Somijas policija izmeklē lietu par desmitiem ogu lasītāju no Taizemes, kuri varētu būt kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, ziņo Somijas nacionālā televīzija ziņo savā portālā “yle.fi”.
Meža ogu vācēja taizemieša darba nedēļa Somijā var būt 66 stundas gara vai pat garāka.
Ogu lasītāji no Taizemes strādā dažādās Somijas daļās, vāc ogas fermās un mežos no pavasara līdz rudenim. Pēc policijas teiktā, ogu lasītāji nonākuši situācijā, kura salīdzināma ar piespiedu darbam. Policijai ir aizdomas, ka Taizemes ogu vācēji ir pieņemti darbā Somijā, bet viņu ienākumi pēc izdevumiem sevis uzturēšanai tuvojas nullei vai viņi pat paliek parādā uzņēmumam. Jau apzināti no 20 līdz 30 upuriem.
Izmeklēšanas vadītājs, detektīvu superintendants Hannu Kortelainens no Helsinku policijas nacionālās cilvēku tirdzniecības noziegumu komandas informē, ka ir vairāki aizdomās turamie.
Četri aizdomās turētie jau atrodas apcietinājumā, un viens no viņiem ir "Artic Group" uzņēmumu izpilddirektors Janne Naapanki. Pagājušā gada rudenī aizturētās uzņēmuma amatpersonas nav vienīgie aizdomās turamie. Pēc H. Kortelainena teiktā, policija izmeklē, vai kas līdzīgs ar ogu vācējiem no Taizemes ir noticis arī iepriekšējos gados.
Joutseno uzņemšanas centra direktora vietniece Katri Leadnena, kas vada cilvēku tirdzniecības upuru palīdzības sistēmas darbību, saka: "Mēs atzīstam savvaļas ogu novākšanu par vienu no riska zonām."
Tipiskā darbaspēka ekspluatācija notiek tā, ka ārvalstu darba ņēmējs ierodas Somijā veikt sezonas darbu. No viņa tiek iekasēta iemaksa, vai arī darba devējs maksā taizemietim ceļa izdevumus, kas pēc tam tiek iekasēts no darbinieka algas.
"Darba dienas var būt garas, un darbs kļūst kā mūžs. Darba vide izolē darbinieku, viņš nevar kontaktēties ne ar vienu citu kā tikai ar darba devēju," situāciju raksturo policijas pārstāvis.
Daži ogu vākšanas uzņēmumi gūst peļņu, ne tikai dempingojot cenu, kas tiek samaksāta par savāktajām ogām, bet arī palielinot summu, ko ogu savācēji spiesti maksāt par iztiku. Ogu rūpniecības nozare nav īpaša attiecībā uz darbinieku paverdzināšanu. Darba devējs vai tā pārstāvis var, no vienas puses, maksāt nepietiekamu atalgojumu un, no otras puses, pieprasīt pārmaksāt par pārtiku, izmitināšanu, transportu un aprīkojumu. Tas ļauj gūt nepamatotu peļņu, salīdzinot ar tiem konkurentiem, kuri cenšas rīkoties godīgi.
Problēmas ar darbaspēka ekspluatāciju ogošanas nozarē Somijā nav nekas jauns. "Kopš 2005. gada Somijā tiek apspriests ārvalstu ogu novācēju bēdīgais stāvoklis, sliktie ienākumi un dzīves apstākļi. Dīvaini, kā tas varēja turpināties tik daudzus gadus," saka Natālija Ollusa, Eiropas Kriminālpolitikas institūta direktore.
Par Taizemes ogu savācēju ekspluatāciju Somijas varas iestādēm ziņots jau pirms vairākiem gadiem, taču nekādi pasākumi, lai noskaidrotu patieso situāciju, netika veikti. Somijas iestādes par Taizemes ogu novācēju ekspluatāciju zināja jau 2020. gada rudenī.
