Andras Ozolas intervija ar Latvenergo padomes priekšsēdētāju ir saturīgākais teksts , ko esmu lasījis ,domāju , pēdējā gadā , aplūkojamas tēmas ietvaros . Intervija ir plaša un aptver vismaz 3-5 sabiedrībā regulāri diskutētās tēmas enerģētikas dažādajos jautājumos . Es izceļu 1) valsts uzņēmums un komerciālā uzņēmējdarbība ; 2) cenu problemātika - kā regulēta sistēma vai biržas tirdzniecība ; 3) starpvalstu elektro - pārvades sistēmu problemātika ; 4) elektroenerģijas ražošanas veidi un tās glabāšanas risinājumi . Vismaz es latviski pirmo reizi lasu par "superkritiskās ogļskābās gāzes" praktiskā pielietojuma piemēriem ASV un konkrēti jau aplūkotā objektā Itālijā . Nekavējoties ieslēdzu MI meklētāju un tekstu masā nemaz nav iespējams visu izlasīt . Interesanti ,ka "superkritiskais" šeit nemaz nav tik "briesmīgs" pat ,ja salīdzina ar gāzes tankkuģus lietoto spiedienu . Proti temperatūra tikai 31,1 grāds ,bet spiediens ap 7,38 MPa !!! Pielietojumā sCO2 esot efektīvāks par pārkarsētā tvaika ciklu šobrīd lietojamajās turbīnās .Galvenais , Braitona cikls ir pārbaudīts praksē jau no 20.gs. 30-jiem gadiem . Noskatījušies kā strādā iekārta Itālijā , varbūt Latvenergo jau tuvākajos gados sāks uzkrāt saules un vēja enerģiju un izlietos šos nosacītā "sausā ledus" uzkrājumus mūsu garajā apkures sezonā .
Pilnīgi cits jautājums ir elektrības tirdzniecības principu un cenu noteikšanas problemātika . Intervijā tiek lietots apzīmējums "politiskā doma" un faktiski tas ir zemteksts , raksturojot notiekošo Latvijā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības regulācijā . "Politiski" mūsu "valdošie" vietā un nevietā pilnām mutēm stāsta par "brīvo tirgu" , praksē visu regulējot līdz nemaņai . Pēc būtības valsts uzņēmumu status ir pārvērsts par elementāru "melno kasi" valdošo koalīciju politisko ambīciju apmierināšanai , lietojot šo uzņēmumu peļņu ,nodokļus ,visbeidzot dividendes , varas noturēšanas kombinācijās , izmantojot budžeta mobilizēšanas un tā sadales un pārdales vingrinājumus . Latvijas labklājībai nevajadzīgā atrašanās un turēšanas elektroenerģijas tirgus biržas modelī , vispirms jau ir nodeva starptautiskā kapitāla prasībām ,tam seko publiski ar mokām slēpti maskētā cenu veidošanas epopeja mājas tirgū , kur "rokas tiek lauzītas" starp komerciālo prasību un budžeta politisko vajadzību lozungiem . Rezultātā šeit darbojas 3 līmeņu elektroenerģijas cenu sistēma, kuru vienkāršoti var aprakstīt sekojoši , izmantojot šodienas 5.07. cenu situāciju Nord Pool biržas grafikos un kartēs . Latvijā elektrību tirgo 25 tirgotāji un tirgū piedalās 17 sistēmas balansētāji . Dienas pirmajā pusē importējam 87,7 % patērējamās elektrības . Izdevīgi ,jo cena SE4 Zviedrijā no kurienes kabelis uz Lietuvu tikai 10.87 ,vakar - 2.74 eiro/ MWh !!! Latvijā cena aprakstīta ar skaitli - 70.17 eiro/ MWh ! Tātad nosacīti 87,7% pērkam par 10.87 eiro /MWh ,pārdodam sadalei par 70.17 eiro/ MWh ??? Tālāk 25 tirgotāju līgumcenas ! Manai mājsaimniecībai jūnija rēķins par 177 eiro/ MWh ? Jauki ,"visi uzvārās " ! Un kabelis no Zviedrijas mums vajadzīgs lai nebūtu jāmaksā Lietuvai kā starpniekam darījumos .
