Egļu astoņzobu mizgrauzis ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitēklis, kas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Ja mizgrauzis ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. "Latvijā pēdējo trīs gadu laikā egļu astoņzobu mizgrauža radītie bojājumi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā ir ar pieaugošu tendenci," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Cik lieli ir astoņzobu mizgrauža postījumu apmēri Eiropā, Latvijā, pēdējo trīs gadu statistika, tendences? Kā tas ietekmē LVM darbu?
Mizgrauzis nav jaunums Latvijas mežsaimniecībā. Kā kukainis tas vienmēr ir bijis un arī būs, jo atrodamies kukainim tīkamā klimatiskajā zonā. Pēdējos gados par mizgrauzi tiek runāts vairāk, jo tā populācija un radītie bojājumi mežaudzēs ir palielinājušies.
Latvijā LVM apsaimniekotajā teritorijā pēdējo trīs gadu laikā egļu astoņzobu mizgrauža radītie bojājumi ir ar pieaugošu tendenci. 2022. gadā sanitāro ciršu rezultātā sagatavotais koksnes apjoms bija 440 tūkstoši kubikmetru, bet 2024. gadā tas jau bija 2,7 reizes lielāks jeb 1,2 miljoni kubikmetru.
Pieaugums primāri ir arī saistīts ar mizgraužu ierobežošanas metodēm un ārējo regulējumu, kāds tika noteikts no 2023. gada, lai sekmīgāk varētu cīnīties ar pieaugošiem bojājumiem. Attiecīgi, šā gada prognozētais apjoms, kas tiks sagatavots sanitārajās cirtēs, tiek plānots tāds pats kā 2024. gadā, jo ārējā regulējuma nosacījumi saglabājas tādi paši kā 2024. gadā un, atbilstoši Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" veiktā meža kaitēkļu monitoringa datiem, parādās mizgrauža populācijas lejupslīde.
Pieminot citas valstis, var minēt, piemēram, Čehiju, kur 2017. gadā vējš izgāza 3,8 miljonus kubikmetru koksnes un nākamo divu trīs gadu laikā mizgrauzis papildus bojāja vēl 25 miljonus kubikmetru, jo izgāztie koki mizgrauzim ir kā medus maize, lai bez liekām pūlēm savairotos.
Kādi ir šī kaitēkļa izplatīšanās iemesli, kas to ietekmē, un kā ar to cīnīties? Kādus pasākumus šajā jomā veic LVM?
Galvenais iemesls mizgraužu izplatībai ir klimatiskie apstākļi - karstas, sausas vasaras un viegli pieejamas attīstības vietas, kas parasti rodas pēc lielākām vētrām, kad tiek izgāztas egles. Vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs mizgrauzis iemetas pirmajās, jo šie koki neizrāda nekādas “pretošanās” spējas. Galvenais nosacījums, lai mizgrauzis nesavairotos, protams, ir pēc iespējas ātrāk izvākt šos kritušos kokus, lai mizgrauzim, mostoties no ziemas guļas, nebūtu iespējas uzreiz veidot jauno paaudzi.
Arī ilgstoši sausuma periodi ietekmē augošās egles, ūdens cirkulācija koka stumbrā nenotiek tik intensīvi, tāpēc spēja pretoties mizgraužu uzbrukumam sarūk.
Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm, parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 centimetrus. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt "netīšām nograuzta". Lai pieveiktu vidēji lielu egli, pietiek ar 3000-5000 vabolēm, kuras vienlaicīgi uzbrūk kokam.
LVM veiktie pasākumi, lai ierobežotu mizgrauža izplatību un invadēto koku apjomu, ir atbilstoši noteiktajam Valsts meža dienesta (VMD) rīkojumam par mizgraužu ierobežošanu - mizgraužu aktīvajā lidošanas fāzē tiek ierobežota saimnieciskā darbība, vērtētas prioritātes, no prevencijas viedokļa tiek izvietoti speciālie slazdi, lai ķertu lidojošos mizgraužus, u.c. pasākumi.
