Andra Ozola / Autori

Nodokļu iesaldēšana sākotnēji var šķist pievilcīga, jo rada sajūtu, ka nodokļi nemainās, tātad – arī nepalielinās. Tomēr realitātē, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un inflācijai, tas var nozīmēt augstākus nodokļu maksājumus. Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Ludmila Fadejeva savā rakstā vietnē "makroekonomika.lv" skaidro, kas ir ienākumu nodokļu iesaldēšana, kā tā darbojas praksē, īpaši Latvijas kontekstā, un kā tā ietekmē gan valsts budžetu, gan iedzīvotāju labklājību.

Rīgā vakar ieradās interneta personība "IShowSpeed". Viņš Latvijā uzturējās dažas stundas, pabija Āgenskalna tirgū, Uzvaras parkā, pie Latvijas Radio ēkas Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītājs Ivars Sudmalis "Neatkarīgajai" uzsvēra, ka influencera vizīti vērtē kā izdevušos.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva informēja, ka uz svētkiem tika pārdotas 100 000 biļetes, bet kopā svētkus apmeklējuši ap 300 000 apmeklētāju. Ļoti labi apmeklēti bijuši pasākumi Vērmanes dārzā. Pēcsvētku preses konferencē pirmdien svētku rīkotāji analizēja nupat aizvadītos svētkus un secinājumus solīja nodot nākamo svētku rīkotājiem.

“Šogad pensiju indeksācija skars 98% pensionāru. No šā gada 1. oktobra mēs indeksēsim pensijas pilnā apmērā. Ja līdz šim tiek indeksētas pensijas 50% no ienākumu mediānas, kas ir 683 eiro, tad, sākot no 1. oktobra, mēs indeksēsim pensijas, sākot no 1500 eiro apmēra,” intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Tāpat ministrs izklāstīja bāzes pensiju ieviešanas principu un mierināja, ka izdienas pensijas nevienam netikšot atņemtas.

Cilvēki sociālajā tīklā “X” sašutuši, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā, Vērmanes dārzā, skan dziesmas krievu valodā. Svētku organizatori skaidro, ka svētku programmā nav iekļautas dziesmas krievu valodā.

Bērnu un jauniešu ēdināšanai dziesmu svētkos dienā ir atvēlēti 15 eiro. Šajā summā ir iekļautas brokastis, pusdienas un vakariņas.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos vairāk nekā 15 norišu vietās Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi. Svētkos piedalīsies 38 114 dalībnieki, no kuriem 33 946 ir bērni. Viņu ēdināšana galvenokārt notiks skolās, bet būs arī izbraukumos. Svētku rīkotāji un operatīvie dienesti pauda gatavību rūpēties par bērnu drošību un veselību.

Jau pavisam drīz Rīgu atdzīvinās smaidīgi bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem un diasporas. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji aicina savlaicīgi iepazīties ar svētku programmu, kā arī vērš uzmanību, ka krāšņajā un piepildītajā svētku programmā ir plānoti vairāki bezmaksas pasākumi. Svētku programma pieejama mājaslapā "nacgavilet.lv".

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji ir sagatavojuši ieteikumus svētku koncertu apmeklētājiem. Svarīgākie no tiem – uz pasākumiem ierasties laikus, parūpēties par saviem bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, biļetes aizmugurē iepazīties ar lietām, ko labāk atstāt mājās. Lielākajās pasākumu norises vietās būs pieejams bezmaksas ūdens, darbosies bērnu ratiņu un velo/skrejriteņu novietnes.

Līdz ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kopumā līdz šim viņš Saeimas prezidijam ir iesniedzis 17 likumdošanas iniciatīvas. Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Saeimas deputāti prezidentu uztver kā konkurentu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs un efektīvs probācijas līdzeklis, kas sniedz iespēju nodrošināt cietumā esošajiem notiesātajiem pakāpenisku pāreju no brīvības atņemšanas uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus saglabājot kontroli un sniedzot atbalstu ārpus ieslodzījuma vides. Latvijā elektroniskā uzraudzība darbojas jau desmit gadus. Bet aiz katra uzraudzības gadījuma ir cilvēks – ar savu ceļu, izaicinājumiem un centieniem mainīt dzīvi.

Raidījuma “Ģimene burkā” dalībnieki Guntis un Sintija Rūzes ieradušies galvaspilsētā, lai iegādātos Sintijas kāroto jauno gredzenu. Pirms tam viņi dodas uz lombardu, lai atbrīvotos no vecajām rotām. Sintija nav pārliecināta par rotu pārdošanu, kamēr Guntis uzskata, ka no sievas bijušo dāvinātajām rotām ir jāatbrīvojas, un viņu mājā tām vietas nav.

Jau rakstījām par "Neatkarīgās" viesošanos AS "Latvijas valsts meži" (LVM) jaunākajā kokaudzētavā "Mežvidi" un apskatījām stādu sēšanas un kopšanas procesus. Par ražošanu šajā kokaudzētavā pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma. Turpinājumā par to, kas ar stādiem notiek tālāk, kad tie tiek izvesti no siltumnīcām.

Tik daudz šķēpi lauzti ap “Rail Baltica” projekta realizāciju, jo īpaši ap jautājumu – ienāks vai neienāks “Rail Baltica” Rīgā un lidostā “Rīga”. Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) sarunā ar “nra.lv” atklāj pašreizējo risinājumu, un tas nav pārāk iedvesmojošs.

"Mežvidi" ir jaunākā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētava. Par stādu un sēklu ražošanu šajā kokaudzētavā "Neatkarīgajai" pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma.

Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz turpmāk izslēgt neklātieni kā mācību formu pamatskolā un vidusskolā. Rīgas Raiņa vidusskolas skolotāja, starptautisko projektu koordinatore Vivita Ponciusa šobrīd mēģina apstādināt šo grozījumu tālāku virzību un par saviem centieniem pastāstīja "Neatkarīgajai". Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā mums skaidro, ka ministrijas rīcībā neesot informācijas par plāniem likvidēt Rīgas Raiņa vidusskolu.

Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.

Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?

Ar valdības lietām mēdz notikt brīnumi – pietiek nomainīt ministru, un vēl nesen skandalozajam “Rail Baltica” atrodas finansējums, arī skandāli apklusuši. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās – ekspresintervija ar satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”).

Ko mums sola jaunā "Ghetto Games" sezona, "nra.lv" saruna ar "Ghetto Games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu.