Jelgavas universitātē briest lielas pārmaiņas – vēlēs jaunu rektoru

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

2024. gada jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), kas mājvietu radusi Jelgavā, līdzšinējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks. Konkurss uz rektora amatu izsludināts aizvadītā gada nogalē, bet jauna rektora vēlēšanas augstskolas Konventā norisināsies 22. maijā.

Uz rektora amatu pretendē divas LBTU profesores - Irina Arhipova un Andra Zvirbule. I. Arhipova piecus gadus ir LBTU zinātņu prorektore, bet A. Zvirbule desmit gadus ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne. Sarunā ar "Neatkarīgo" abas rektora amata pretendentes pauda savu redzējumu par augstskolas nākotni.

Rektora vēlēšanas pirmoreiz notiek pēc jaunas kārtības

Irina Pilvere par rektori tika ievēlēta divus termiņus pēc kārtas un augstskolu vadīja desmit gadus. Pagājušā gada 20. decembrī LBTU izsludināja starptautisku konkursu rektora amatam. Pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 2024. gada 31. janvārim. Konkursā pieteicās trīs pretendenti.

LBTU rektora vēlēšanu procesu un pretendentu izvērtēšanu pirmo reizi organizē LBTU padome, kuru vada bijusī premjere Laimdota Straujuma. Atbilstoši Augstskolu likumā un Rektora vēlēšanu nolikumā noteiktajai kārtībai pretendentiem padomei bija jāiesniedz pieteikuma dokumenti, tostarp pretendenta redzējums par LBTU stratēģisko attīstību turpmākajos piecos gados.

Rektora amata konkurss atbilstoši vēlēšanu nolikumam norisinājās trīs kārtās. Pirmajā kārtā nominācijas komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un to atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī Rektora vēlēšanu nolikumā minētajām prasībām. Otrajā kārtā komisija veica pretendentiem izvirzīto prasību kvalitatīvo izvērtēšanu. Savukārt trešajā kārtā padome vērtēja pretendentu redzējumu par LBTU stratēģisko attīstību turpmākajiem pieciem gadiem.

LBTU padomes sēdē 25. martā nolemts universitātes rektora amata vēlēšanām izvirzīt profesores Irinu Arhipovu un Andru Zvirbuli. Rektora amatam izvirzītās pretendentes vairākas desmitgades ir cieši saistītas ar LBTU un tās attīstības veicināšanu gan akadēmiskajā, gan administratīvajā darbā.

Dr.sc.ing. Irina Arhipova ieguvusi inženierzinātņu doktora grādu un šobrīd pilda LBTU zinātņu prorektores pienākumus, kā arī ir Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore. Savukārt Dr. oec. Andra Zvirbule ieguvusi ekonomikas zinātnes doktora grādu un šobrīd pilda Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekānes pienākumus, kā arī ir šīs fakultātes profesore.

22. maijā Jelgavas pilī sanāks LBTU Konvents, augstākā augstskolas lēmējinstitūcija, kuras 200 locekļi aizklātā balsojumā noteiks, kura no divām pretendentēm būs rektore. Ja neviena no kandidātēm negūs balsu vairākumu, LBTU padomei, kā to paredz Rektora vēlēšanu nolikums, ir tiesības kādu no kandidātiem virzīt atkārtotai balsošanai Konventā vai sešu mēnešu laikā rīkot jaunu atklātu starptautisku konkursu.

Jāpiebilst, ka šogad LBTU veikta vērienīga reorganizācija un no deviņām fakultātēm tika izveidotas sešas.

Students nav klients, bet procesa dalībnieks

"Esmu vidējā līmeņa vadītāja, LBTU dekāne, un LBTU rektori parasti tiek izvēlēti no fakultāšu dekānu vides," "Neatkarīgajai" sacīja Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule, piebilstot, ka viņa atbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem.