Kas ir mizgrauža svaigi invadēti koki? Kas to pārbauda? Kas LVM tiek darīts, ja konstatē mizgrauža bojājumus - vai tiek veikta sanitārā cirte utt.?
Mizgraužu svaigi invadēts koks ir tāds, kurā mizgrauzis ir izveidojis ieskreju un gatavo attīstības vietu. Mizgrauzim, veidojot ieskreju, rodas brūni mizas milti. Tieši šos mizas miltus ir visvieglāk pamanīt, jo tie krājas zaru žāklēs. Savukārt, ja novērtējumu veic pēc lietus, tad šīs pazīmes var arī nebūt pamanāmas.
Pamanot egli, kuras mizā ir ļoti daudz kukaiņu veidotu caurumu jeb izskreju, visticamāk, kukaiņi no tās jau ir izlidojuši. Savukārt, ja mizā ir atrodamas tikai dažas ejas, ir liela iespēja, ka mizgrauži vēl ir kokā.
Lai identificētu potenciāli mizgraužu bojātās egļu audzes, LVM pēdējos gados izmanto attālās izpētes datus un piedāvātos algoritmus, pēc tam audzes dabā novērtē LVM darbinieki. Gadījumos, kad apstiprinās bojājums, tiek plānota sanitārā cirte vai arī cirte pēc VMD sanitārā atzinuma, kad koku ciršana tiek veikta vienlaidus veidā visā invadētajā meža nogabalā.
Kā LVM darbu ietekmē, ja valstī tiek izsludināta egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācija un to ierobežojošie pasākumi - ciršanas ierobežojumi, ciršanas apturēšana, kokmateriālu izvešanas aizliegums utt.?
Neatkarīgi no tā, ir vai nav valstī izsludināta masveida savairošanās situācija, pieaugošais bojājumu apjoms būtiski ietekmē meža apsaimniekošanas lēmumus. Pirmkārt, tiek izmainīta visa meža struktūra - vairāk tiek veikta koku ciršana egļu nogabalos, attiecīgi samazinot ciršanas apjomus bērzu un priežu nogabalos.
Otrkārt, būtiski tiek mainīta sagatavoto kokmateriālu struktūra - sanitārajās cirtēs ir lielāks īpatsvars mazvērtīgākiem produktiem, kā trešās šķiras zāģbaļķiem un tehnoloģiskai koksnei, kuriem attiecīgi ir arī zemāka cena, kas ietekmē vidējo produktu cenu kopumā.
Treškārt, gan ciršanas ierobežojumi vasaras mēnešos, gan pieaugošais mazvērtīgāko produktu īpatsvars ietekmē mūs kā stabilu piegādātāju gala pircējam. Nākas veikt biežas produktu maiņas piegāžu plānos.
Kādas ir nākotnes tendences? Vai mizgrauzis kokus bojās arī turpmāk? Ar kādiem paņēmieniem, metodēm, jūsuprāt, visefektīvāk ar to cīnīties? Kāda ir LVM pieredze šajā jomā?
Mizgrauzis noteikti arī nākotnē bojās kokus. Galvenais uzdevums ir mizgraužu populāciju noturēt optimālā līmenī, lai to radītie bojājumi mežaudzēs nerada būtisku ietekmi meža apsaimniekošanas ciklā. Vienkāršoti var teikt - mizgrauzis ir bijis, ir un būs, galvenais ir nepieļaut masveida savairošanās situācijas.
Mizgrauža invadēta egļu mežaudze nav "izārstējama", tādēļ mežsaimniekam ir jāpieņem galējais lēmums. Ja tajā ir viena vai vairākas mizgraužu ligzdas, tad agri vai vēlu šis egļu nogabals tiks invadēts visā platībā.
Arī atsevišķu mizgraužu bojāto koku izņemšana neuzlabo sanitāro situāciju konkrētajā nogabalā. Attiecīgi, lai nezaudētu kokmateriālu kvalitāti, būtiski ir ātri un operatīvi veikt koku ciršanu un tālāku transportēšanu uz pēcapstrādes vietām, jo arī šādā veidā mizgrauzi mehāniski var izvest ārā no meža.