Andras Ozolas intervija ar Latvenergo padomes priekšsēdētāju ir saturīgākais teksts , ko esmu lasījis ,domāju , pēdējā gadā , aplūkojamas tēmas ietvaros . Intervija ir plaša un aptver vismaz 3-5 sabiedrībā regulāri diskutētās tēmas enerģētikas dažādajos jautājumos . Es izceļu 1) valsts uzņēmums un komerciālā uzņēmējdarbība ; 2) cenu problemātika - kā regulēta sistēma vai biržas tirdzniecība ; 3) starpvalstu elektro - pārvades sistēmu problemātika ; 4) elektroenerģijas ražošanas veidi un tās glabāšanas risinājumi . Vismaz es latviski pirmo reizi lasu par "superkritiskās ogļskābās gāzes" praktiskā pielietojuma piemēriem ASV un konkrēti jau aplūkotā objektā Itālijā . Nekavējoties ieslēdzu MI meklētāju un tekstu masā nemaz nav iespējams visu izlasīt . Interesanti ,ka "superkritiskais" šeit nemaz nav tik "briesmīgs" pat ,ja salīdzina ar gāzes tankkuģus lietoto spiedienu . Proti temperatūra tikai 31,1 grāds ,bet spiediens ap 7,38 MPa !!! Pielietojumā sCO2 esot efektīvāks par pārkarsētā tvaika ciklu šobrīd lietojamajās turbīnās .Galvenais , Braitona cikls ir pārbaudīts praksē jau no 20.gs. 30-jiem gadiem . Noskatījušies kā strādā iekārta Itālijā , varbūt Latvenergo jau tuvākajos gados sāks uzkrāt saules un vēja enerģiju un izlietos šos nosacītā "sausā ledus" uzkrājumus mūsu garajā apkures sezonā .
Pilnīgi cits jautājums ir elektrības tirdzniecības principu un cenu noteikšanas problemātika . Intervijā tiek lietots apzīmējums "politiskā doma" un faktiski tas ir zemteksts , raksturojot notiekošo Latvijā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības regulācijā . "Politiski" mūsu "valdošie" vietā un nevietā pilnām mutēm stāsta par "brīvo tirgu" , praksē visu regulējot līdz nemaņai . Pēc būtības valsts uzņēmumu status ir pārvērsts par elementāru "melno kasi" valdošo koalīciju politisko ambīciju apmierināšanai , lietojot šo uzņēmumu peļņu ,nodokļus ,visbeidzot dividendes , varas noturēšanas kombinācijās , izmantojot budžeta mobilizēšanas un tā sadales un pārdales vingrinājumus . Latvijas labklājībai nevajadzīgā atrašanās un turēšanas elektroenerģijas tirgus biržas modelī , vispirms jau ir nodeva starptautiskā kapitāla prasībām ,tam seko publiski ar mokām slēpti maskētā cenu veidošanas epopeja mājas tirgū , kur "rokas tiek lauzītas" starp komerciālo prasību un budžeta politisko vajadzību lozungiem . Rezultātā šeit darbojas 3 līmeņu elektroenerģijas cenu sistēma, kuru vienkāršoti var aprakstīt sekojoši , izmantojot šodienas 5.07. cenu situāciju Nord Pool biržas grafikos un kartēs . Latvijā elektrību tirgo 25 tirgotāji un tirgū piedalās 17 sistēmas balansētāji . Dienas pirmajā pusē importējam 87,7 % patērējamās elektrības . Izdevīgi ,jo cena SE4 Zviedrijā no kurienes kabelis uz Lietuvu tikai 10.87 ,vakar - 2.74 eiro/ MWh !!! Latvijā cena aprakstīta ar skaitli - 70.17 eiro/ MWh ! Tātad nosacīti 87,7% pērkam par 10.87 eiro /MWh ,pārdodam sadalei par 70.17 eiro/ MWh ??? Tālāk 25 tirgotāju līgumcenas ! Manai mājsaimniecībai jūnija rēķins par 177 eiro/ MWh ? Jauki ,"visi uzvārās " ! Un kabelis no Zviedrijas mums vajadzīgs lai nebūtu jāmaksā Lietuvai kā starpniekam darījumos .