Eirokomisāru kandidātu debates: kā vērtējams Valda Dombrovska sniegums augstajā amatā?

© Ģirts Ozoliņš/MN

Šajā diskusijā mēs jau pieminējām mūsu bijušo komisāru Andri Piebalgu, arī Valdi Dombrovski. No jums sadzirdēju mājienus, ka premjere Evika Siliņas kundze Valdi Dombrovski varētu atkārtoti izvirzīt komisāra amatam. Mums ir iespēja pavērtēt, ko izcilu Valdis Dombrovskis ir paveicis un ar ko viņa darbs iespiedies mūsu atmiņā. Viņš ir atbildīgs par ekonomiku, un sauklis ir, lai ekonomika strādātu arī Latvijas cilvēkiem. Kā viņam tas ir izdevies?

Diskusijas sākums šeit.

Elīna Pinto (“Progresīvie”):

Es ilgus gadus esmu strādājusi ar diasporu un visspilgtāk redzēju tieši taupības politikas skarbās sekas Latvijai. Piektā daļa Latvijas cilvēku atrodas ārpus Latvijas robežām. Tas lielā mērā notika tāpēc, ka pēc lielās finanšu krīzes tika īstenota pārmērīgā jostu savilkšanas politika.

Arī šobrīd Eiropas līmenī tiek virzīta taupības politika, kas liegs Latvijai ieguldīt tik nepieciešamajā aizsardzības stiprināšanā, veikt tik nepieciešamos ieguldījumus cilvēkos. Mēs redzam, cik augsts ir nabadzības līmenis mūsu senioru vidū, mēs redzam to, ka arī bērniem un jauniešiem nav vienlīdzīgas atspēriena iespējas neatkarīgi no viņu dzīves vietas. Redzam, ka arī "zaļā" kursa mērķi būtu jāīsteno ar daudz lielākiem ieguldījumiem, lai Latvija un Eiropa kopumā neatpaliktu konkurences cīņā, kas šobrīd notiek starp ASV un Ķīnu, kuras masīvi iegulda zaļajā transformācijā.

Šobrīd ir laiks, kad šī taupības politika var ne tikai savilkt jostas, bet šajā konkurences cīņā var mūs arī nožņaugt. Bez ieguldījumiem drošībā, sociālajā un "zaļajā" jomā mēs netiksim uz priekšu.

Inese Vaidere (“Jaunā vienotība”):

Es pārstāvu tieši to pašu partiju, ko Valdis Dombrovskis, un esmu bijusi ļoti lepna par to, ko izdarījis Valdis. Vispirms, viņš ir ieguvis otro ietekmīgāko amatu, viņš nav sešpadsmitais viceprezidents, bet ir pirmais izpildviceprezidents, viņš ir pirmais Urzulas fon der Leienas vietnieks. Un es esmu redzējusi, kā Urzula tieši Valdim deleģē vissarežģītākos, grūtākos jautājumus. Tieši Valdim bija milzīgi nopelni, kad izveidoja Ekonomikas atjaunošanas fondu, no kā Latvija ir ieguvusi miljardus.

Valdim ir bijusi arī ļoti liela nozīme attiecībā uz Krievijas aktīvu konfiskāciju, kas pašreiz ir diskutējams jautājums, "karsts kartupelis," jo Eiropas valstis pašlaik diskutē, ka varētu izmantot to peļņu, kas rodas no Krievijas aktīviem, kas ir noguldīti mūsu bankās. Valdim ir atšķirīga pozīcija, un tā ir tāda, kāda arī ir manējā šajā gadījumā, ka ir steidzami likumīgā kārtā jākonfiscē šie Krievijas īpašumi un jāizmanto Ukrainas labā. Valdis nav kautrējies to paust.

Valdis ir ļoti strādājis pie starptautiskiem līgumiem. Esmu redzējusi, kā viņš iestājas par Eiropas, tātad arī par Latvijas interesēm. Nav viegli noslēgt dažādus starptautiskus līgumus.

Katrai valstij ir savas intereses, un tas ir tas, ko Valdis ļoti labi iznes, un viņam ar viņa autoritāti tas ir izdevies. Ja arī tagad tiktu virzīts kāds cits komisāra kandidāts, vai būs ir iespējams iegūt tik augstu pozīciju, kāda ir Valdim. Viņš parādīja Urzulai un citiem komisijas un valstu pārstāvjiem, ka spēj risināt ļoti smagas problēmas.

