Armands Krauze: Parādījām, ka mums politikā ir jauni, perspektīvi cilvēki

© Dmitrijs Suļžics/MN

Vai Eiroparlamentā ir ievēlēti deputāti, kuri spēs aizstāvēt arī Latvijas lauksaimnieku intereses; kādēļ lauksaimniecība ir Eiropas Savienības drošības jautājums; kādēļ Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā tuvākajos piecos gados maz ticama; kādi ieguvumi ZZS no kampaņas Eiroparlamenta vēlēšanās; kā norit sarunas ar lielveikaliem par cenu padarīšanu pircējiem draudzīgāku – “Neatkarīgās” saruna par šiem un citiem jautājumiem ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Vai starp ievēlētajiem Eiroparlamenta deputātiem ir arī kāds, pie kura pēc palīdzības varēs vērsties zemkopības ministrs, lai risinātu to vai citu Latvijas lauksaimniekiem svarīgu jautājumu?

Protams. Es arī ceru, ka kāds no deputātiem izvēlēsies strādāt Eiroparlamenta Lauksaimniecības komitejā, bet, ja arī neviens neizvēlēsies, domāju, ka Valdis Dombrovskis noteikti palīdzēs. Viņš, esot komisāra amatā, arī senāk ir palīdzējis mūsu lauksaimniekiem. Arī Sandra Kalniete ir darbojusies Lauksaimniecības komitejā.

Es nopietni aicinu Eiropas Parlamenta deputātus apsvērt iespēju strādāt Lauksaimniecības komitejā, lai aizstāvētu mūsu lauksaimnieku intereses. 2028. gadā sāksies jaunais plānošanas periods, savukārt 2025. un 2026. gadā notiks ļoti intensīva sagatavošanās jaunajam periodam, kad jāpārstāv Latvijas intereses. Šajā periodā mums jāpanāk tiešo maksājumu izlīdzināšana līdz Eiropas vidējam līmenim.

Pagaidām no ievēlētajiem deputātiem nav dzirdams, ka kāds rautos tieši uz Lauksaimniecības komiteju, lai tur strādātu?

Nav dzirdēts.

Vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi tie ir. Priekšvēlēšanu procesā jau kļuva diezgan skaidrs - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ļoti necenšas iegūt eirodeputāta vietu. Taču kampaņa notika, partijas cilvēki popularizēja un skaidroja partijas idejiskās nostādnes. Tas nozīmē, ka tika panākti noteikti rezultāti. Kādi tie bija?

Lielākais ieguvums mums, ZZS, no šīs kampaņas ir tas, ka mēs tautai, saviem vēlētājiem varējām izklāstīt savu vēstījumu, kā mēs redzam Eiropas jautājumus. Otrs lielākais ieguvums - mēs varējām publiski parādīt, ka mums ir jauni līderi, kuri arī iesaistījās šajā vēlēšanu kampaņā. Mūsu sarakstā bija daudz jauniešu, kuri gan nebija pirmie numuri. Taču viņi kā kandidāti tikās ar vēlētājiem daudzās un dažādās vietās Latvijā. Arī mūsu saraksta līderis Harijs Rokpelnis aktīvi iesaistījās debatēs, pauda savu nostāju par lauku attīstību, lauksaimniecību un citām tautsaimniecības nozarēm, kā arī politikas jautājumiem, kas ir Eiropas līmeņa jautājumi. Tas jau arī bija tas lielākais ieguvums - varējām paust mūsu pozīciju, mūsu nostāju par Eiropas līmeņa jautājumiem un parādīt, ka mums ir jauni cilvēki, kas spēj veiksmīgi darboties mūsu ZZS rindās.

Tātad varam teikt, ka gaidāmajās pašvaldību un jo īpaši Saeimas vēlēšanās Harijs Rokpelnis būs daudz pazīstamāks?

Ieguvums ir nevis viena cilvēka atpazīstamības vairošana, bet tas, ka mēs izteicām savu vēstījumu par Eiropas līmeņa politiku. Redzam, ka tauta uztver un seko mūsu vēstījumiem. Mūsu vēstījums bija skaidrs, mums ir svarīga Latvijas lauku attīstība un Latvijas ekonomiskās intereses. Būtiski atcerēties, ka Eiropas Savienība ir savienība, kurā valstis ir apvienojušās, balstoties uz savām ekonomiskajām interesēm.

Priekšvēlēšanu debatēs netika slēpts, ka Eiropas Savienībai nāksies būtiski izšķirties par prioritātēm, kurp virzīties. Ja drošības jautājumi ņems virsroku, var notikt tā, ka samazināsies tā naudas daļa, kura paredzēta lauksaimniecības subsīdijām.

