"Latvenergo" 24. jūlijā Jēkabpils novada Biržos atklāja 11,7 MW jaudas saules enerģijas parku, kas ir šobrīd lielākais no vairākiem uzņēmuma plānotajiem saules paneļu parkiem Latvijā, kuru kopējā jauda sasniegs 100 MW. Biržu saules parks ir piemērs elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, būvniecības laikā radot jaunas darba vietas, un zemnieku, kurš saules parkā gana aitas.
Savā 85 gadu jubilejā "Latvenergo" stratēģiskais mērķis ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā. "Latvenergo" koncerna stratēģiskais mērķis ir jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas visās Baltijas valstīs, attīstot jaunu saules parku aktīvu portfeli vismaz 100 MW apjomā - ar to ik dienu ar elektrību var nodrošināt aptuveni 60 000 mājsaimniecību jeb 1/10 daļu no "Latvenergo" klientiem Latvijā.
Kopējais "Latvenergo" saules parku attīstības portfelis ir vairāk nekā 400 MW. Jaunu atjaunīgās enerģijas ražotņu — saules elektrostaciju (SES) un vēja elektrostaciju (VES) — jaudas līdz 2030. gadam ievērojami papildinās "Latvenergo" koncerna hidroelektrostaciju (HES) un termoelektrocentrāļu (TEC) ražošanas virzienus.
Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli AS "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parkus Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā vieno "SES 100 MW" identitāte.
Pirmais no 100 MW saules parku portfeļa darbu sāka Biržos Jēkabpils novadā. AS "Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija ir ar 11,7 MW lielu jaudu, paredzot, ka tā gadā saražos 10 000 MWh jeb 10 miljonus kWh elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu. Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformatoru apakšstacijas.
"Šādas “Latvenergo” saules elektrostacijas top visās Baltijas valstīs. Biržu elektrostacija ar 11,7 MW šobrīd ir lielākā no simt šogad plānotajām," saules parka atklāšanā sacīja AS "Latvenergo" valdes locekle Ilvija Boreiko.
"Biržos saražotā saules enerģija pirmo reizi visa nonāks tīklā, nevis tiks izmantota pašpatēriņam. Arī visi ienākumi no "zaļās" elektrības paliek mūsu valstī sabiedrības izaugsmei un labklājībai. Kas ir ļoti svarīgi - te daudz kas ir tapis ar vietējiem resursiem, tātad elektrostacija jau ir strādājusi sava novada labā. Atjaunīgo resursu nozare ir augoša iespēja tieši vietējiem speciālistiem, tādēļ aicinām jauniešus - mēs, "Latvenergo", plānojam ambiciozu attīstību un varam teikt, ka inženieriem atjaunīgās enerģijas resursu (AER) jomā darbs būs," saka Ilvija Boreiko.
Būtiski, ka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas. Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī faktiski visus būvdarbus veica Latvijas vietējie uzņēmēji, tajā skaitā arī no Sēlijas un Latgales - kompakto apakšstaciju (KTA) montāžu, galdu, saules paneļu montāžu, zemsprieguma un vidsprieguma kabeļu guldīšanu, iekšējā ceļa izbūvi.
Saules elektrostacijas "Birži" tehniskie dati:
Saules paneļi ("Canadian Solar" CS7N-655MB-AG) - jauda 655 W
Invertori ("GoodWe" GW 250K-HT) - jauda 250 kW, spriegums 800 V
KTA (kompaktas apakšstacijas) ražotājs AS "Jauda", 2500 kVA, 800 V/20 kV.
Būvējot Biržu saules parku, izveidojās sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem. Teritorijas sagatavošanas darbus veica vietējais uzņēmums, izmantojot turpat vietējā karjerā iegūtus izejmateriālus. Savukārt citu būvdarbu veikšanai, piemēram, saules paneļu nesošo konstrukciju izbūvei, tika piesaistīti un apmācīti vietējie iedzīvotāji, projekta realizācijas laikā radot jaunas darba vietas.
No Sēlpils pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni" 2,7 hektāru norobežotā teritorijā saules parkā ganīsies 24 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu saules paneļus. Atklāšanā "Latvenergo" vadības pārstāvji jokoja, ka "aitas tiks pieņemtas darbā" uzņēmumā un tām tiks "maksāta alga".
Izrādās, ka aitas ir dzīvnieki, kuriem nepatīk uzturēties saulē un ganīties tiešos saules staros, bet paslēpties zem saules paneļiem un uzturēties to paēnā lopiņiem šķiet gana labi. Tādējādi saules paneļu parkā aitām ir ideāli apstākļi, turklāt nožogojums tās pasargā no plēsējiem.
"Tas ir labs veids, kā aitu audzētājiem veicināt aitkopības nozares attīstību, jo visā pasaulē aitu skaits sarūk, un visā pasaulē ir šāda prakse - aitas ganīt saules paneļu parkos. Ir cilvēki, kas saka, ka tas nav labi, ir arī, kas saka, ka saules paneļi nav labi. Lauksaimnieki kaut kur var protestēt, ka šādi tiek nelietderīgi izmantota lauksaimniecības zeme. Vai spēsim pierādīt, ka tas nerada bīstamību pārtikas ražošanai?" Biržu saules paneļu parka atklāšanā uzsvēra Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.
Sarunā ar "Neatkarīgo" viņš atzina, ka Biržu saules parks pagaidām ir pirmais, savā ziņā tāds kā izmēģinājums, kurā kāds asociācijas biedrs aitkopis gana savas aitas. Jāpiebilst, ka Latvijā aitas ganās arī olu ražošanas uzņēmuma "Balticovo" saules paneļu parkā Bauskas novada Iecavā, "bet viņi nav mūsu asociācijas biedri", piebilda D. Bortņikovs.
Bet, ja tiks būvēti saules parki, aitkopji, neatkarīgi no tā, ir vai nav asociācijas biedri, meklēs iespēju noturēt savu nozari, un šeit ir apvienotas divas nozares - elektrības ražošana un lauksaimniecības produkcijas ražošana, t.i., top Latvijā ražoti produkti. "Šis produkts būs ekonomiski izdevīgāks, ilgtspējīgāks, saglabās dabas daudzveidību, jo šādos parkos veidosies sava veida ekosistēma," pastāstīja D. Bortņikovs.
ZS "Bitāni" saimnieks Egīls Rušiņš "Neatkarīgajai" sacīja: "Aitas saules parkā uzturēsies tik ilgi, lai noēstu zāli. Kad nebūs ko ēst, vedīsim uz citām ganībām. Vēl tikai jāiesēj labāks zālājs." E. Rušiņš parādīja arī saules paneļu parka stūrī aitām ierīkoto dzirdinātavu.
"Šeit ir atrasts labs risinājums, kā apvienot industriālo ražošanu ar lauksaimniecību. Šis parks ieliek pamatakmeni lielajā nepieciešamībā nākotnē strādāt šādās kopienās, lai cilvēki saņemtu lētāku elektroenerģiju," Biržu saules parka atklāšanā uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
"Tas ir uzdevums mums visiem, un par to mūs pārliecināja pērn vērojamās elektrības cenu svārstības. Uzdevums - visiem kļūt neatkarīgākiem, "zaļākiem", katram ielikt savu artavu, un nekas tā "nezaļina" kā atjaunīgā enerģija," atklāšanā norādīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
