Cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar “Latvenergo” attīstības direktori Ilviju Boreiko.
TEC šobrīd izmanto gāzi. Cik sarežģīti tās pārkārtot uz ūdeņradi - sistēmas jānomaina pilnībā vai daļēji?
TEC esam atjaunojuši un uzturam tā, lai ar gāzi tās būtu spējīgas strādāt vismaz līdz 2040.-2045. gadam. Gāzi šobrīd vairs nepērkam no Krievijas, bet iegādājamies no demokrātiskām valstīm.
"Zaļais" kurss paģēr CO2 kvotu cenu kāpumu, un galvenais mūsu izaicinājums šobrīd attiecībā uz TEC ir spēt sabalansēt TEC izmaksas, lai TEC būtu konkurētspējīgas ar savām izmaksām, neskatoties uz CO2 kvotu cenu.
Strādājam ar TEC sistēmu ražotāju "General Electric" pie dažādām iespējām, kā dekarbonizēt TEC. Jau šobrīd ir iespēja daļu no dabasgāzes aizvietot ar biogāzi vai ūdeņradi, bet tā ir tikai daļa, ko varam izmantot mūsu TEC ražošanā.
Ilgtermiņa plāns ir rekonstruēt TEC, lai vismaz viena no tām būtu spējīga darbam ar ūdeņradi. Tās ir pietiekami apjomīgas investīcijas. Jautājums, kāda būs ūdeņraža cena, cik lēti mēs spēsim to saražot. Primāri mums ir jākoncentrējas uz saules un vēja enerģijas projektu īstenošanu, un tad virzīsimies uz TEC dekarbonizāciju.
Vai ir pasaulē piemēri, kur TEC ir pārorientētas vai dekarbonizētas?
Šobrīd, cik man zināms, Igaunija plāno būvēt TEC, kas būs spējīga strādāt gan ar dabasgāzi, gan ūdeņradi. Igaunija šim projektam ir dabūjusi Eiropas Savienības līdzfanansējumu. Paskatīsimies, kā ies kaimiņiem, un droši vien arī mācīsimies un skatīsimies mūsu iespējas.
Ūdeņradi ražosiet paši vai ņemsiet no Liepājas, kur speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) solās tapt liels projekts?
Šobrīd skatāmies uz dažādām iespējām. Ja būs investori, kas būs ieguldījuši un spēs ātrāk sākt ražot ūdeņradi, un šī ūdeņraža cena būs konkurētspējīga, tad droši vien varam arī izskatīt iespēju iegādāties ūdeņradi no konkrētā ražotāja. Bet paralēli paši strādājam pie dažādiem ūdeņraža ražošanas projektiem.
"Latvenergo" ūdeņradi varētu ražot pats no pašu saražotās vēja un saules enerģijas?
Jā.
Atminos, ka savulaik pie TEC drūzmējās garas vagonu rindas ar kūdru un akmeņoglēm. Kā būs ar ūdeņradi? Vai pie TEC tad nedrūzmēsies automašīnu cisternas ar ūdeņradi? Ūdeņradis taču ir bīstams un, ja tas sprāgst, tad tajā vietā paliek liela bedre.
Tas laiks ir pagājis, kad lietoja tādas tehnoloģijas, kā jūs minējāt. Ūdeņraža transports ir iespējams pa cauruļvadiem līdzīgi kā gāze. Protams, tehniskās prasības tur ir stingrākas, bet ūdeņradi arī šādā veidā ir iespējams transportēt. Tā ka ir divi veidi - pa cauruļvadiem un ar automašīnām.
Transportēt ūdeņradi ar automašīnām nav bīstami?
Ūdeņradi, kā jebkuru gāzveida vielu, ievērojot noteiktās drošības prasības, ir iespējams transportēt.
TEC ar vienu auto cisternu nepietiks pat dažām stundām.
Šie ūdeņraža projekti mums vēl ir autiņos, un detalizētāk varēsim runāt pēc kāda laika, kad jau būs skaidras tehnoloģijas un apjomi, kādā veidā to visu var pārorientēt.
Ja enerģija kļūs lētāka, kā atmaksāsies investīcijas saules paneļu parkos un vēja parkos? Visi grib nopelnīt. Kā varēs nopelnīt, ja enerģija kļūs lētāka?
Ja mēs runājam par privātajiem, tad es teiktu tā, ka mums katram pašam ir jādomā, kā varam kļūt energoefektīvi. Man pašai māja ir nosiltināta, spuldzes nomainītas. Elektroenerģijas patēriņš pieaug tā dēļ, ka mēs paaugstinām komforta līmeni - gribam braukt ar elektroauto, vārīt un cept uz elektriskās plīts, siltumu ražot ar siltumsūkni, un šie visi elementi ir savstarpēji saistīti.
No vienas puses, es ieteiktu taupīt, būt energoefektīviem, no otras puses - izvēlēties uz klimata neitralitāti balstītos veidus un nebraukt ar benzīna vai dīzeļdegvielas auto, bet pārsēsties uz elektoauto. Lai kā arī mēs dzīvotu, ir jāsaprot, vai mēs bērniem atstāsim zaļāku, mazāk klimatam bīstamu Latviju un pasauli vai tomēr turpināsim dzīvot pa vecam.