A. Zvirbule atgādināja, ka LBTU ir ceturtā lielākā Latvijas augstskola, taču demogrāfiskā situācija šobrīd nav izcila, lai audzētu studentu skaitu. Tāpēc, viņasprāt, rektora misija nav ļoti kāpināt studentu skaitu, bet fokusēties uz kvalitāti. Bez starptautiskiem studentiem neiztikt, bet bez komponentes par katru cenu dubultot studentu skaitu.

Sadarbība ar ārvalstu pētniekiem notiek jau pašlaik dažādu projektu ietvaros, un izcilības granti ir vēl viena iespēja piesaistīt izcilus pētniekus. "Ir jauno doktorantu granti, un šobrīd stažējas daži ārvalstu studenti, bet citi ir izauguši no mūsu vides un nāk no sociālajām zinātnēm," skaidroja A. Zvirbule.

Viņasprāt, rektora misija ir komunicēt. "Tas ir misijas darbs, skaidrot, ko dara universitāte. Arī pilsētas līmenī," atzīst rektora amata kandidāte. Protams, tas prasa daudz laika, bet A. Zvirbule ir apņēmības pilna mainīt komunikācijas sistēmu universitātē. Viņa piebilst, ka ne vienmēr tās problēmas, ko risina zinātnieki, uzreiz var aiznest līdz sabiedrībai.

Vēl viena viņas iecere ir studējošo biznesa inkubators, lai veicinātu tehnoloģiju pārnesi uz uzņēmējdarbību, lai studenti iesaistītos ideju ģenerēšanā, problēmu risināšanā, veidotu prototipus, iedzīvinātu inovācijas un mācītos būt aktīvi. Biznesa inkubatora ietvars jau ir izveidots projekta gaitā.

Tāpat A. Zvirbule iecerējusi izveidot augstskolas absolventu klubu. "Absolventi ir mūsu stiprais spēks, arī kā atbalsts stipendiju piešķiršanā un, lai mēs gūtu izpratni, vai esam sekmīgi darba tirgū," viņa pamato savu ieceri. Šādi absolventu klubi ir atsevišķās fakultātēs, bet absolventu klubs, viņasprāt, būtu nepieciešams universitātes līmenī, "lai celtu saulītē mūsu labākos absolventus un būtu atbalsts studentu pašpārvaldei".

A. Zvirbule uzskata, ka būtu neloģiski LBTU turpināt dziļas institucionālas reformas, tādas kā fakultāšu apvienošana, jo tā tikko notikusi. Jāizanalizē ieguvumi un zaudējumi, stiprās un vājās puses.

"Izglītība ir tāds process, kur mēs studentu nevaram saukt par klientu - ko docētājs sniedz, to students uztver," savu pārliecību pauda rektora amata kandidāte, atgādinot, ka universitāte piedāvā ne tikai studiju procesu, bet arī mācību ekskursijas uz uzņēmumiem, sabiedriskos un atbalsta pasākumus, kultūras un sporta aktivitātes.

Pēc viņas domām, studenti jāaudzina būt par vizionāriem, pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, līderiem, procesu virzītājiem, kuriem jāvirza pašiem savas vīzijas un jābūt izpratnei par procesiem. "Mūsu studentiem ir diezgan liela brīvība lēmumu pieņemšanā, un zināmā mērā viņi ir mūsu kolēģi," secina A. Zvirbule.

LBTU ir īpaša ar apgūstamajām jomām

"Mēs esam vienīgie Latvijā, kas specializējas lauksaimniecības, veterinārajās un meža zinātnēs, turklāt mums ir izteikts mijiedarbības efekts un sinerģija, ko radām kopā ar inženierzinātnēm un sociālajām zinātnēm. Mēs esam specializējušies, bet nevis šauri tikai biozinātņu jomās. Mums ir unikāla kombinācija, kas dod pievienoto vērtību un kas nav citām universitātēm," savu viedokli pauda Irina Arhipova. Tajā pašā laikā praktiski nav iespēju piesaistīt pasniedzējus no citām augstskolām, "jo visi jau ir pie mums". No ārvalstīm var piesaistīt doktorantus, lai veiktu specializāciju.

