Jau rakstījām par "Neatkarīgās" viesošanos AS "Latvijas valsts meži" (LVM) jaunākajā kokaudzētavā "Mežvidi" un apskatījām stādu sēšanas un kopšanas procesus. Par ražošanu šajā kokaudzētavā pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma. Turpinājumā par to, kas ar stādiem notiek tālāk, kad tie tiek izvesti no siltumnīcām.
Kas ir stādu poligoni, un kāpēc tie nepieciešami?
Maijā stādus vedam ārā un tad jau par stādu barošanu un laistīšanu rūpēsimies stādu poligonos. Izmantojot laistīšanas stieni, stādus varam gan laistīt, gan barot, gan arī apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem.
“Mežvidos” ir divi poligoni ar “garās nakts” apstrādi, vienkāršāk sakot, viena gada laikā varam izaudzēt divgadīgus priežu ietvarstādus. Kā tas notiek? No siltumnīcām ievietojam poligonā, poligona malas tiek aiztaisītas ciet, un tiek radīti mākslīgi apstākļi, kad stāds sajūtas tā, it kā tuvotos rudens. No rītiem aizkarus attaisa vaļā un pēcpusdienā atkal aizver ciet.
Kad pēc divām nedēļām šo ciklu pārtraucam, stādam tas šķiet tāds kā vasaras pilnbrieds, kad ir ļoti silts, un tas aktīvi turpina augt, un augs nomaina arī savas skujas uz it kā divgadīgām. Iznāk tāda neliela mānīšanās.
Bet tas ir, lai stādam pašam būtu labāk?
Tad stāds ir spēcīgāks un nav tik trausls, cik viengadīgs.
Ar šīm sistēmām mēs stādiem pievienojam vērtību un sasniedzam ražošanai vēlamos stādus.
Kā notiek stādu šķirošana un pakošana? Vai tas ir pilnībā automatizēts process?
Šķirošanu nevar padarīt automātisku, kā tas ir ar pakošanu un paletēšanu, ko dara mašīnas. Tas nozīmē, ka nevis stādus liek kastē, bet kasti apsit apkārt stādiem un aizlīmē. Kastē var būt 104 vai 96 stādi, atkarībā no stādu kastīšu šūnu skaita. Kastes materiāls iekšpusē ir izturīgs pret mitrumu.
Tad stādu kastes mašīna uzstumj uz paletes. Uz paletes stādu kastes krauj piecos stāvos, un uz vienas paletes ir 4800 stādu. Pēc tam palete tiek ietīta un vesta pie klienta vai uz saldētavu.
Kas notiek saldētavā? Cik ilgi stādus var glabāt saldētavā?
Mums ir trīs saldētavas, kurās kopā var izvietot 12 miljonus stādu. Stādus saldētavā ievieto rudenī un tur vienu ziemu. Stādu realizācijas laiks ir pavasaris. Jārēķinās ar to, ka stādi, kas bijuši saldētavā, pirms stādīšanas kādas divas nedēļas ir jāatlaidina.
Vai jebkurš interesents var atbraukt pie jums un iegādāties kādu stādiņu, vai ir nepieciešams vairuma pirkums?
Var iegādāties ikviens, taču mēs orientējamies uz to, ka mums ir iepakojums, tādēļ ir grūti atsevišķi pārdot kādu stādu, tāpēc ir jāpērk iepakojums - tā ir kaste vai maiss, 104 vai 96 stādi.
Kas ir galvenie kokaudzētavas klienti - valsts, privāto mežu īpašnieki, privātpersonas u.c.?
Galvenais klients esam mēs paši - AS “Latvijas valsts meži”, jo ir jāatjauno meži. Latvijā klienti ir gan lielāki, gan mazāki uzņēmumi, un neliela daļa ir arī eksporta klienti, kas pamatā ir Skandināvija un Igaunija.
Visus aicinām pieteikt rezervācijas, jo, lai saražotu stādu, mums ir vajadzīgs vismaz gads. Eglei tie ir vismaz divi gadi, bērzam un kailsakņu stādam ar uzlabotu sakņu sistēmu arī divi gadi. Rezervāciju var veikt LVM mājaslapā, izvēloties, kurā kokaudzētavā vēlas stādus saņemt. Tas atvieglo plānošanu. Ja klients laikus nav pieteicies, tad var palikt arī bez vajadzīgā stāda, kā tas ir šopavasar ir ar egli.
Mums ir arī Eiropas Savienības projekti, lai cilvēki varētu iegādāties kvalitatīvu stādāmo materiālu un atjaunotu mežus. Protams, ir vietas, kur jāizmanto dabiskā meža atjaunošana, un tā ir vēlama, bet vairumu mežu, lai tie būtu saimnieciski izdevīgi, stāda ar īpaši selekcionētiem meža stādiem.
Kādus stādus visvairāk pērk pavasarī, ko un kad visvairāk stāda? Ko no tā var secināt? Vai mežu stāda tikai pavasarī?
Ir tendences, un tās pa gadiem ir mainīgas. Šobrīd ļoti liela tendence ir bērzs, un mēs nespējam apmierināt klientu pieprasījumu. Vēl egļu astoņzobu mizgrauža tendence un aktualitāte, ir jūtams, ka privāto mežu īpašnieki izvairās no egles.
Mežu var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Iestādot laikus rudens periodā, stāds var ieaugt labi. Daudzi, skatoties pēdējo gadu tendencēs, pat saka, ka rudenī stādi iesakņojas un ieaugas ļoti labi, pat labāk nekā pavasarī stādītie. Bet viss ir atkarīgs, kad mēs atjaunojam, kādos laika apstākļos - ja zeme ir mitra, tad stāds spēs iesakņoties. Iestādot stādu rudenī, kad veģetācija ir beigusies, tas neaug, jo tad nav atšķirības, vai tas ir ielikts saldētavā vai atrodas dabā.
Vai klimats ietekmē koku sugu maiņu mežā? Varbūt drīz Latvijas mežos parādīsies tādi koki, kādus vēl neesam redzējuši, tādi, kas mūsu klimatam nav raksturīgi?
Tas ir stāsts par dižskābardi, kas ienāk Latvijā, lai gan ir daudz viedokļu un izaicinājumu. Pirmais, tā ir sēklu uzglabāšana. Dižskābardim ir grūti uzglabāt sēklas ilgāk par vienu vai diviem gadiem, turpretī priedi vai egli mēs savās noliktavās varam glabāt arī 20 gadus.
Un otrs ir, ka dižskābardis sēklas neražo katru gadu, tam ir sēklu gadi. Kad ir sēklu gads, tad jārēķinās ar to, ka septiņus gadus atkal var nebūt sēklu. Bet labais stāsts ir tas, ka dižskābardis pie mums aug un tā koksne ir vērtīga.
Kokaudzētavas attīstības plāni nākotnē. Vai ir plānots uzlabot, papildināt sortimentu, paplašināt teritoriju utt.?
Ja augs stādu pieprasījums, arī “Mežvidiem” ir iespējas augt, jo ir infrastruktūra, kas to vēl atļauj. Mēs attīstāmies, uzstādām jaunas ražošanas līnijas. Visu laiku kokaudzētavas ir attīstījušās un mainījušās, nāk iekšā mākslīgais intelekts, lāzeri un viss pārējais, kas ļauj mums ieviest kaut ko jaunu.