2008. gadā cilvēki negribēja kļūt ne par premjeru, ne pat tam tuvu klāt būt. Valdis uzņēmās, viņš risināja problēmas. Visi nevarēja būt laimīgi. Nebija nekāda paradīze, bet cilvēki saprata, ka viņš šīs problēmas risina, ir spējīgs risināt un atrisināt. Vai kāds to būtu izdarījis labāk? Es šaubos. Bija iespēja visiem pieteikties uz šo premjera amatu. Negribēja. Valdis uzņēmās, izdarīja, un tieši tāpēc arī viņam ir šis augstais amats, kuru Urzula fon der Leiena viņam labprāt atvēlēja. Esmu pārliecināta, ka viņš ir spara un spēka pilns arī turpināt šos darbus, un arī atbalsts Ukrainai visu laiku tiek pausts komisijas sēdēs, sanāksmēs, visu laiku tiek uzsvērts, cik tas ir svarīgi visas Eiropas un it īpaši Latvijas drošībai.

Viktors Valainis (ZZS):

Ir ļoti jāstrādā, lai gan esošie eiroparlamentārieši, gan arī Valdis Dombrovskis vairāk skaidrotu, ko šie lielie darbi nozīmē Latvijas iedzīvotājiem. Manā ieskatā viņi ļoti vāji konvertējas uz to, ko šie darbi devuši konkrēti Latvijas iedzīvotājiem. Es nejūtu. Ja skatos uz šīs dienas galvenajām problēmām, tad man jāpiekrīt Šlesera kungam - tās ir ārējā drošība, robežas jautājumi. Mums visiem patīk par to runāt.

Ģirts Ozoliņš/MN

Ja mēs paskatāmies, kā tas atspoguļojas Eiropas Savienības budžetā, tas neatspoguļojas, ka tā vispār būtu problēma. Zīles kungs varētu nokomentēt, cik ir drošībai šobrīd ir atvēlēts no Eiropas Savienības kopējā budžeta. Nav tā, ka nav atvēlēts, ir atvēlēts, bet cik? Tā summa neatspoguļo to, ka tik tiešām ir problēmas. Ir jauki ieņemt augstas pozīcijas, bet vērtība šīm pozīcijām ir tad, ja pozīcija pēc tam atspoguļojas reālos darbos, reālās politikās.

Inese Vaidere: Bet Atjaunošanas fonds?

Viktors Valainis: Es ļoti atbalstu šo fondu, un būtu labi zināt, kāda ir pievienotā vērtība. Cik tad būtu tā summa, kāda būtu tā pievienotā vērtība tiem cilvēkiem, kas pie šiem dokumentiem strādā. Šobrīd es redzu - kohēzijai iedalīti 74 miljardi šajā gadā, drošībai - divi miljardi ar komatu, tas nozīmē to, ka, lemjot par šiem jautājumiem, ir jāpacīnās. Sanāk, ka drošībai 35 reizes mazāka prioritāte. Vai mēs varam piebremzēt uz kādām citām lietām, kas mums veido ārējo vidi, un palielināt finansējumu drošībai, neizbēgami palielinot investīcijas ārējā robežā. Politika atspoguļojas budžetā. Es skatos budžeta ciparus, un tie parāda, kas ir kas.

Elīna Pinto: Taupīt uz drošības rēķina mēs nevaram atļauties.

Raimond, jums arī šķiet, ka viens no galvenajiem Valda Dombrovska nopelniem ir iedalītie Atjaunošanas un noturības fonda līdzekļi arī Latvijai?

