Latvijas centrālā daļa turpina atgūties no vētras postījumiem. Lai arī premjere Evika Siliņa nolēma veikt vētras seku apgaitu tieši miljonāru pilsētā Jūrmalā, nopietni cietusi arī Jelgava – vairākas ielas joprojām klāj ūdens, tajās slēgta autobusu satiksme. Ūdens joprojām ir māju pagrabos, un šīm mājām atslēgta elektrība. Jelgavas pašvaldība turpina apzināt visus vētras un plūdu radītos zaudējumus pilsētā. Savukārt zemnieki, kuru īpašumi un tīrumi cietuši vētrā, no 31. jūlija aicināti postījumus pieteikt Lauku atbalsta dienestā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji turpina doties no viena izsaukuma uz otru, atbrīvojot ceļa braucamās daļas, ietves, ēkas un automašīnas no nogāztiem kokiem. Ļoti bieži ceļā uz notikuma vietu ugunsdzēsēji glābēji spiesti apstāties, lai brauktuvi atbrīvotu no koka, par kuru iepriekš vēl nav ziņots.
Kopumā no svētdienas vakara līdz otrdienas rītam 112 Kontaktu centrā saņemti apmēram 1300 pieteikumi par postījumiem, no kuriem lielākā daļa jau novērsti.
Visvairāk pieteikumu jeb gandrīz 600 ir no Rīgas iedzīvotājiem. Savukārt par vēja postījumiem Jūrmalā un Rīgas reģionā ziņots gandrīz 500 reižu. Zemgalē pieteikti 200 postījumi, Kurzemē 25, Vidzemē 13 un Latgalē divi.
Zemgalē pieteikumi uz tālruņa numuru 112 saņemti: Jelgavas valstspilsētā - 60; Jelgavas novadā - 66; Tukuma novadā - 32; Dobeles novadā - 30; Bauskas novadā - 12; Aizkraukles novadā - divi; Jēkabpils novadā - viens. Glābšanas darbu laikā Zemgalē cieta ugunsdzēsējs glābējs.
Vētrā stipri cieta Jelgava. Sociālajos tīklos vērojami video un fotogrāfijas ar applūdušām Jelgavas ielām, pa kurām cilvēki pārvietojas ne tikai ar automašīnām, kurās ūdens smeļas iekšā, bet arī ar laivu.
Visu pirmdienu atbildīgie dienesti ir turpinājuši darbu, lai novērstu vētras un plūdu radītās sekas pilsētā, un darbs turpinās. Līdz pirmdienas vakaram praktiski visas ielas ir atbrīvotas no nolūzušajiem kokiem. Notiek ūdens atsūknēšana no pilsētas ielām, māju pagrabiem, savā mājaslapā informē Jelgavas pašvaldība.
Līdz pirmdienas rītam pilsētā nolija vairāk nekā 180 mililitri uz kvadrātmetru, kas ir divu mēnešu norma, bet pirmdienas laikā nolijuši 32 mililitri uz kvadrātmetru. Ekstremālais nokrišņu daudzums Jelgavā radīja nopietnus plūdus, jo lietusūdens sūkņu stacijas nespēja novadīt tik lielu ūdens daudzumu, lai gan tās strādāja ar pilnu jaudu jau visu diennakti.
Ievērojami pazeminoties ūdens līmenim ielās, otrdienas rītā noslēdzās ūdens pārsūknēšanas darbi Jelgavā Pasta un Jāņa ielas krustojumā. Savukārt Mātera ielā Jelgavā uz applūduša ceļa automašīnā atradās cilvēks, kuram bija palicis slikti un bija nepieciešama mediķu palīdzība. Ugunsdzēsēji glābēji cilvēku cauri ūdenim aiznesa līdz autocisternai, kur tika sagaidīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Dabas stihijas radīto postījumu likvidēšanas darbos iesaistījās ne tikai ugunsdzēsēji glābēji, bet arī pašvaldību un citi dienesti, zemessargi, brīvprātīgie un pašvaldību ugunsdzēsēji, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji.
Joprojām kritiska situācija ir vairākos Jelgavas privātmāju rajonos, kur applūdušas daudzas mājas. Kopumā Jelgavas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" ir saņēmusi lūgumu pēc palīdzības atsūknēt ūdeni no 50 privātajiem īpašumiem.
Taču, kamēr no ūdens nav atbrīvotas ielas un lietus notekūdeņu sistēma ir pilna ar ūdeni, atsūknēšanas darbi no privātajām teritorijām rezultātu nedos. Tiklīdz ielās un novadgrāvjos būtiski mazināsies ūdens apjoms, "Pilsētsaimniecība" varēs sniegt atbalstu arī privātmāju īpašniekiem ūdens atsūknēšanai no īpašumiem, skaidroja Jelgavas pašvaldība.
Savukārt "Jelgavas ūdens" pirmdien saņēmis 181 pieteikumu par pārplūdušām kanalizācijas sistēmām. Vietās, kur kanalizācijas satura atsūknēšana ir iespējama, "Jelgavas ūdens" iespēju robežās to arī nodrošina. Bez elektrības palika 11 Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes pārvaldītās daudzdzīvokļu mājas, kurās applūduši pagrabi. Notiek ūdens atsūknēšana no šiem pagrabiem, lai varētu atjaunot elektrības padevi mājām.
Plūdi radījuši būtiskus bojājumus arī pašvaldības ēkām - cietušas vairākas izglītības iestādes, sociālo pakalpojumu ēkas un citi objekti. Jelgavas pašvaldība turpina apzināt plūdu un vērtas nodarītos zaudējumus.
