Jaunievēlētajiem EP deputātiem dzīve Briselē izvēršas murgā

© Foto kolāža/F64

Pirmo reizi Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētajiem Latvijas deputātiem viņu tautas kalpa dzīve izvērsusies ne tik rožaina, kā cerēts. Darbs viņiem tā pa īstam vēl nav sācies, pirmā alga un kompensācijas vēl nav saņemtas, pašiem jāmeklē dzīvesvieta vai par savu naudu jādzīvo viesnīcās. Tāpat vēl kārtojamas lietas Latvijā, bet pirmā EP jaunā sasaukuma plenārsēde Strasbūrā paredzēta nākamnedēļ.

Parasti pirmo reizi ievēlētiem deputātiem gan EP, gan Saeimā nav vienkārši uzsākt tautas kalpa gaitas - jāiepazīst apkārtējā vide, infrastruktūra, tehniskie dienesti, jāapgūst darba kārtība un, mūsdienās jo īpaši, darba drošība, precīzāk, informācijas aprites drošība. Briselē viss notiek daudzreiz sarežģītāk, jo tautas kalpam uz Eiropas galvaspilsētu jāpārceļ vismaz daļa savas personīgās dzīves un līdz ar to jākārto tīri sadzīviskas praktiskas lietas.

"Neatkarīgā" sazinājās ar diviem jaunievēlētajiem EP deputātiem - Reini Pozņaku no "Apvienotā saraksta" un Rihardu Kolu no Nacionālās apvienības.

Pagaidām tas ir dārgs hobijs

Reinis Pozņaks pastāstīja, ka viņa EP deputāta darbs vēl nav sācies pilnā apjomā un pirmā lielā deputātu sanākšana - plenārsēde Strasbūrā - paredzēta nākamnedēļ, 16. jūlijā. Šobrīd vairāk notiekot darbs politiskajās darba grupās. Sanākot braukāšana no Briseles uz Latviju, un tagad viņš vienu nedēļu esot Latvijā. Visu jūlija otro pusi gan nākšoties pavadīt sēdēs.

Vaicāts, kā iekārtojies Briselē, R. Pozņaks atbild: "Dzīvoju pagaidām viesnīcā. Cenšos, lai būtu Briseles centrā, katru reizi nākas dzīvot jaunā viesnīcā." Pašreizējo uzturēšanos Briselē viņš raksturo kā dārgu hobiju, jo ne deputāta pirmā alga, ne piemaksas vēl neesot saņemtas, arī kompensācijas būšot pēc tam.

Savukārt par darbu EP viņš stāsta: "Šobrīd notiek komiteju dalīšana. Svarīgi ir saprast, cik lielas deputātu grupas izveidosies. Gribētu darboties Aizsardzības komitejā, ja tā tiks izveidota kā komiteja (šobrīd tā ir apakškomiteja), un Reģionālās attīstības komitejā, delegācijā sadarbībā ar Ukrainu."

Viss vēl ir procesā

"Viss vēl ir procesā. Prioritāri man ir līdz 15. jūlijam pabeigt darbu Saeimā," "Neatkarīgajai" atzina Rihards Kols.

Briselē viņš meklējot sev dzīvesvietu. Bet par pašreizējo darbu EP R. Kols sacīja: "Es, kā jebkurš no Nacionālās apvienības politiķiem, pievienojos Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupai, kur mēs esam vieni no dibinātājiem. Mums pievienojās arī Pozņaka kungs, un Latvija ar trim deputātiem ir sestā lielākā delegācija. ECR grupā darbojas 84 EP deputāti, tā ir trešā lielākā grupa Eiropas Parlamentā, tā ka mūsu situācija daudz neatšķiras no tās, kas ir pašreizējā Saeimā. Citi mērogi, bet principi tie paši. Mana absolūtā prioritāte EP ir Ārlietu komiteja, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komiteja."

R. Kols arī pastāstīja, ka vēl joprojām procesā EP ir, kuram politiskajam grupējumam sadarbībā būs pirmā roka, kuram otrā, un to risina ducis valstu.

Kā ziņots, EP no Latvijas ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, kas pārstāv "Jauno vienotību", Ivars Ijabs no partijas "Latvijas attīstībai", Roberts Zīle un Rihards Kols no Nacionālās apvienības, Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vienā", Reinis Pozņaks no partijas "Apvienotais saraksts", Mārtiņš Staķis no partijas "Progresīvie", Nils Ušakovs no partijas "Saskaņa".