Raimonds Bergmanis:

Te jau ir šis būtiskais jautājums un arī uzstādījums, kā mēs līdzekļus sadalīsim un kur mēs novirzīsim. Strādājot par aizsardzības ministru un lietojot vārdu "noturība", es sapratu, ka vienā brīdī valsts noturība ir krīzes situācijā. Tagad paskatoties, kā šos 1,8 miljardus, Atjaunošanas un noturības fonda līdzekļus, sadala, es nezinu, vai būsim noturīgāki krīzes situācijā, izlietojot šo naudu. Tas ir tas būtiskais jautājums. Protams, viņam (Valdim Dombrovskim) patiešām ir liela ietekme. Strādājot NATO ar Urzulu fon der Leienu kā bijušo Vācijas aizsardzības ministri, varu teikt, ka viņa ļoti labi zina situāciju, ļoti labi orientējas. Tādēļ droši vien ir jāspēj kaut kādā veidā mēģināt pārskatīt un atvēlēt vairāk līdzekļu jau no paša sākuma nupat pieņemtai militārās industrijas stratēģijai. Tagad tai tiek atvēlēts pusotrs miljards.

Ģirts Ozoliņš/MN

Es atvainojos, nu kā mēs varam stāvēt pretī agresoram, attīstot militāro industriju Eiropā ar pusotru miljardu pret 150 miljardiem, kas ir Krievijas pusē? Mēs šogad gribam sasniegt 1,4 miljonu lādiņu ražošanu. Krievi jau šobrīd ražo divus miljonus. Tas ir visa Eiropa, un tas viss neaizies uz Ukrainu.

Arī bankas. Tas patiešām ir ļoti svarīgi, ļoti būtiski. Neviena banku sistēma šobrīd negrib investēt un aizdot naudu militārajai sistēmai. Tās ir tās iespējas, un mēs visi saprotam, ka militārā industrija ir mazs motors visai ekonomikai. Tas ir tāds mazs motors, kas attīsta ekonomiku jebkurā pasaules valstī, un mēs redzam, ka arī blakus valstī šobrīd tas notiek. Tas ir tas, par ko droši vien vajadzēja aktīvāk iestāties. Te ir cilvēki blakus, kas strādā un zina daudz labāk un niansētāk tās lietas.

Bet man tiešām ir grūti par to visu runāt, jo budžets drošībai tika pat samazināts. Sākotnēji ilggadējā budžetā bija ielikta lielāka nauda drošībai. Bet samazināt šobrīd? Līdz šim brīdim mums pat neatļāva Eiropas fondu naudu ieguldīt ārējās robežas nostiprināšanā. Varēja ieguldīt citur, tikai pašas robežas nocietināšanai nevarēja. Tā ka grūti mums iet.

Zinām, ka viņš (Valdis Dombrovskis) ir devies uz Ameriku, ir noslēgti Eiropas Savienības līgumi ar Ameriku. Uz Ķīnu ir devies. Bet, kā jau Valaiņa kungs teica, kā tas ietekmē mūsu valsti, mūsu ekonomiku?

Eiropas Savienībai šobrīd būs ļoti lieli izaicinājumi saistībā ar Ķīnas elektromobiļiem un visu pārējo, ja mēs paši nespēsim, tad ļoti ātri varam kļūt atkarīgi no kāda. Un, piemēram, tā pati duālā mobilitāte. Tā jau būtu tā ekonomikas attīstība. Eiropas stratēģiskajā kompasā ir uzrakstīts, ka militārā mobilitāte tiks finansēta ārpus daudzgadu budžeta. Bet mēs jau to nejūtam. Tas pats "Rail Baltica", tā ir tīrākā militārā mobilitāte šobrīd, bet kāpēc mēs tur neredzam finansējumu? Tas ir tas stāsts. Nemēģināšu analizēt, kas ir izdevies. Ir ļoti svarīgi, lai mēs tos darbus sajustu daudz ātrāk. Es jūtu tās vēsmas, bet vai izdosies Eiropā apzināties, ka šobrīd ir pilnīgi cita situācija, ka ir karš? Lielus līdzekļus esam nolēmuši atvēlēt klimata pārmaiņām, atvēlējuši atjaunošanas noturībai, bet neredzam, ka mēs līdzīgi rīkotos ar mūsu drošību.