Somijas televīzijas informācija ir balstīta uz iegūtu ierakstu, kurā Somijas ogu nozares operatori un Taizemes iestādes analizē 2020. gada ogu novākšanas sezonu. Video, kas ierakstīts no attālinātas sanāksmes, taizemieši detalizēti apraksta visus pārkāpumus.
Tikšanās laikā tika atklāti fakti, kas varētu būt saistīti ar notiekošo kriminālizmeklēšanu ogu nozarē. Aizdomās turamo vidū ir Jukka Kristo, bijušais uzņēmuma "Polarica" izpilddirektors, un Olli Sorainens, augsta ranga amatpersona Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijā. J. Kristo tiek turēts aizdomās par cilvēku tirdzniecību vainu pastiprinošos apstākļos 2020.-2022. gadā, bet O. Sorainens - par kukuļošanu vainu pastiprinošos apstākļos.
Taizemieši netika pietiekami atalgoti. Turklāt "Polarica" Taizemes koordinatoram, kurš pieņēma darbiniekus Somijā, bija izdevies izņemt depozītā naudu no bankas Taizemē bez iestāžu atļaujas. Tie ir noguldījumi no Somijas uzņēmumiem, kuri bija paredzēti savācēju algām. Taizemieši pieprasīja, lai sūdzības tiktu steidzami atrisinātas, vai arī ogu savācējiem vairs nebūs atļauts strādāt šajos uzņēmumos.
Somijā pusducis personu tiek turētas aizdomās par cilvēku tirdzniecību. Policijai ir aizdomas, ka taizemieši ir tikuši maldināti, ekspluatēti un pakļauti apstākļiem, kas atgādina piespiedu darbu. Ogu vācēji padarīti atkarīgi no ogu kompānijas un izmitināti sliktos apstākļos.
2020. gada rudens attālinātajā sanāksmē piedalījās arī Ziemeļu Ostrobotnijas biroja vadība. Šī aģentūra ir lielākā iestāde ogu nozarē. Tā izlemj, cik daudz ārvalstu savācēju katrs Somijas ogu uzņēmums var nolīgt. Ogu uzņēmumiem ārvalstu darbaspēks ir ļoti svarīgs, jo somu savācēju skaits ir niecīgs.
"Polarica" 2020. gada vasarā uz Somiju atveda aptuveni 700 taizemiešu ogu savācēju, nākamajā gadā ieradās 1150, bet 2022.gada vasarā - 1200.
Saskaņā ar Taizemes varas iestāžu apkopotajiem datiem, vairāk nekā 250 no ogu savācējiem Somijā ir nopelnījuši mazāk par 800 eiro, lai gan Taizeme bija pieprasījusi lai viņi pelnītu ne mazāk kā 3100 eiro mēnesī. Taizemes iestāžu savāktajos materiālos šādas nelielas summas ir izmaksātas 16 dažādos ogu uzņēmumos, t.i., lielākajā daļā biržā kotēto uzņēmumu.
Kāds Somijas televīzijas Taizemē intervētais pāris saka, ka no ogu novākšanas brauciena kopumā saņēmuši tikai aptuveni 100 eiro.
Slikto ienākumu iemesls bija tas, ka, piemēram, "Polarica" iekasēja no ogu lasītājiem ievērojami lielāku izdevumu atlīdzību nekā parasti. Cita starpā viņiem bija jāmaksā par pārtiku, izmitināšanu un transportu. Likumā nav noteikti maksas griesti. Ogu vācējiem algas netika izmaksātas arī pēc tam, kad viņi jau bija atgriezušies Taizemē. Zemākās izmaksas, kas radušās Somijā un tika iekasētas no ogu vācējiem, ir ap 500 eiro, bet lielākās - pat 2500 eiro.