Desmit tūkstošu liela alga un privilēģijas

Pēc publiski pieejamās informācijas, EP deputātam ir gandrīz astoņus tūkstošus eiro liela alga “uz rokas”, dienas nauda, ceļa un komandējumu izdevumi, veselības aprūpes izdevumi, izmaksa termiņa beigās un Eiropas pensija. Tādas privilēģijas tiek piešķirtas ikvienam EP ievēlētajam politiķim.

Jāpiebilst, ka visi EP deputāti saņem vienādu algu neatkarīgi no valsts, no kuras viņi nākuši. EP deputāta mēnešalga "uz papīra" ir 10 075,18 eiro, citiem vārdiem sakot - 7853,89 eiro "uz rokas", atskaitot Eiropas Savienības (ES) nodokļus un apdrošināšanas prēmijas. Līdzekļi tiek saņemti no EP budžeta. Tā kā dalībvalstis var papildus noteikt valsts nodokļus, galīgā neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma.

Papildus algai EP deputātiem pienākas arī dienas nauda par katru EP oficiālā darba dienu. Dienas nauda - 350 eiro - ir fiksēta summa, kas sedz deputāta izmitināšanu, ēdināšanu un ar to saistītos izdevumus. Izņēmumi attiecas tikai uz EP priekšsēdētāju un politisko grupu vadītājiem.

Starp citu, ja EP deputāts plenārsēdes balsošanas dienās nokavē vairāk nekā pusi no balsojumiem pēc saraksta, pat ja viņš apmeklē sēdi un parakstās dalībnieku sarakstā, dienas nauda tiek samazināta uz pusi.

EP sedz ceļa izdevumus EP deputātiem, lai apmeklētu EP sanāksmes - plenārsēdes, komiteju un grupu sanāksmes, kas parasti notiek Briselē un Strasbūrā. Iesniedzot kvītis, deputātiem tiek atlīdzinātas faktiskās braukšanas biļešu izmaksas uz sanāksmēm. Maksimālā pieļaujamā summa ir biznesa klases lidmašīnas biļetes, pirmās klases vilciena biļetes cena vai 0,58 eiro par kilometru braucienam ar automašīnu (maksimums 1000 km).

EP var arī noteikt summas, pamatojoties uz brauciena attālumu un ilgumu, lai segtu dažādus ceļa izdevumus (autoceļu nodevas, papildu bagāžas nodevas, rezervācijas maksas utt.). Eiropas Parlamenta deputāti uz sanāksmēm vai pasākumiem Briselē vai Strasbūrā var doties arī ar dienesta transportlīdzekļiem.

Īstenojot savas pilnvaras, EP deputāti var ceļot ārpus EP darba vietām dažādu iemeslu dēļ, un šie braucieni tiek organizēti saskaņā ar EP reglamentu un prezidija noteikumiem. Ceļa izdevumus sedz no komitejas vai to organizējošās delegācijas budžeta.

Turklāt EP deputāti, pildot savus oficiālos pienākumus, var ceļot individuāli. EP deputātiem bieži ir jādodas uz dalībvalsti, kurā viņi ir ievēlēti, vai ārpus tās, gan pildot savus oficiālos pienākumus, gan citos nolūkos, piemēram, konferences vai darba vizītes laikā.

Deputātiem pienākas arī piemaksa vispārējo izdevumu kompensēšanai, kas ir 4950 eiro mēnesī, - tā ir fiksēta summa, kas ļauj deputātiem segt izdevumus, kas radušies valstī, kurā viņi ievēlēti. Tie var ietvert tādas izmaksas kā biroja īre, IT aparatūra un programmatūra, biroja piederumi, mobilie tālruņi un to lietošanai nepieciešamie pakalpojumi.

Deputātiem pēc pilnvaru termiņa beigām ir tiesības saņemt pārejas pabalstu viena mēneša darba algas apmērā par vienu nostrādāto gadu. To maksā ne ilgāk kā divus gadus.

Bijušajiem EP deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, papildus valsts pensijai ir tiesības saņemt arī Eiropas pensiju. Eiropas pensija ir atkarīga no darba termiņu skaita. Tā ir vienāda ar 3,5 procentiem no algas par katru pilnu nostrādāto gadu un vienu divpadsmito daļu no tās par katru pilnu mēnesi, bet ne vairāk kā 70% kopā.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts nostrādā vienu pilnvaru termiņu - piecus gadus, viņam tiek nodrošināta 1745 eiro pensija. Pensiju izmaksas sedz no ES budžeta.

Izpēte

Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.

Svarīgākais