VDD: iedzīvotāji, esiet modri – ienaidnieka alkas kaitēt nerimstas

© Kaspars Krafts/F64

Par aizdomīgām ienaidnieka aktivitātēm pie kritiskās infrastruktūras objektiem uzskatāma objekta filmēšana, fotografēšana vai novērošana, bezpilota lidaparāta pilotēšana objekta tuvumā, ilgstoša uzturēšanās pie objekta vai vairākkārtēja pārvietošanās gar to, kā arī piestāšana pie objekta ar automašīnu, kas aprīkota ar videoreģistratoru – uz šīm un citām ienaidnieka aktivitāšu pazīmēm norāda Valsts drošības dienests (VDD), atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par drošības situāciju valstī un kara apstākļu izaicinājumiem.

“Neatkarīgā” VDD vaicāja, cik reāli ir iespējami Krievijas vai citu Latvijai nedraudzīgo valstu slepeno dienestu organizēti diversiju mēģinājumi; vai Latvijai ir pietiekami plašas iespējas savlaicīgi apzināt, pārtvert un neitralizēt diversantus, nekārtību cēlājus.

Krievijas specdienesti organizē diversijas pret objektiem Latvijā

Uz minētajiem jautājumiem dienests sniedza šādu atbildi: “VDD kā pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienesta galvenais uzdevums ir savlaicīgi identificēt iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālajai drošībai un veikt pasākumus to novēršanai vai mazināšanai.

Šobrīd Krievija kaitnieciskas un agresīvas darbības īsteno, vēršoties pret visu Eiropu, tostarp pret Latviju un citām Baltijas valstīm. VDD savā ikdienas darbā cieši sadarbojas ar ārvalstu partnerdienestiem, lai apmainītos ar aktuālo informāciju un izvērtētu notikumu potenciālo ietekmi uz Latvijas nacionālo drošību.

Tāpat VDD cieši sadarbojas ar vietējām institūcijām, it īpaši ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Valsts policiju (VP). Tostarp VDD turpina sniegt atbalstu VP vairāku kaitniecisko darbību izmeklēšanā, pārbaudot to iespējamu saistību ar Krievijas specdienestiem.

Informējam, ka VDD jau vairākkārt ir brīdinājis par pieaugošiem Krievijas centieniem organizēt kaitnieciskas darbības Latvijas teritorijā. Šāda prognoze bija iekļauta marta sākumā izdotajā VDD 2023. gada darbības pārskatā. Tāpat par Krievijas specdienestu centieniem organizēt kaitnieciskas darbības Latvijā VDD priekšnieks Normunds Mežviets brīdināja intervijā LTV 14. marta raidījumā "Rīta panorāma".

Kopš šā gada sākuma VDD ir konstatējis vairākas Krievijas specdienestu organizētas kaitnieciskās darbības pret objektiem Latvijas teritorijā, tostarp Krievijas specdienestu organizētos uzbrukumus latviešu leģionāriem veltītajam piemiņas akmenim Tukuma novada Džūkstes pagastā un Okupācijas muzejam.”

Jāziņo par aizdomīgām darbībām kritiskās infrastruktūras objektos

Uz jautājumiem, vai diversantus ir iespējams atpazīt arī neprofesionāļiem; kādos gadījumos iedzīvotājiem jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāziņo VDD vai citām kompetentām institūcijām par iespējamiem draudiem; ar kādām metodēm diversanti tiek iefiltrēti Latvijas teritorijā - savervēti vietējie, iesūtīti no Eiropas Savienības valstīm vai no trešajām valstīm, dienests norāda: “Kā liecina VDD fiksētie gadījumi, Krievijas specdienesti aizvien biežāk Latvijas valstspiederīgos šādu kaitniecisku darbību veikšanai mūsu valstī vervē saziņas platformā "Telegram". Vervēšanas mēģinājumi notiek, gan individuāli uzrunājot personas, gan publicējot sākotnēji nekonkrētus darba piedāvājumus dažādas tematikas saziņas grupās. Šādām kaitnieciskām darbībām Krievijas specdienesti ir gatavi izmantot dažāda profila personas, tostarp personas, kuras meklē ātru peļņu un kuras iepriekš sodītas par dažāda rakstura noziegumiem.

