"Mežvidi" ir jaunākā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētava. Par stādu un sēklu ražošanu šajā kokaudzētavā "Neatkarīgajai" pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma.
Kāda ir LVM kokaudzētavas "Mežvidi" izveidošanas vēsture? Kā pašlaik tiek organizēts darbs? Kādas ir galvenās ražošanas nozares?
"Mežvidi" ir pati jaunākā LVM kokaudzētava, un to tika izlemts veidot, jo bija liels stādu pieprasījums. Attīrīt platības, izstrādāt tehniskos projektus, gatavot pirmos komunikāciju pieslēgumus - ūdeni un elektrību - sāka 2011. gadā. Tad tika uzceltas siltumnīcas, poligoni, pēdējā bija ēka, un, kamēr vēl būvēja ēku, varējām sākt ražošanu.
Kokaudzētava tika izveidota 2019. gadā, bet pirmo sēju mēs sējām 2021. gadā. No maza ražošanas apjoma lēnām to kāpinājām. Līdz 2025. gadam mēs esam izbūvējuši visu infrastruktūru, un šogad ir otrais gads, kad varam sēt pilnā kapacitātē.
Viena nozare kokaudzētavā ir meža stādu audzēšana. Otra nozare ir sēklkopība.
Kādi meža stādi ir kokaudzētavas piedāvājumā?
Ir priede, egle, bērzs un melnalksnis. Nelielos daudzumos arī lapegle, ozols, dižskābardis. Visi stādi ir atbilst normatīvajiem aktiem, ir ar fitosanitārajiem sertifikātiem, sertificēti Valsts meža dienestā.
Kādi stādu veidi ir kokaudzētavas piedāvājumā - ietvarstādi, kailsakņu stādi u.c?
Mežvidu kokaudzētavā ražojam ietvarstādus. Jau otro gadu audzējam bērza ietvarstādus, ar ko daļēji esam nomainījuši priedi, jo bērzam ir ārkārtīgi liels pieprasījums.
Vai kokaudzētava stādus audzē no vietējās izcelsmes sēklām?
Pārsvarā cenšamies izmantot tikai vietējās, īpaši audzētās sēklu plantācijās iegūtās sēklas, bet tām sugām, kurām ir problēmas ar plantācijās saražoto sēklu apjomu, pieņemam dažkārt arī sēklas no mežaudzēm. Piemēram, bērza sēklas labi ražo zemseguma plantācijās, un mums ir viena siltumnīca bērzam.
Nelielā apjomā sējam arī mūsu klientu dotās sēklas, piemēram, ja zviedru klientam ir nepieciešams, varam sēt arī no Zviedrijas nākušās sēklas.
Pastāstiet, lūdzu, kā notiek ražošanas process kokaudzētavā!
Šobrīd mums ir apsētas piecas siltumnīcas. Vienā siltumnīcā ir vairāk nekā viens miljons ietvarsējeņu vietu.
Pirmā aprite ir tā, kas izdodas vislabāk, parasti veiksmīgi izaug 80-85 procenti, kas ir labs rezultāts. Ietekmējošie faktori ir dažādi. Pirmkārt, tā ir dīgtspēja - izmantojam visaugstākās dīgtspējas sēklas, kuru dīgtspēja ir 95-100 procenti.
Otra, kas ietekmē, ir dīgšanas enerģija, kas ir pavisam cits faktors nekā dīgtspēja - kurā dienā, cik ātri dīgst. Ir arī sēkliņas, kas dīgst vēlāk, un, ja tās dīgst krietni pēc 20. dienas, tad ir skaidrs, ka stādiņš būs atpalicis un neatbildīs prasībām.
Ar ko sākas ražošanas process? Kādi ir ražošanas cikli? Kādas darbības tajos veic?