Lauksaimniecība arī ir viens no drošības jautājumiem. Lauksaimniecība - tā ir pārtika, nodrošinājums ar pārtiku. Latvijas kontekstā tas ir saistīts arī ar lauku apdzīvotību attālākos reģionos. Arī tas ir ļoti būtisks drošības jautājums. Mēs nedrīkstam iztukšot laukus, it īpaši pierobežā un arī citur tālāk no Rīgas un lielām pilsētām. Tas ir nacionālās drošības jautājums, un arī pārtikas apgāde ir nacionālās drošības jautājums. Tāpēc es uzskatu, ka lauksaimniecības politika ir viens no drošības stūrakmeņiem.

Mūsu valdība, mūsu Zemkopības ministrija ir gatava šiem izaicinājumiem? Vai arī diskusijas par šiem jautājumiem vēl ir priekšā?

Mēs, protams, esam gatavi. Es personīgi esmu gatavs sadarboties ar pilnīgi visiem šajā sasaukumā ievēlētajiem deputātiem, lai aizstāvētu mūsu nacionālās intereses.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem šī sasaukuma Eiroparlamenta deputātiem tuvākajā laikā, tuvākajos piecos gados, būs Ukrainas uzņemšana vai neuzņemšana Eiropas Savienībā, paplašināšanās sarunas. Tur viens no galvenajiem jautājumiem būs saistīts ar lauksaimniecību, ar Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības preču un produktu invāziju Eiropas Savienības tirgū.

Sarunu uzsākšanas un sarunu gaitas uzraudzīšana, protams, būs viens no jautājumiem. Nedomāju, ka tuvākajos piecos gados varētu notikt Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā, jo ir jāizdara ļoti daudz mājasdarbu. Ukrainu var uzņemt tikai ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tika uzņemta Latvija, Lietuva, Igaunija un citas dalībvalstis. Kad ir izpildīti mājasdarbi, kad valsts ir gatava, tad tā var tikt uzņemta.

Runājot par lauksaimniecību, būtiski: tad, kad Ukrainas lauksaimnieki ievēros tādus pašus standartus, kādus ievērojam mēs attiecībā uz vidi, klimatu, dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu, tad arī ukraiņi varēs tikt uzņemti Eiropas Savienībā. Šobrīd nekas neliecina, ka tas varētu notikt tuvākajos piecos gados.

Kā mēs pašlaik risinām šo situāciju? Dzirdam no Polijas, ka poļi atkal grasās bloķēt un ik pa laikam bloķē preču plūsmu no Ukrainas uz Eiropas Savienību.

Jā, šobrīd tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem. Mums jāpalīdz Ukrainai eksportēt uz trešajām valstīm, bet, kamēr, kā jau es teicu, Ukraina nav sasniegusi tos pašus labturības rādītājus, kamēr ukraiņi ražo ar zemākiem kvalitātes vai labturības standartiem, nekā tie ir Eiropā, tad tā ir politiska palīdzība. Tā nevar būt ilgtermiņā, tā nevar graut Eiropas Savienības, tajā skaitā arī Latvijas, ekonomiku.

Latvijas zemnieki daudz palīdz Ukrainai, bet, ja mēs nespēsim nopelnīt un mūsu saimniecības nonāks grūtību priekšā, mēs nespēsim palīdzēt Ukrainai. Mums ir jāsaprot, ka Latvijas ekonomikai ir jābūt stiprai, lai palīdzētu Ukrainai, bet Ukrainas produkti nedrīkst graut Eiropas Savienības, tajā skaitā Latvijas, lauksaimnieku konkurētspēju.

Iepriekš intervijā TV “Nra.lv sarunas” mēs pieskārāmies lielveikalu tēmai. Kā norit sarunas ar lielveikaliem par cenu necelšanu, to padarīšanu par draudzīgākām iedzīvotājiem?

Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar patērētāju informēšanu par produktu izcelsmi, nodrošinot to, lai patērētāji veikalos var atpazīt Krievijas un Baltkrievijas produktus, kas var ienākt Eiropas Savienībā caur citām valstīm. Tas ir viens no dienaskārtības jautājumiem.

Attiecībā par cenām, tas ir sarežģīts jautājums, un šobrīd ministrijā notiek darbs ar ekspertiem. Rezultāti jāgaida uz rudens pusi.

Latvijas lauksaimniekiem šobrīd ir pamats būt neapmierinātiem, iet protesta akcijās, braukt ar traktoriem bloķēt šosejas vai līdzīgi kā skolotājiem, piemēram, sapulcēties pie Ministru kabineta?

Šobrīd visi lauksaimnieki strādā. Vasaras otrajā pusē sāksies ražas novākšana. Lauksaimniekiem nav laika protestēt. Šis ir laiks, kad mums, politikas veidotājiem un ierēdņiem, ir jāizdara viss, lai protesti neatkārtotos, lai samazinātos birokrātija. Es ļoti ceru, ka lauksaimniekiem šogad nebūs pamata protestēt.

Intervijas

Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.

Svarīgākais