Mēs Latvijā taču dzīvojam zaļi, salīdzinot ar tādām valstīm kā, piemēram, Indija. Kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu?
Mēs Latvijā patiesi vēl šīs klimata izmaiņas tik ļoti nejūtam, un, iespējams, tāpēc mums sabiedrībā kopumā varbūt ir liela pretestība pret tiem pašiem vēja parkiem. Mēs neizjūtam šīs pārmaiņas uz savas ādas. Piemēram, Spānijā ir ierobežots ūdens daudzums, cik drīkst lietot mājsaimniecībā. Viņi sen ir aizmirsuši par tādu ekstru kā dārzu laistīšana, jo klimata pārmaiņu dēļ viņiem faktiski nav saldūdens, dzeramā ūdens. Tā ir milzīga problēma. Un ne tikai Spānijā.
Līdz ar to ir jauki, ka mēs esam zaļi. Svarīgi, lai mēs katrs pienestu šo mazo mazumiņu vides saudzēšanā, tad arī notiks kopējā virzība uz klimatneitralitāti.
Jūsu pārstāvētais valsts uzņēmums, attīstot uzņēmējdarbību, pēta sabiedrības reakciju uz dažādiem projektiem. Mēs, žurnālisti, redzam, ka sabiedrības bažas par vēja parku attīstību un izplatību saistītas ar dzīvniekiem, putniem, meža zvēriem, kurus, iespējams, traumē rotora izdalītās frekvences. Otra lieta ir būtiskas izmaiņas ainavā. Trešā lieta ir mirgošana, kuru rada rotora spārni. Kā jūs saredzat risinājumu, kā sabiedrībā kliedēt šīs bažas?
Mums ir jārunā, jāstāsta, jāizglīto sabiedrība. Lielā mērā visas šīs bažas ir no nezināšanas un no internetā iegūtās informācijas, kurā bieži vien ir rodami ne visai pārbaudīti fakti. Meklējam un vācam pierādījumus no valstīm, kur ir uzbūvēts daudz vēja turbīnu. Viņiem jau ir ilglaicīga pieredze un zināšanas, kāda ir reālā ietekme gan uz vidi, gan putniem, gan blakus esošajiem iedzīvotājiem.
Bažas lielā mērā ir emocionālas, nevis faktos balstītas. Mēs ārvalstu ekspertiem pasūtām dažādus pētījumus, kuri varēs šīs bažas apstiprināt vai noliegt. Cik es atceros, nesen publiskajā telpā bija pētījums no Somijas, ka briežu populācija un putnu populācija ir pārvirzījusies piecus kilometrus no šīm turbīnām.
Bet tas, ko mēs visu laiku aizmirstam pateikt, kāpēc dzīvnieki un putni pārvirzās uz citām teritorijām, un tas nav tikai viennozīmīgi apstāklis, ka ir vēja turbīna un tāpēc tie pārvirzās. Iemesls varbūt ir klimata pārmaiņas. Latvijā parādās tādas putnu sugas, kādu iepriekš nebija, kuras dzīvoja nedaudz siltākās vietās. Šobrīd putniem tur ir par siltu, un tie migrē un pārceļas uz mūsu platuma grādiem. Pieņemu, ka tieši tāpat ir ar sugām, kas konstanti dzīvojušas pie mums.
Mana recepte būtu skaidrot, mācīt un, protams, detalizēti vērtēt katru konkrēto gadījumu. Arī mēs “Latvijas vēja parkos” domājam par to, kā atrast šo balansu, lai saglabātu vides vērtības un jo īpaši nekādā veidā nekaitētu cilvēkiem, un tomēr spētu atrast vietu šim turbīnām.
Faktiski arī viena no "Latvijas vēja parku" projekta "Latvijas valsts mežos" pamatidejām ir iet projām no cilvēkiem. Ir pierādīta ietekme klajās teritorijās, kur turbīnas ar savām ēnām, mirgošanas efektu, kas plakanās vidēs var sniegties ļoti tālu, vidi ietekmē. Savukārt mežā koki šo mirgošanu absorbē, un pēc būtības un šis efekts ir daudz šaurākā rādiusā ap turbīnu. Tas arī sākotnēji bija viens no iemesliem, kāpēc mēs šo projektu īstenojam tieši mežu teritorijās - lai radītu pēc iespējas mazāku ietekmi.
Kas attiecas uz putniem, tad, no vienas puses, žēl, ka vēja turbīnas un saules paneļu parkus būvējam tikai tagad, un daudzas Eiropas valstis jau ir krietnu soli priekšā. Bet šajās valstīs visas kļūdas jau ir pieļautas, un mēs šobrīd varam dabūt tehnoloģiski daudz labākus produktus. Šobrīd, attiecībā uz putniem, turbīnas tiek aprīkotas ar ļoti sarežģītām radaru sistēmām, kur, tuvojoties putniem, turbīna tiek apturēta vai samazināts tās griešanās ātrums, un putni, īpaši gājputni, tiek pilnībā pasargāti.