Viņa ir pārliecināta, ka jebkurš, kurš kandidēja uz rektora amatu, bija ļoti drosmīgs, jo līdz šim rektora amata kandidātus izvirzīja fakultāšu kolektīvi un bija šis kolektīvais atbalsts. Arī tagad kolēģi atbalsta, taču bija vajadzīga drosme, lai pieņemtu lēmumu rakstīt iesniegumu un pieteikties, un tas bija jāizdara katram pašam. I. Arhipova stāstīja, ka visa viņas iepriekšējā darbība ir saistīta ar LBTU un viņa izjūt atbildību par augstskolas nākotni.

Tāpat viņa uzskata, ka ir izpildījusi mājasdarbu, jo bijusi viena no aktīvākajām tagadējās rektores atbalstītājām nepopulāra lēmuma pieņemšanā par fakultāšu apvienošanu. Šis lēmums bijis balstīts uz nepieciešamību attīstīties, faktiem un komplicētu izvērtējumu, ne tukšiem solījumiem. I. Arhipovas atbalsts izpaudies kā runāšana ar kolektīvu un lēmuma skaidrošana.

"Jaunajam rektoram vajag šo procesu nostiprināt, saņemt vislabākos rezultātus. Citiem arī neiet viegli, un šis lēmums bija laikam atbilstošs un politiski pareizs," sacīja I. Arhipova.

Ja viņa kļūtu par rektori, tad uzsvaru liktu uz augstākā līmeņa - maģistra un doktora - studijām. Arī I. Arhipova iestājas par kvalitāti, nevis kvantitāti, lai gan studējošo skaita samazinājums - mīnus 40% - vērtējams kā dramatisks.

Attiecīgi bakalaura līmenī LBTU varētu būt orientēta uz ārvalstu studentiem. Jau tagad Veterinārmedicīnas fakultātē labprāt studē jaunieši no Skandināvijas valstīm un Vācijas. Arī pārtikas tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas varētu ietilpt piedāvājumā. Taču I. Arhipova ir pārliecināta, ka nav efektīvi visu piedāvāt visiem. Mārketinga un reklāmas aktivitātēm jābūt par konkrētām programmām.

Kā zinātnes universitāte LBTU virzītos uz zinātnes komercializāciju un savu doktoru skolu.

"Mēs, Latvijas četras zinātnes universitātes, sadarbojamies savā starpā. Ir izveidotas divas lielas platformas, IT pakalpojumu centrs, kā arī notiek sadarbība SIA "UniLab" ietvaros, kur tā vērsta uz komercializācijas vienotā atbalsta izveidi. Šobrīd sākam arī "EIT Food" projekta realizāciju. Veidojam universitāti kā zināšanu un inovāciju centru," stāstīja I. Arhipova.

Rektora amata kandidāte vēlētos, lai 2030. gadā LBTU sasniegtu Eiropas universitāšu asociācijas radīto vīziju par atvērto augstskolu bez sienām un būtu atvērta, pārveidota, autonoma un atbildīga augstskola. Lai šo vīziju sasniegtu, nepieciešams reformēt akadēmiskās karjeras ceļu, lai katram darbiniekam būtu savs izaugsmes plāns, kā arī veicināt starpdisciplinaritāti un starptautisko sadarbību.

LBTU darbojas zinātnes universitāšu inkubatorā "UniLab". Savukārt studējošo biznesa inkubators jau esot de facto nodibināts. Tagad to nepieciešams nostiprināt de jure, izmantojot LBTU resursus.

Rektora amata kandidāte sola arī rūpīgi sekot līdzi LBTU īpašumu izmantošanai, nepārtraukti analizēt pārvaldības procesus un riskus.

Izglītība

Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Svarīgākais