Andra Ozola / Autori

Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.

Valsts augstākās amatpersonas nākamā gada valsts budžetu nosaukušas par drošības, konkurētspējas un pārmaiņu budžetu, kas ļaušot dzīvot labākā un drošākā valstī.

Mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tajā skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi, teikts Latvijas Republikas tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti". Pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Arī mākslīgā intelekta pētnieks Vitālijs Komašilovs uz tā izmantošanu raugās pesimistiski, brīdinot sabiedrību nekļūt par starptautisko korporāciju vergiem.

"Olu skandālā” policija nesaskata administratīvo pārkāpumu – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu nodaļa 4. novembrī, izskatot materiālu, izbeigusi pēc "Lidl" iesnieguma sākto administratīvo pārkāpumu lietu pret "Neatkarīgās" lasītāju Manvelu Isadžanjanu.

Latvijā, Rīgā, Bolderājā, Matrožu ielā, reģistrētam investīciju fondam “Flycap” izdevies no valstij piederošās finanšu institūcijas “Altum” iegūt 24,8 miljonus eiro ar 6% likmi gadā uz 10 gadiem. Fonds vērsies pie uzņēmējiem ar piedāvājumu kļūt pār līdzinvestoriem.

Automašīnām sācies riepu maiņas laiks, un gadu no gada daļa riepu arvien tiek izmestas mežos. Tāpat ogojot un sēņojot, nereti mežos var atrast visdažādākos atkritumus, sākot no piknika atliekām un beidzot ar vecām mēbelēm, būvgružiem un iestāžu dokumentiem. Latvijas mežos neapzinīgu cilvēku paradumi atvesto atkritumu veidos un apjomos būtiski nemainās, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS "Latvijas valsts meži" (LVM) infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.

Jau rakstījām, ka "Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. Viedokli izteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests. "Neatkarīgā" ir saņēmusi arī Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atbildes.

"Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. "Neatkarīgā" noskaidroja arī Pārtikas un veterinārā dienesta viedokli šajā jautājumā.

No nākamā gada 1. janvāra kāps "Latvijas pasta" tarifi, kas patlaban vēl atrodas izvērtēšanā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), kurai galīgais lēmums jāpieņem novembrī, intervijā "Neatkarīgajai" paziņoja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Lai pastā nosūtītu parastu vēstuli, cenas kāpums būs jūtams. Arī Lietuvā un Igaunijā gaidāmi līdzīgi pasta pakalpojumu tarifu pieaugumi.

Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Šobrīd AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā ir vairāk nekā 5000 meža autoceļu ar kopējo garumu aptuveni 13 000 km, t.sk. 8300 km LVM izbūvēti vai pārbūvēti. Par to, kā tie tiek apsaimniekoti, būvēti no jauna, un kas jāievēro ikvienam, kurš pārvietojas pa meža ceļiem, "Neatkarīgajai" stāsta LVM meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Kādēļ ļaujam “Latvijas pastam” nokaut drukāto presi; ko tante dziļos laukos darīs ar datora planšeti; vai turpināsim noskatīties, kā izmirst Latvijas lauku reģioni; kādi tarifi sagaidāmi no atkritumu apsaimniekotājiem – intervijas turpinājums, trešā daļa, ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazīstinājusi ar plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno modeli "Programma skolā". Jauno modeli paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra, un tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām. Pret jauno modeli iebildušas pašvaldības.

Kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls – uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti – intervijas turpinājums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.

Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.

27. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts aktivitātes, piedāvājot daudzveidīgas programmas 35 norises vietās. Ikviens entuziasts un interesents, kuram ikdienā nav nekādas saistības ar zinātni, varēja pētniecību iepazīt tuvāk, saprast tās būtisko lomu mūsdienu pasaulē un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem var lepoties Latvijas augstskolu zinātnieki.

Valsts pārvaldē vērojama tendence noslepenot dokumentus, faktus, pat normatīvos aktus. Vai tas nav pretrunā ar Satversmi un nerada draudus demokrātiskas valsts iekārtai – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekli Ringoldu Balodi.

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Ja Dziesmu un deju svētku tradīcija mums kā valstij ir svarīga, bez kavēšanās jāapstiprina māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma jaunais modelis. Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada", kas 2023. gada vasarā tika iesniegts Ministru kabinetā, bet joprojām nav apstiprināts, līdz ar to sabiedrībā rodas bažas par tā ieviešanu.