VDD analīze liecina, ka Krievija izmantos kaitnieciskās darbības pret Latviju un citām rietumvalstīm arī turpmāk. VDD vērtējumā šādu darbību mērķis ir vairot nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā, lai ietekmētu sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanu mūsu valstī atbilstoši Krievijas interesēm un lai mazinātu sabiedrības atbalstu Ukrainai.

Ņemot vērā Krievijas īstenotās kaitnieciskās darbības citās Eiropas valstīs un VDD prognozēto apdraudējuma pieaugumu arī Latvijai, dienests kopš šā gada sākuma ir intensificējis darbu Latvijas kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā. VDD kritiskās infrastruktūras objektu pārstāvjiem ir sniedzis rekomendācijas par nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību aizdomīgām aktivitātēm minēto objektu tuvumā un informēt par tām dienestu. VDD uztur regulāru saziņu ar atbildīgajām amatpersonām kritiskās infrastruktūras objektos un nepieciešamības gadījumā sniedz atbalstu.

Kritiskās infrastruktūras objektos ir pastiprināta apsardze, tiek veikta biežāka teritorijas apsekošana, kā arī notikuši atkārtoti darbinieku brīfingi par iespējamajiem riskiem un aizdomīgu darbību objektu tuvumā pazīmēm.

Par aizdomīgām aktivitātēm pie kritiskās infrastruktūras objektiem uzskatāma, piemēram, nesaskaņota objekta filmēšana, fotografēšana vai novērošana, bezpilota lidaparāta pilotēšana objekta tuvumā, ilgstoša uzturēšanās pie objekta vai vairākkārtēja pārvietošanās gar to, kā arī piestāšana pie objekta ar automašīnu, kas aprīkota ar videoreģistratoru.

VDD aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un nekavējoties informēt dienestu, pamanot aizdomīgas aktivitātes pie kritiskās infrastruktūras objektiem.

Tāpat uzmanība pievēršama šādām aktivitātēm arī pret latviešu tautai svarīgām piemiņas vietām un simboliskiem objektiem. Ar dienestu iespējams sazināties, zvanot uz diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv.

VDD pateicas iedzīvotājiem par aktivitāti un aicina arī turpmāk sniegt dienestam informāciju, kas saistīta ar iespējamiem riskiem Latvijas valsts drošībai.

Vēlreiz aicina neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju

VDD atgādina, ka ir vairākkārt ir stingri rekomendējis Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši valsts un pašvaldību amatpersonām, neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju.

VDD atgādina par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem šo valstu teritorijā un vērš uzmanību, ka savas valsts teritorijā Latvijai naidīgo valstu specdienestu darbinieki netraucēti var izmantot draudus, šantāžu, apsūdzēšanu dažādos pārkāpumos un citas prettiesiskas metodes, lai mēģinātu piespiest sadarboties personu, kura varētu sniegt tiem noderīgu informāciju.

Tāpat VDD atzīmē, ka Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās Krievijā vai Baltkrievijā.”

Cik lojāli Latvijai ir dienestu darbinieki un iedzīvotāji?

"Neatkarīgā" VDD vaicāja par lojalitāti robežsargu, policistu, glābēju un citu dienestu rindās dienošo un strādājošo vidū, kā arī vai austrumu pierobežas reģionos patiesi ir vairāk mūsu valstij nelojālo iedzīvotāju un pašvaldību pārstāvju nekā pārējā Latvijā.

VDD atbildēja, ka savas kompetences ietvaros īsteno dažādus pasākumus, lai iegūtu informāciju par personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām, kuras potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm. “Viens no kritērijiem šādu personu identificēšanai ir dienesta iegūta informācija par personu paustu atbalstu Krievijas uzsāktajam agresīvajam karam pret Ukrainu. Iegūstot šādu informāciju, VDD veic konkrētā gadījuma pārbaudi un tam atbilstošas darbības iespējamā apdraudējuma novēršanai, tajā skaitā informē darba devēju par personas Latvijai nelojālo nostāju, rosinot izvērtēt personas atbilstību ieņemamam amatam. Ņemot vērā dienesta darba specifiku, VDD atturēsies no komentāriem par konkrētiem dienesta identificētiem gadījumiem un darbavietām, kuros tie identificēti.