Ainars Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”):

Es Valdi varu vērtēt no divām pusēm. Pirmais, attiecībā uz viņa profesionālo pusi, tur jautājumu nav - viņš ir profesionāls cilvēks. Ir bijis premjers, ir bijis finanšu ministrs. Tur viss ir kārtībā. Problēmas rodas tad, kad cilvēkiem uzdod jautājumu, ne tikai par Valdi, bet vispār par to, ko tie deputāti ir darījuši, ko tas komisārs ir darījis. Vienīgā atbilde, ka aizbraucis uz kādu kultūras namu aprunāties. Visi zina, jo Ījabs visiem ir labi izstāstījis, ka būs vienots štekerītis mobilajiem telefoniem. Tu nomaini mobilo telefonu, bet štekerītis viens. Tas esot sasniegums. Piedodiet, tas tā drusku sarkasmam. Izskaidrošana diemžēl nav bijusi stiprā puse.

Ģirts Ozoliņš/MN

Otra lieta, es domāju, ir ārkārtīgi svarīgi nodefinēt, lai nebūtu tā, ka Latvija izvirza Eiropas komisāru, un viss. Viņš pazūd. Tas nozīmētu tā, ka mēs deleģējam cilvēku strādāt Eiropā. Ir ļoti svarīgi pirms deleģēšanas, lai premjers, valdība skaidri pasaka, kādas tad ir Latvijas intereses, kuras mēs gribam, lai mūsu komisārs aizstāv Eiropā. Viņš nevarēs aizstāvēt tieši Latvijas intereses, bet mēs tās nodefinējam, iedodam ceļamaizi - lūk, tās ir Latvijas intereses. Mums ir problēma - ārējā robeža, tā ir Latgale, tā ir ekonomika, tas ir tas, kas jārisina. Komisārs brauc, un visa tauta zina, ka viņš brauc risināt arī šo mūsu interesi. Mēs par Piebalgu runājām. Man bija ar viņu labs kontakts savā laikā, bet, ja paprasa, cik Latvijas ražotāju sūtīja pārtikas preces uz Āfriku, tur bija miljardu programma. Neviens pārtikas ražotājs tā arī neatzinās, ka viņš šajā pārtikas programmā piedalījās. Tā ir atbilde. Mēs nevaram deleģēt Valdi Dombrovski kalpot Eiropai, bet princips ir tāds, ka, kalpojot Eiropai, viņam nav jāpierāda, ka viņš neko labu nedara Latvijai. Ak dievs, KNAB vēl Eiropas līmenī viņam pārmetīs!

Mums skaidri jāpasaka: "Valdi, tu esi profesionāls cilvēks. Brauc, darbojies, bet, lūdzu, tās ir tās Latvijas interese, kuras mēs sagaidām, ka tu Eiropā aizstāvi." Tad cilvēki arī saprastu. Bet tagad sanāk tā - augsts amats tiek ieņemts, liela ietekme, bet ko tā ietekme dod Latvijai?

Es vēlreiz saku, Valdis strādājis profesionāli labi, bet, ja paprasa cilvēkiem, arī man šodien paprasa, precīzi tieši ko sastrādājis? Te šodien izskanēja kaut kāds fonds (Atjaunošanas un noturības fonds) vai kas tamlīdzīgs, bet tas taču notiktu neatkarīgi no tā, vai tur ir amatā Dombrovskis vai nav. Mums tomēr vajadzētu nebaidīties nodefinēt Latvijas intereses un pateikt: tā ir mūsu ceļamaize. Ja viņš nevarēs to izcīnīt, tā būs arī atskaite. Bet vajadzētu tomēr pateikt, ko mēs no viņa gaidām, un tad cilvēkiem būtu vieglāk vērtēt.

Vai piekrītat tam, Robert?

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība):

Nē. Es pateikšu savas domas. Pirmkārt, Valdis Dombrovskis kā Urzulas fon der Leienas izpildvietnieks viņai ir izdevīgs, tāpēc nerada problēmas politiskā ziņā pirms vēlēšanām, kā varbūt to dara citi izpildvietnieki. Viņš dara savu darbu Eiropas Savienības interesēs ar ārējās tirdzniecības portfeli, ar Ķīnu ved sarunas, ar ASV par līgumiem utt.

Skaidrs, ka, būsim atklāti, Ķīnas intereses ir pamatā. Viņam pirms tam jāsazinās ar Berlīni, Parīzi un vēl kādu galvaspilsētu par to, kas interesē Ķīnas ārējo tirdzniecību, jo tas ir saistīts ar šo valstu biznesiem - franču konjaks tiks laists iekšā Ķīnā vai nē, un kā būs ar "Porsche" automašīnu pārdošanu ar stipriem dzinējiem virs 2,5 litriem un tamlīdzīgi, kas pašlaik ir tas "karstais kartupelis". Tad to viņš dara labi.

Jautājums ir par aizsardzības jomu. Jā, tur Viktoram un Raimondam pilnīga taisnība. Ne tikai tas, ka nevar fiziski robežā ieguldīt Eiropas Komisijas naudu, lai gan nav juridisku aizliegumu, bet politiski Eiropas Komisija, ieskaitot arī Valdi Dombrovski, to baidījās darīt.

Kas attiecas uz aizsardzības fondu, tad tiešām ir pusotrs miljards, un pat militāro mobilitāti, no kā "Rail Baltica" finansē, četrkārtīgi samazināja premjeri 2019. gadā, kad 2020. gadā gatavoja septiņu gadu budžetu, piekrita tam visam, tajā skaitā Krišjānis Kariņš. Un šeit ir tā situācija, kas parāda, ko mums vajadzētu vērtēt.

Un vēl. Es tiešām redzu, ka Eiropas komisāram nav nekādas saistības ar vēlēšanām. Manuprāt, būtu godprātīgi, ja Valdis Dombrovskis uzskata, ka vēlēšanas ir arī par komisāriem, tad tikai pieci komisāri no tagadējiem iet uz vēlēšanām. Pie tam daļa iet tāpēc, ka nav variantu, ka viņi vēlreiz tiktu nominēti par komisāriem no valdību vadītājiem.

Te mums jāsaprot, ka Siliņai būtu korekti pateikt, ka viņa ņems vērā vēlēšanu rezultātu, lemjot par komisāru, neatkarīgi no partijas piederības, un to pateiks atklāti. Vai nu viņa pateiks, ka nav īsti korekti, ka Valdis Dombrovskis atdos savas balsis, ne mirkli nepaņemot Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Viņš pašlaik ir Eiropas komisārs, un viņš tāds arī paliks. Jūlija vidū ir pirmā sesija, kur apstiprina šos mandātus pavisam formāli. Ja viņš nepaņem to un atdod savas balsis nākamajam sarakstā, es nezinu, vai tas ir pārāk korekti pret vēlētāju.

Nav aizliegts. Tā ir politika.

Inese Vaidere: Man arī jāsaka kāds vārds šajā jautājumā. Te varbūt, Robert, nebija īsti korekti iztēlot, ka Valdis būtu komisārs Ķīnas jautājumos. Viņš ir komisārs, kas atbild par ekonomisko pārvaldību.

Strādājot ekonomikas komitejā, mēs zinām, ka ekonomikas pārvaldība ir viņa rokās, un tas tiek ļoti aktīvi darīts.

Runājot par drošības jautājumiem, tu pareizi pateici, ka tieši dalībvalstis piekrita dažādiem lēmumiem, kas mums varbūt nepatīk attiecībā uz drošību un varbūt galīgi nepatīk. Mēs laikam aizmirstam, ka Latvija nav vienīgā valsts. Ir vēl 26 valstis, ļoti lielas un ļoti spēcīgas, ar savām ekonomiskajām interesēm.

Neraugoties uz šīm ļoti spēcīgajām interesēm, Valdim izdodas panākt lielu atbalstu Ukrainai, kas nemaz nepatīk visām dalībvalstīm, kas ir dienvidos. Un tas ir tas, ko tieši viņš izdara. Es esmu sekojusi darbam, ko viņš dara. Es neesmu viņam konkurente un varu atļauties teikt par viņu labās lietas, ko viņš ir izdarījis.

Ģirts Ozoliņš/MN

Es domāju, ka viņš ir izdarījis ārkārtīgi daudz un ka vienmēr viņš ir šajā stingrajā pozīcijā par Krievijas oligarhu un valsts aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām. Jūs ļoti labi zināt, ka dienvidu valstis ir krasi pret to visu. Neaizmirsīsim arī to. Mums ir arī "zaļie", kuri vienmēr saka: vairāk naudas. Es runāju par Eiropas Parlamentu. Vienmēr vajag vairāk naudas "zaļajam kursam". Tajā pašā laikā vairāk naudas drošībai. Kam tad noņemt? Kuram tad noņemt, ja prasa divas tik dažādas lietas?