Applūdušo ielu dēļ Jelgavā uz laiku slēgta satiksme Mātera ielā no Vaļņu ielas līdz Stacijas ielai, Zirgu ielā no Mātera ielas līdz Pulkveža Oskara Kalpaka ielai un Sakņudārza ielā no Egas ielas līdz Svētes ielai. Ņemot vērā to, ka šobrīd satiksmei ir slēgts applūdušais Mātera ielas posms, mainīta pilsētas 2. un 4. maršruta autobusa kustība. Joprojām turpinās ūdens atsūknēšana no pilsētas ielām, piesaistot lieljaudas sūkņus.
Tāpat iedzīvotāji lūgti nepeldēties applūdušajās ielās, jo ūdens kvalitāte nav tam atbilstoša. Turklāt, pārvietojoties pa applūdušajām ielām un ietvēm, jāņem vērā, ka uz tām var būt izkustējušies notekūdeņu aku vāki, radot bīstamību, kā arī zem ūdens nav iespējams pamanīt iespējamos šķēršļus. Pieaugušie īpaši aicināti uzmanīt bērnus.
Jelgavas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" saņēmusi papildu lieljaudas sūkņus, lai turpinātu atsūknēt ūdeni no Pasta ielas apkārtējām ielām. Arī rajonā pie Mākslas skolas uzstādīts papildu sūknis, lai atsūknētu ūdeni no šīs apkaimes ielām. Taču, neskatoties uz to, ūdens līmenis ielās samazinās lēni.
Tāpat piesaistīta papildu tehnika, lai skalotu ar sanesumiem aizsprostotās caurtekas. Visvairāk nosprostotas caurtekas ir Bebru ceļā, Tērvetes ielā un Rīgas ielā.
Pakāpeniski mazinoties ūdens līmenim novadgrāvjos, varēs sākties ūdens atsūknēšana arī no citām applūdušajām vietām pilsētā. Tāpēc pašvaldība strādā, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk sūkņu, kas nodrošinātu ūdens atsūknēšanu. Paralēli tam "Jelgavas ūdens" turpina pārplūdušo kanalizācijas sistēmu atsūknēšanu. Līdz otrdienas pēcpusdienai tas veikts 35 privātmājās.
Lauku atbalsta dienests (LAD) šobrīd strādā pie sistēmas izstādes, lai jau no trešdienas, 31. jūlija, lauksaimnieki, kuru lauki, ražošanas ēkas, tehnika u.tml. cieta vējā un lietū, varētu pieteikt postījumus, "Neatkarīgo" informēja LAD Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore Kristīne Ilgaža.
LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) būs sadaļa, kur to varēs izdarīt. Pieteikšanās noritēs līdz 15. augustam, tad varēs sniegt precīzu informāciju par postījumiem pēc lauksaimnieku norādītās informācijas, norāda K. Ilgaža.
Šobrīd, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, apmēram 350 tūkstošu ha lielu teritoriju, kurā tiek audzēti dažādi kultūraugi, skāra spēcīgs lietus, aptuveni 100 mm uz ha (tie nav ha, cik cietuši postījumos, bet platība, kurai pāri gāja lielās lietavas ar ļoti lielu ūdens daudzumu).
"Jau šobrīd arī lauksaimnieki sniedz informāciju par postījumiem Zemkopības ministrijai, lauksaimnieku organizācijām u.c. Daudzi salijušie lauki ir veldrē, un ir svarīgi, kādi būs laikapstākļi tuvākajās dienās," pastāstīja K. Ilgaža.
LVĢMC otrdien un trešdien ir izsludinājis oranžo ūdens līmeņa brīdinājumu, kas nozīmē - turpmākajās dienās var paaugstināties ūdenslīmenis upēs un turpināt applūst plašākas teritorijas ūdenstilpju tuvumā.
Kā informē LVĢMC, līdz šim visstraujākā ūdenslīmeņa paaugstināšanās ir bijusi tieši Lielupes baseina upēs, kur Svētē pie Ūziņiem 24 stundu laikā ūdens līmenis paaugstinājies pat par 124 centimetriem. Tiek prognozēts, ka Zemgales upēs ūdenslīmenis paaugstināsies pat līdz 200 centimetriem, augstākie ūdens līmeņi gaidāmi laika periodā līdz 2. augustam.
"Šobrīd vēl notiek laikapstākļu nodarīto postījumu apzināšana. Datus sāks apkopot LAD, kas savā Elektroniskās pieteikšanās sistēmā no 31. jūlija nodrošinās iespēju lauksaimniekiem iesniegt informāciju par postījumiem. Saimniekus aicinām saglabāt mieru un soli pa solim strādāt, lai pēc vētras savestu kārtībā savas saimniecības. Vietām ir krituši koki, kuri jālikvidē, tāpat ir saimniecības, kuras vēl arvien palikušas bez elektrības. Lai saprastu patiesos laukiem nodarītos postījumus, nedaudz jānogaida, lai aizplūst ūdens un lauki nedaudz apžūst. Regulāri atgādinām lauksaimniekiem par nepieciešamību apdrošināt savas saimniecības, sējumus un lopus pret dažādiem riskiem. Tos, kas savus īpašumus apdrošinājuši, aicinām vērsties pie apdrošinātājiem. Tāpat arī no 31. jūlija mudinām saimniekus iesniegt informāciju par postījumiem LAD EPS," "Neatkarīgajai" teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
