākais veids, kā dabūt kopumā lētāko elektroenerģijas cenu.
Vēja parkus jūs plānojat attīstīt kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" ietvaros vai būvēt savus "Latvenergo" vēja parkus?
Šobrīd pēc mūsu stratēģijas attīstām projektus mūsu meitas sabiedrībā "Latvijas vēja parki". "Latvijas vēja parku" pamatuzdevums un arī valdības noteiktais uzdevums ir attīstīt 800 megavatus tieši meža zemēs. Bet paralēli mēs no "Latvenergo" puses skatāmies vēl iespējas attīstīt vēja parkus gan meža zemēs, gan arī ārpus meža zemēm, tajā skaitā "Latvenergo" ir piedalījies "Latvijas valsts mežu" rīkotajās izsolēs, un šobrīd slēdzam līgumus par vēl trīs teritorijām, kur oficiāli sāksim izpētes par vēja parku būvniecību. Un, protams, mums ir pie Valmieras izstrādātā purva teritorija, kur šobrīd intensīvi veicam vides izpēti, lai arī izskatītu iespēju būvēt tur vēja parkus.
Tā kā "Latvenergo" portfelis ir Baltija, tad mēs skatāmies labus projektus ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Gan pašu spēkiem mūsu "Elektrum" Lietuvas un Igaunijas komandas strādā pie tā, gan arī, protams, skatāmies uz projektu attīstītājiem. Visbiežāk šajā vēja biznesā attīstītāji attīsta vēja parkus līdz noteiktai attīstības pakāpei un tad šos vēja parkus pārdod. Skatāmies arī šādas iespējas, jo tā vēja parki Baltijā būtu uzbūvējami ātrāk.
Mēs vēja parku attīstību esam sākuši 2021. gada nogalē, 2022. gadā, un faktiski visi šie birokrātiskie procesi - ietekmes uz vidi novērtējumi, atļauju saņemšana, īpašuma tiesību sakārtošana, apbūves tiesību noteikumu sakārtošana - prasa zināmu laiku. Kā, piemēram, laiku prasa šī brīža ietekmes uz vidi novērtējuma prasības ornitoloģiskajām izpētēm. Prasības paredz vismaz divus gadus putnu izpētei konkrētajā teritorijā, kas ir pietiekami ilgs laiks. Tāpēc, lai būtu ātrāk, mēs skatāmies uz dažādiem citu attīstītāju projektiem, kuri jau ir tikuši tālāk.
Ir pieņemts runāt par to, ka vēja un saules enerģija ir videi draudzīga, tie ir atjaunojamie resursi, bet ļoti maz runā par to, ka rotors griežas, tas aizbaida putnus un zvērus, beigās tas nolietojas un ir jāutilizē, un izrādās, ka tas viss nemaz nav dabai tik draudzīgi. Tāpat ar saules paneļiem. Vācijā šobrīd taisot žogus no degradētiem saules paneļiem. Katrs domā, kā iziet no šīs situācijas. Vai jūs projektos pētāt ilgtspēju arī no šāda aspekta?
Jā, neapšaubāmi. Ilgtspējas aspektu pēta visa projekta dzīves cikla laikā, no brīža, kad mēs iegūstam izejmateriālu, lai ražotu vēja ģeneratoru vai saules paneli, līdz tā plānotajam vismaz pirmā mūža cikla galam. Salīdzinājumam - liela apmēra saules stacijas ir ar aptuveni četras reizes zemāku CO2 pievienoto vērtību šajā dzīves ciklā nekā biomasas stacijas. Savukārt vēja stacijām, ja mēs tās salīdzinām ar saules stacijām, ir vēl četrreiz zemāka CO2 pēda.
Šobrīd jau ražotāji ražo turbīnas, kur līdz pat 95% vēja turbīnas ir pārstrādājamas. Šobrīd lielākais jautājums ir par vēja turbīnu spārniem, kas pēc būtības ir plastikāta materiāls. Tiem pēc mūža cikla beigām tiek veikti atjaunošanas darbi un tiek dota nākamā iespēja kalpot nākamajās turbīnās.
Kā nākamo piemēru varu nosaukt "Latvenergo" Ainažu vēja parku, kas darbojas jau 25 gadus. Šim parkam mēs jau vienu reizi esam veikuši turbīnu renovāciju un nomaiņu un šogad plānojam atkārtoti veikt turbīnu renovāciju, attiecīgi palielinot šo divu konkrēto vēja staciju dzīves ciklu.
Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, vai mēs saražosim būtisku atkritumu daudzumu, uzstādot ļoti daudz vēja turbīnu un saules parkus, es teiktu, ka šīs tehnoloģiju pārstrādes arī attīstās, un šobrīd, būvējot saules parkus, to kalpošanas laiks, kā minimums, ir 25 gadi. Bet arī pēc 25 gadiem šie saules paneļi nebūs pilnībā degradējušies. Tie varbūt neražos pilnā apjomā sākotnēji uzstādīto jaudu, bet to varēs turpināt izmantot ar pazeminātu jaudu. Un man ir absolūta pārliecība, ka pēc 20 gadiem būs lētākas tehnoloģijas nekā šodien, kā šos saules paneļus pārstrādāt un izmantot nākamajā dzīves ciklā. Ļoti būtiskas atjaunīgajām tehnoloģijām ir, piemēram, uzkrājējbaterijas, kurās ir litijs, kas pasaulē ir ierobežots resurss. Mums ir jādomā, kādā veidā litiju saglabājam no nolietotajām baterijām un akumulācijas sistēmām un spējam to otrreizēji izmantot.
Ne visi cilvēki zina un ir pievērsuši uzmanību, ka viena lieta ir uzbūvēt apjomīgu saules vai vēja parku, bet otra lieta ir šo enerģiju uzkrāt brīžos, kad nav saules vai vēja. Tad, kad ir saule, tad visa Eiropa ražo un saražo milzīgu enerģijas daudzumu. Tad laikam biržā to nav izdevīgi pārdot, bet izdevīgāk ir uzkrāt. Vai "Latvenergo" ir pietiekamas akumulācijas jaudas?
Šobrīd arī mēs, "Latvenergo", skatāmies uz akumulācijas projektiem. Mums ir plānots pie Rīgas HES uzstādīt baterijas, kā arī ir viens pilotprojekts, kurā mēs kopā attīstām gan sauli, gan vēju, gan baterijas. Tas ir "mix" projekts. Kad elektroenerģijas cena biržā ir zema vai tīkla jauda ierobežota, mēs varam īslaicīgi glabāt enerģiju baterijās.
Latvijā vēl viens enerģijas uzkrājējobjekts ir mūsu hidroelektrostacijas. Protams, tas ir sarežģīti pavasara palu periodā, kad ūdens pietece ir liela, toties vasaras periodā, kad ir saules intensitāte un savā ziņā ar saules enerģiju saražotā pārprodukcija, mums ir iespēja HES apturēt, uzkrāt ūdeni, un potenciāli nesaražoto apjomu HES mēs varam aizstāt ar saules enerģiju.
Visu laiku ir sistēmiski jādomā, lai mēs arī kopumā nepārinvestējam. Pēdējais pētījums, ko ir veicis "Augstsprieguma tīkls", liecina, ka patēriņa jaudu pieaugums arī ir būtiski plānojams. Līdz ar to mums ir jārēķinās, ja būs lētā enerģija, radīsies industrijas, tā pati ūdeņraža ražošana, sintētisko degvielu ražošana aviācijai, kur būs nepieciešams ļoti liels apmērs lētas atjaunīgas, "zaļas" enerģijas. Tas ir laika jautājums, līdz industrijas sapratīs, ka enerģija ir, un industrijām radīsies inerce veidoties. Ja mums nav šīs enerģijas, tad arī šīm industrijām nav inerces veidoties, jo vienkārši to izmaksas tad ir ļoti augstas.
Daļēji tā ir atbilde uz pirmo jautājumu, ka tiek darīts viss, lai enerģija nākotnē kļūtu lētāka?
Jā, protams. Un, lai mēs ar dažādām tehnoloģijām spētu enerģiju padarīt lētāku nevis tikai ražošanas pīķa brīžos, bet vienmērīgākā ilgākā periodā. Ekonomikai jau neko nedod tas, ja enerģija ir lēta tikai vasarā, bet, piemēram, ziemā tā ir dārga. Mums jādomā par pilnu ciklu, lai sistēmiski spētu enerģijas cenu noturēt zemā stabilā līmenī.
Šobrīd vēja un saules parku būvniecībā privātais sektors ir izvērsis īpašu darbību. Vai jūs savstarpēji spējat sadalīt teritorijas? Vai neveidojas dažādi interešu konflikti, domstarpības, sadursmes?
Mēs spējam veiksmīgi sadzīvot, un šobrīd galvenā tendence, kas novērojama visās Baltijas valstīs, - vēja enerģijas potenciālie ražotāji pamatā ir katras Baltijas valsts nacionālie uzņēmumi. Nacionālo uzņēmumu valstisks pienākums ir šīs jaudas uzbūvēt, jo šie valsts uzņēmumi jau plāno strādāt ilgtermiņā un ģenerēt pievienoto vērtību sabiedrībai, valstij ilgtermiņā.
Nevarētu teikt, ka mēs konkurējam un plēšamies par vietu šīs enerģijas ieguves sistēmu izbūvei. Mēs visi risinām problēmas kopumā. Tā ir liela niša - gan vides jautājumi, gan Aizsardzības ministrijas dažādi liegumi, kurus tikai kopā risinot un mēģinot atrast kompromisus mēs spēsim problēmas atrisināt un vairot enerģijas jaudas.
****
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām.