Par drošību es uzskatu, ka tā ir prioritāte. Kaut arī ungārs atbild par drošības jautājumiem un par Ukrainu, tieši Valdis ir tas, kurš runā par Ukrainu. Un Valdis ir tas, kurš dabū līdzekļus Ukrainai. Starp citu, to nedrīkstētu aizmirst. Būsim taisnīgi un atklāti, ungārs ir ļoti rezervēts. Valdis dara, ko var.

Ainars Šlesers:

Es gribu piekrist tam, ko pateica Roberts, ka Valdis Dombrovskis kā komisārs, nevis kā Valdis Dombrovskis, bija atbildīgs par ārējo

tirdzniecību. Viņš bija Ķīnā, kur skaidri lobēja un aizstāvēja sadarbību ar Eiropas Savienību. Mēs te Latvijā tādi margināļi un provinciāļi sakām: nē, nē, nē. Tirdzniecībā starp Eiropas Savienību un Ķīnu apgrozījums ir viens triljons gadā.

Eiropas Savienība, ja es nemaldos, ir otrs lielākais tirgus Ķīnai aiz Amerikas. Tur Vācija ir iekšā, Francija ir iekšā, visas kompānijas strādā, bet mēs sakām: pasarg dievs! Un viņš šajā gadījumā ar ko tad saskaņos - protams, ar tām valstīm, kurām ir lielas intereses.

Kad es savulaik biju satiksmes ministrs, labi atceros, ka, sēžot pie apaļā galda, tur nerakstītais princips, nerakstītā vienošanās, bija - ja Vācija, Francija vai Lielbritānija, kāda no viņām pateica nē, tad jautājums tika noņemts no dienaskārtības.

Bez šo lielo valstu atbalsta daudzi ekonomiskie jautājumi vispār netiek risināti, kamēr viņi nepanāk šo vienošanos. Skaidrs, ka komisārs pirmām kārtām rūpēsies par šīm lielajām valstīm.

Bet man ir tikai tāds novēlējums - rūpējoties par lielajām valstīm Eiropā, lai neaizmirst Latvijas problēmas, Latvijas nacionālās intereses, ārējo robežu utt. Un mums nav jābaidās aizstāvēt intereses, nevis tā, ka katru dienu, bet nodefinēt.

Tas būtu izcili. Vai tas būtu Valdis Dombrovskis vai Roberts Zīle, vai kāds cits, viņš iet ar mandātu strādāt. Ja viņš nevar dabūt cauri to, kas Latvijai svarīgs, viņš saka: "Es atsakos no šī portfeļa!" Jo Latvijai tas neko labu nedod. Iet strādāt par labu Francijai un Vācijai, to lai dara citi! Man ir svarīgi, un es esmu pārliecināts, ja tik stingra būtu pozīcija, Vācija, Francija, kurai būtu ļoti svarīgs tieši šis konkrētais komisārs, teiktu: "Ko jums tur vajag? Desmit miljardus, lai robežu sakārtotu? Naudu "Rail Baltica"? Mēs vienosimies, tagad būs tādā gadā un tādā." Bet lielākā problēma - mēs nenodefinējam, kādas ir Latvijas ekonomiskās intereses. Un par to ir jāvienojas, pirms mēs uz turieni sūtām komisāru.

Ģirts Ozoliņš/MN

Elīna Pinto:

Lai nepazaudētu sazobi ar Latviju, ir svarīgi, ka komisārs tiek virzīts no valdības puses, jo šis būs arī galvenais sarunu partneris komisāram. Līdz ar to ir virkne valstu, kur šis lēmums tiek pieņemts sarunās, vai skaidrā vienošanās, dalot ministru portfeļus un komisāra portfeli vienlaikus. Tas ir visas valdības kopīgās stratēģijas dialogs ar komisāru, un ir eksistenciāli svarīgi, lai šīs intereses netiktu aizmirstas.

Te arī daudzas lietas tika iezīmētas, kur Eiropa it kā iet pareizajā virzienā. Piemēram, ka ir atzīta nepieciešamība atbalstīt Ukrainu, stiprināt drošību u.c. jautājumus. Bet tas, kur es redzu problēmu, ir tas, ka ātrums ir pārāk lēns.