Jau 2018. gadā viens ogu uzņēmējs tika notiesāts par Taizemes ogu vācēju cilvēku tirdzniecību. Pēc šī gadījuma Taizeme ierobežoja ogu vācēju plūsmu uz Somiju. Taizemi uztrauc arī tas, ka Taizemes ogu savācējiem Somijā nav darba līgumu.
2020. gada rudenī Taizemes varas iestādes draudēja, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par atalgojumu, Taizeme varētu pilnībā aizliegt ogu vācējiem ierasties Somijā. Tas būtu nopietns trieciens Somijas ogu industrijai, kas ir atkarīga tieši no Taizemes novācējiem. No 2020. līdz 2021. gadam Taizeme Somijā ielaida 3000 ogu savācēju un 2022. gadā - 4000.
Ja Taizemes meža ogu savācēji šovasar tomēr ieradīsies Somijā, viņu darbam pirmo reizi tiks piemērots lauku nozaru koplīgums starp Lauku darba devēju asociāciju un Rūpniecības savienību. Nolīgumā cita starpā ir noteikta minimālā alga, maksimālais darba laiks un atpūtas laiks.
Par meža ogu vācējiem ir sastādīts arī atsevišķs skaidrojošs protokols, kurā aprakstīti darba devēja un darbinieka pienākumi un tas, kādus izdevumus var piedzīt no darbinieka un kuri jāsedz darba devējam.
Piemēram, aviobiļeti un uzturēšanās atļauju nodarbinātai personai parasti maksā darba devējs. Ja tos ir samaksājis darbinieks, var vienoties par izmaksu atgūšanu.
Koplīgumā joprojām ir atļautas garas stundas, ja vien tās tiek apmaksātas. Lielākā daļa ogu lasītāju arī dod priekšroku strādāt garas stundas, ja vien tas pēc tam parādās viņu konta saturā.
"Papildu darbs un virsstundas vienmēr ir brīvprātīgs lēmums. Turklāt darba devējam ir obligāta darba laika uzskaite. Stundu reģistrēšana ir ieteicama arī ogu vācējiem," uzsver Kristela Nībondasa. Darba dienas nevar nepamatoti pagarināt, bet darba devējiem joprojām ir izvēles iespējas.
Papildu darbs nozīmē, ka ogu savācējs, ja viņš vai viņa piekrīt, var strādāt 11 stundu dienu sešas dienas nedēļā.
Koplīgums garantē garantētu algu ārvalstu ogu novācējiem, un viņu peļņa atkarīga no darba laika un savākto ogu skaita.
Ogu savācēja minimālā stundas alga, t.i., garantētā alga, ir 9,61 eiro stundā. "Lielākajai daļai ogu lasītāju minimālajai stundas algai būtu jābūt 11,53 eiro," saka K. Nībondasa.
Ekonomikas un nodarbinātības ministrija ir iesniegusi Taizemes iestādēm aprēķinus, saskaņā ar kuriem minimālā neto izpeļņa šovasar būtu aptuveni 1700 eiro, strādājot astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā.
No bruto algas atskaitītie izdevumi galvenokārt attiecas uz aviopārvadājumiem, ko maksā darba devējs. Saskaņā ar aprēķiniem, ogu vācēji, atskaitot izdevumus, var nopelnīt nedaudz mazāk par 4000 eiro, ja viņi strādā sešas dienas nedēļā, ne vairāk kā 11 stundas dienā.
"Daži darba devēji ir nobažījušies, ka šīs darba attiecības tagad samazinās ogu lasītāju ienākumus. Es viņiem teicu, ka koplīgumā ir noteikts tikai minimālais algas līmenis. Darbinieki un darba devēji vienmēr var vienoties par lielāku algu," saka arodbiedrības pārstāve Rika Vasama. Tomēr, tā kā ienākumi īsajā periodā joprojām ir zemi, Taizemes ogu savācējiem Somijā ir atļauts pelnīt, nemaksājot nodokļus.
Turpinājums sekos.