VDD eksperti regulāri vada lekcijas dažādu pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem par ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu, tajā skaitā vervēšanas un izlūkošanas riskiem. Piemēram, Latgalē VDD amatpersonas šogad novadīja sešas lekcijas dažādu institūciju pārstāvjiem, kopumā sniedzot informāciju vairāk nekā 500 personām.”

Notiek sadarbība un informācijas apmaiņa ar Ukrainas dienestiem

"Neatkarīgo" interesēja, vai ir analizēta Ukrainas pieredze saistībā ar iekšējiem draudiem militāra konflikta sākuma brīdī.

VDD skaidro, ka dienests pastāvīgi īsteno ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Ukrainas partnerdienestiem. “VDD vērtējumā Ukrainas pieredze uzskatāmi parāda, cik destruktīva loma var būt Krievijas atbalstītājiem vietējo iedzīvotāju vidū. Arī Ukrainā bija liela sabiedrības daļa, kurā Kremlis mērķtiecīgi un sistemātiski bija attīstījis nelojālu nostāju pret valsts varu, darbojās virkne prokremlisku nodibinājumu, kas iesaistījās Krievijas informatīvās ietekmes pasākumos, un nozīmīgs daudzums iedzīvotāju bija gatavi sniegt atbalstu okupācijas spēkiem.”

Paredzēti bargāki sodi par noziegumiem pret valsts drošību

"Neatkarīgā" skaidroja, vai Krievijas vēlme vienpusēji mainīt Rietumu robežas ir vai nav tiešs drauds Latvijas drošībai, kādas likuma normas būtu no jauna jāizstrādā vai jāgroza, lai atvieglotu VDD darbu gan preventīvā noziegumu pret valsti atturēšanā, gan panākot noziedzniekiem atbilstošu sodus.

VDD atbildēja, ka “Krievija izmanto dažādas metodes savu agresīvo ārpolitikas mērķu īstenošanai. Nav pamata uzskatīt, ka Krievijas ārpolitiskie mērķi tuvākajā laikā varētu mainīties, mūsu kaimiņvalsts ir agresors.

VDD vērtējumā pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos nepieciešams pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsts drošību. Ārkārtīgi nozīmīgi ir Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciētie un Saeimas pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par noziegumiem pret valsts drošību.

Konstatējot nepilnības esošajos normatīvajos aktos vai apzinot iespējas normatīvā regulējuma pilnveidošanai valsts drošības jomā, pēdējā laikā likumdevējs ir spējis ātri virzīt un pieņemt nepieciešamos grozījumus. Līdzīgi kā Valsts prezidents, arī citas institūcijas izrāda iniciatīvu un piedalās normatīvā regulējuma pilnveidei.

Ar aktīvu VDD iesaisti pēdējā gada laikā pieņemti vairāku likumu grozījumi, kas stiprina Latvijas drošību. Tādi bija, piemēram, jau minētie grozījumi Krimināllikumā, ar ko paaugstināti sodi par noziegumiem pret valsts drošību, kā arī paredzēta kriminālatbildība par palīdzību ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā, spiegošanas organizēšanu un vadīšanu, kā arī apmācīšanos militāri taktisku uzdevumu izpildei.

Atzīmējami grozījumi Krimināllikumā, ar ko tiek ieviesta kriminālatbildība par mēģinājumiem ar dziļviltojumu tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un kuru mērķis ir nodrošināt vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās.

Tāpat ir pieņemts likums, ar ko tā sauktais Maskavas nams tika noteikts par Latvijas valsts īpašumu. Savukārt Pašvaldību likumā veikti grozījumi, paredzot prasību pašvaldības domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam u.c.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Latvijas normatīvie akti ir pastāvīgi stiprināmi, lai mazinātu iespējas nedraudzīgām valstīm ietekmēt mūsu valsts nacionālo drošību”.

Izpēte

Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.

Svarīgākais