Piemēram, tajā pašā drošības jomā. 24. februārī apritēja pusotrs gads, kopš Urzula fon der Leiena teica savu slaveno uzrunu par Eiropas drošības un industrijas stiprināšanu. Ir pagājuši jau divi gadi, un joprojām nav radīts ārkārtas rīcības plāns Eiropas militārās industrijas stiprināšanai ar atbilstošiem finanšu instrumentiem, kas atbalstītu šī plāna īstenošanu. Joprojām notiek ķīviņi, vai tās būs militārās obligācijas vai citi resursi. Līdz ar to šis ātrums ir jāpalielina. Nākamajā Eiropas Komisijā ir jābūt aizsardzības komisāram, Eiropas Parlamentā ir jābūt pilntiesīgai Aizsardzības un drošības komitejai, kas šobrīd ir tikai apakškomiteja. Līdz ar to Eiropai ir jādod visi instrumenti, lai strādātu šajā jomā. Ne tikai runātu, bet arī ieguldītu.

Viktors Valainis:

Es gribēju papildināt. Jāatceras to, ka labā lieta, kas man ļoti patīk Eiropas Savienībā, kad šos komisāra posteņus veido, var veidot arī no jauna, var pielāgot pat esošos, var mainīt funkcijas. Pastāv diezgan fleksibla kārtība.

Latvijai, runājot par komisāra posteņiem, cīņa jāsāk jau tajā brīdī, pirms ir iezīmēti šie posteņi, uz kuriem mēs tēmējam pašā sākumā. Un jāskatās uz Latvijas interesēm.

Atgriežos pie budžeta. Tur ir aploksnes, ko saņem no lauksaimniecības, tā ir otra lielākā. Mums ir kohēzijas aploksne. Tās ir tās lielākās aploksnes, kuras mēs saņemam.

Viens ir saņemt šīs lielās naudas, otrs, kā to pēc tam labi un pareizi investēt. Jāmazina birokrātiskie procesi, lai šīs investīcijas var ienākt Latvijā maksimāli efektīvā veidā, un līdz ar to ir jācīnās arī par šiem portfeļiem, jāskatās, kuri Latvijai varētu būt tie interesantākie.

Te jau iezīmējās, ka Dombrovskis var būt komisārs par ārējo tirdzniecību, jo lielās valstis nevar atrast, kuram uzticēt - Francijai, Itālijai vai Vācijai. Dombrovskis ir kā kompromisa variants.

Bet ir jāsaprot, kas ir tā mūsu pašu interese. Tā būtu cilvēku mānīšana un muļķošana, ja teiktu, ka lielajām valstīm nav nodefinētu mērķu, uz ko tās iet un par ko cīnās. Viņiem ir intereses, tā cīņa notiek, tāpēc jau arī sarunas ir tik garas. Atceraties iepriekšējo komisiju. Sarunas bija ļoti garas, dažādi cilvēki, mediācijas un kas tikai tur nebija, kamēr vienojās, kāda būs komisija, kas būs priekšsēdētājs. Visādi pārsteigumi bija. Urzula fon der Leiena jau nebija pirmā izvēle. Viņa parādījās tikai pēc tam. Tam visam ir zināmi iemesli, kāpēc tā bija, jo notiek politiskās cīņas, intereses, līdzīgi kā Latvijā, veidojot valdību. Mēs jau arī cīnāmies par posteņiem, pozīcijām.

Raimonds Bergmanis:

Neliela piebilde. Nākamajā pusgadā no 1. jūlija prezidējošā valsts vēl būs Ungārija.

***

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kāds komisāra portfelis Eiropas Komisijā būtu Latvijai vēlamākais. Kādi mēdz būt Eiropas Komisijā komisāru amati un kāda jēga, piemēram, no vērtību un transparences komisāra amata.

Politika

Piektdien pēcpusdienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izplatīja informāciju, ka nav apstiprinājusies aplokšņu algu maksāšana partijas "Vienotība" birojā, par ko bija 11 personu iesniegumi. Tāpat nav konstatētas nelikumības saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu.

Svarīgākais