Kas attiecas uz saules paneļiem, pirmie saules paneļi Eiropā tika uzstādīti pirms vairāk nekā desmit gadiem. Protams, to jaudu uz kvadrātmetru nevar salīdzināt ar to jaudu, kādu mēs iegūstam šobrīd. Tehnoloģijas ir attīstījušās, un mēs spējam ģenerēt daudz vairāk.
Padomājiet, trīs turbīnas, kādas mēs plānojam "Latvijas vēja parkos", ir ekvivalentas 30 turbīnām, kas šobrīd ir uzstādītas Grobiņā. Vai mēs liekam 30 turbīnas vai trīs turbīnas - jaudu ģenerācija ir vienāda. Tātad mēs ar mazāk vietām spējam ģenerēt daudz vairāk, kas, manuprāt, ir lieliski.
Vienkāršākais veids, kā nomierināt cilvēkus, droši vien būtu pasaukt kādu Jāni vai Pēteri, kas dzīvo netālu no šīm turbīnām, lai pastāsta, kā tur īsti ir, kāda ir ietekme uz ainavu, dabu. Putni var arī migrēt prom no vēja parku vietām tāpēc, ka ēdiens uzradies kādā citā purvā - tur citas varžu sugas attīstījušās. Var būt daudzi iemesli, par kuriem var lauzt šķēpus. Zinātnieki teiks vienu, bet dzīve ir dzīve, un vislabāk situāciju droši vien zina tie cilvēki, kuri dzīvo blakus vēja parkiem.
To mēs arī taisāmies darīt. Šobrīd ir plāns braukt gan uz Grobiņu, pēdējo Tārgales vēja parku, un apjautāties tur dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kāds ir viņu viedoklis, vai dzīve pēc šo turbīnu uzstādīšanas ir kaut kādā veidā mainījusies.
Ir iniciatīva, un arī mēs atbalstām šo iniciatīvu, tas ir tā sauktais komforta maksājums. Klimata un enerģētikas ministrija virza likumā iniciatīvu, ka mums, parku attīstītājiem, būs pienākums maksāt, orientējoši, kā tas likuma projektā ierakstīts, 2000 eiro par uzstādīto megavatu vietējai pašvaldībai. 50% no šīs summas paliks pašvaldībai, bet 50% tiks sadalīti ietekmētajiem iedzīvotājiem jeb iedzīvotājiem, kuri dzīvo vistuvāk šim vēja parkam.
Nīderlandē šādu kompensācijas mehānismu ieviešana savā ziņā stimulēja tuvāko iedzīvotāju atbalstu vēja parkiem. Kā tas būs pie mums Latvijā, man grūti teikt.
Bet tā jau izklausās tāda paliela nauda?
Jā, tā ir liela nauda, ar ko mums kā attīstītājiem ir jārēķinās. Tas savā ziņā ir nodoklis. Tas ir labs kompromiss ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Tādā veidā mēs varam atrisināt viņu būtiskās vajadzības - uzbūvēt ceļu vai bērnudārzu, vai spēļu laukumu, vai iedzīvotājam, kurš dzīvo tuvumā vēja turbīnai, nomainīt logus, jumtu vai vēl kaut ko.
Tā arī varētu būt vilkme attapīgiem uzņēmējiem tagad pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām turbīnām?
Iedzīvotāji mums pārmet, ka viņu zemesgabaliem, kas būs tuvumā mūsu vēja parkiem, kritīsies vērtība. Bet tas ir tāds emocionāls paziņojums. Mēs esam pētījuši, kā tas ir kopumā Eiropas Savienībā. Patiesībā īpašuma vērtība, ja krīt, tad krīt sākotnējā etapā, bet kopumā Eiropā šobrīd modē ir industriālais tūrisms. Cilvēkiem tieši patīk šādas industriālas teritorijas, dabas takas, geokečingi u.tml.
Jauna nozare tūrismam Latvijā?
Jā, lauku tūrismam.
Pastāstiet par savu pieredzi mājas elektrifikācijā. Mājā darbojas arī siltumsūknis?
Jā, es savu māju esmu pilnībā elektrificējusi. Man dārzs laistās ar elektrību. Man ir siltumsūknis, elektroauto, saules paneļi. Un ar saviem saules paneļiem es saražoju tik daudz elektrības, lai pilnībā nosegtu savu patēriņu.
Vai varat atklāt, cik investējāt šajā elektrifikācijas projektā?
Manuprāt, tie bija 12 000 eiro.
Un cik gados jums tas atmaksāsies?
Jautājums ir, kā mēs rēķinam. Savā aprēķinā rēķināju, kā būtu, ja es turpinātu braukt ar automašīnu ar parastu benzīna motoru un maksāt attiecīgi par benzīnu. Un, ja mēs pārliekam šo benzīna naudu arī kopējā aprēķinā, tad, pēc sākotnējiem aprēķiniem, man šīs investīcijas atmaksāsies 5-7 gados.
