“Nokāpju lejā pa kāpnēm, pie savas kāpņu telpas durvīm novelku garās bikses un kurpes, ielieku tās maisiņā. Tad izbrienu cauri ūdenim, kas ir uz manas ielas, bet, kad nokļūstu sausumā, atkal uzvelku bikses un kurpes un eju tālāk," “Neatkarīgajai” stāsta jelgavnieks Edgars par savām izdzīvošanas prasmēm.
Jelgavas pašvaldība turpina apzināt visus vētras un plūdu radītos zaudējumus pilsētā. To patiesais apmērs gan pašvaldībai, gan privātajiem īpašumiem vēl tikai pieaug, jo pilsētā joprojām ir applūdušas gan ēkas, gan infrastruktūra. Trešdien, lai iepazītos ar situāciju pilsētā, Jelgavu apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tikmēr jelgavnieki plūdu skartajās vietās izdzīvošanai izmanto radošus risinājumus.
Jelgavā turpinās arī vētras lauzto koku zāģēšana. Pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" ziņo, ka visvairāk koku vējš izgāzis Rīgas ielā, Svētbirzī, Brīvības bulvārī, kā arī Staļģenes ielas rajonā.
Mazinoties ūdens līmenim pilsētas ielās, šobrīd notiek arī ūdens atsūknēšana no privātajiem īpašumiem. Ūdens atsūknēšanas darbi privātajos īpašumos tiek nodrošināti ar hidrodinamiskajām mašīnām, kas ierodas applūdušajos īpašumos. Ūdens atsūknēšanu privātīpašumiem nodrošina pašvaldība. Trešdien no rīta vajadzību atsūknēt ūdeni savā privātajā īpašumā bija pieteikuši 20 privātīpašnieki, informēja Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību departaments.
Diennakts laikā ūdens līmenis samazinājies arī divos kritiskākajos pilsētas kvartālos. Par vidēji 10 centimetriem ūdens līmenis mazinājies Jāņa, Mātera, Zirgu, Pētera, Kalpaka, Stacijas, Veidenbauma un Vaļņu ielā. Tur joprojām papildus lietus ūdens sūknētavai strādā arī piesaistītais lieljaudas sūknis. Arī Mazajā ceļā un Sakņudārza ielā ūdens līmenis ir ievērojami krities. Atbildīgie dienesti prognozē, ka, ja ūdens līmenis turpinās mazināties šādā tempā, šīs ielas varētu tikt atvērtas satiksmei.
AS "Pasažieru vilciens" informēja, ka, turpinoties vētras radīto postījumu novēršanai, joprojām ir iespējami vilcienu kavējumi visos virzienos, taču Jelgavas virzienā 31. jūlijā 12 reisi atcelti.
Kā "Neatkarīgajai" atbildēja Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta, par situāciju pilsētā pašvaldība ir informējusi Ministru kabinetu un pašvaldības pārstāvji piedalījās Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien apmeklēja Jelgavu, lai klātienē iepazītos ar vētras un lietavu seku novēršanas darbiem pilsētā.
"Redzētais apliecina, ka pilsēta no spēcīgajām lietavām ir ļoti cietusi, un, manuprāt, Jelgavas pašvaldība šobrīd dara visu iespējamo, kas tās spēkos, lai novērstu plūdu sekas. Reālos zaudējumus, protams, pašvaldība varēs aplēst tikai pēc kāda laika, taču, tiklīdz tie būs zināmi, sagaidu ātru valdības lēmumu par to, kādā apjomā tos kompensēs valsts, un tam sekos ātra rīcība," atzina E. Rinkēvičs.
Prezidents kopā ar Jelgavas pilsētas un atbildīgo dienestu vadību novērtēja situāciju Pasta ielas un Jāņa ielas krustojumā, kas joprojām ir applūdis. Jāpiebilst, ka arī trešdien tur turpinājās ūdens atsūknēšana. Tāpat prezidents kopā ar pilsētas vadību caur Alunāna parku, kas būtiski cietis lietavās un vētrā, devās uz Jelgavas Valsts ģimnāziju, lai iepazītos ar plūdu radīto postažu izglītības iestādē. Prezidenta vizīte Jelgavā noslēdzās Pašvaldības operatīvās informācijas centrā, kas ir saņēmis vairāk nekā 400 unikālo pieteikumu no iedzīvotājiem.
Prezidents atzina, ka pēc šīs krīzes situācijas noteikti būs jāaktualizē jautājums par valsts un pašvaldību iestāžu krīzes komunikāciju, jo arī šajā reizē redzami trūkumi.
"Novērtēju "Sadales tīklu" brigāžu darbu, lai novērstu vētras un plūdu radītos postījumus, taču komunikācija ar iedzīvotājiem tomēr nav veiksmīga. Cilvēkiem trūkst informācijas, un tas nenoliedzami rada neapmierinātību. Tas ir pamatoti - ja cilvēki jau divas trīs dienas ir bez elektrības, bet viņiem nav informācijas, kad tā varētu tikt atjaunota," teica prezidents. Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd svarīgs ir jautājums par apdrošinātāju kompensācijām.
"Arī Jelgavas pilsētas vadība norādīja, ka jau pirmajā dienā iedzīvotāji rakstījuši pieteikumus apdrošinātājiem, kas atteikuši segt zaudējumus, taču šobrīd ir skaidrs Krīzes vadības padomes lēmums, ka arī šādi - lietus izraisīti - plūdi ir plūdi. Mūsu uzdevums ir sekot līdzi, lai apdrošinātāji pēc iespējas ātrāk apstrādā pieprasījumus un atlīdzības nauda pēc iespējas ātrāk tiktu izmaksāta pašvaldībām, iestādēm un iedzīvotājiem," atzina E. Rinkēvičs.
Tikmēr par to, kā rit dzīve plūdu laikā Jelgavas daudzdzīvokļu namā vienā no visvairāk applūdušajām pilsētas ielām - Mātera ielā, "Neatkarīgajai"' pastāstīja viens no nama iedzīvotājiem Edgars (vārds mainīts).
Elektrības un interneta vīrieša mājā neesot jau kopš pirmdienas pēcpusdienas, un mobilo tālruni viņš dodas uzlādēt pie paziņām. Arī vienkāršs gājiens uz pilsētu prasa zināmu izveicību un piepūli.
"Nokāpju lejā pa kāpnēm, pie savas kāpņu telpas durvīm novelku garās bikses un kurpes, ielieku tās maisiņā. Tad izbrienu cauri ūdenim, kas ir uz manas ielas, bet, kad nokļūstu sausumā, atkal uzvelku bikses un kurpes un eju tālāk," stāsta Edgars.
Viņa mājas pagrabs ir pilns ar ūdeni, tas skalojas 2,20 metru augstumā līdz pat pagraba logiem, un ūdenim neesot kur palikt. Vīrietis saprot, ka vispirms no ūdens jāatbrīvo iela un tikai tad atbildīgie dienesti varēs ķerties klāt pagrabam, lai atsūknētu ūdeni no tā.
"Šodien jau nedaudz mazāk ūdens uz ielas, bet vēl ļoti daudz. Elektrības nav, interneta nav. Šortos un gumijas iešļūcenēs var aizbrist līdz Pasta ielai. Domāju, ka tā būs vēl kādas trīs dienas," par savām sajūtām trešdienas rītā "Neatkarīgajai" pavēstīja Mātera ielas iedzīvotājs.