Pirmais ir plānošana. Kad vēl nekas nav iesēts, mēs pieņemam, ka pirmajā, otrajā, trešajā, katrā apritē iznākums ir citāds, bet vasaras otrajā pusē, uz augusta beigām, mēs otrreiz skaitām un skatāmies, ko varam piedāvāt nākamajam gadam, jo kokaudzētavā audzē viengadīgus un divgadīgus stādus.
Pirmā un otrā aprite ir viengadīgi stādi - tie, kurus iesēj martā, jau septembrī var doties uz mežu kā pieauguši stādi. Pamatā mežu stāda pavasarī, bet tie, kas stādus pērk rudenī, pa ziemu tos glabā saldētavās. Savukārt trešā aprite ir divgadīgie stādi, un tās parasti ir egles.
Sēšanas laiki ir marts, maijs, jūlijs. Pirmā aprite siltumnīcā pavada visilgāko laiku, otrā - aptuveni mēnesi, un tad stādi tiek vesti ārā.
Par trešo apriti, lai iegūtu rezultātu, ir jārūpējas īpaši. Sākot jau ar to, ka sēklas sliktāk dīgst, jo ir silti laikapstākļi, spēcīgs saules starojums. Otrs ir tas, ka mums šie augi divus gadus ir jālaista konteinerā, bet tos ļoti ātri pārņem viena no izplatītākajām aknu sūnām - parastā maršancija, kuru nevar izravēt, un, ja mēs neparūpējamies par barošanu, tā var pārņemt stādu.
Siltumnīcas ir apkurināmas. Mums piecās siltumnīcās ir trīs aprites. Sasējām pirmo un, kad būs pienācis laiks un stādi būs paaugušies, tos aprīļa beigās, maija sākumā vedīsim ārā. Tad mēs sēsim otro apriti, un tā gada laikā trīs reizes.
Pēc sējas notiek kasešu mazgāšanas process, tās tiek dezinficētas ar karstu ūdeni.
Kasetes ir īpaši piemērotas stādu ražošanai, sānos ir gaisa spraugas, iegriezumi.
Laistīšanai pamatā izmantojam ūdeni, kas nāk no Vesetas upes, tur mums ir pieslēgums. Rezervē ir dziļurbums, un vēl mēs ūdeni uzkrājam baseinā, tas gadījumam, ja abas sistēmas tiktu bojātas.
Uz ēkas jumta ir ūdens savācēji, un viss lietus ūdens nonāk laistīšanai. Kokaudzētavā ir saules baterijas elektrības ražošanai un saules kolektori siltā ūdens ražošanai.
Stādi ir arī jākopj, jāpiebaro. Pastāstiet, lūdzu, kā tas notiek!
Ļoti svarīgs posms stādu audzēšanas ciklā ir minerālā barošana, jo stādi neaug tīrā kūdrā. Līdz pirmajam mēnesim tur iekšā ir minerālās barības vielas, kas ir nepieciešamas augam, bet tiklīdz tas ir jau izdīdzis, sākam mērīt kūdrā elektrovadītspēju, lai noteiktu, cik liela kūdras substrātā ir minerālo barības vielu klātbūtne. Tad sākam barošanu ar specializētiem minerālmēsliem.
Un cik darbinieku ar to visu tiek galā?
Šobrīd mums kokaudzētavā ir 20 sezonas darbinieki un septiņi pastāvīgie, kur ir gan krājumu uzskaites vadītāja, gan ražošanas darbu vadītāja, gan tehnoloģisko iekārtu meistars, gan minerālās barošanas speciāliste, līnijas operators, traktorists, uzraugi.
****
Turpinājums sekos. Turpinājumā varēsiet uzzināt, kas kokaudzētavā ir poligoni un kādēļ tie nepieciešami, kā notiek stādu šķirošana un pakošana, kas ir galvenie kokaudzētavas klienti, kādus stādus visvairāk pērk pavasarī, kad stāda mežu un kāda jauna koku suga ienāk Latvijā.
