Elita Veidemane / Viedokļi

Jūrmalas valstspilsētas dome ceturtdien, 29. jūnijā, nolēma slēgt Jūrmalas Sporta skolas hokeja programmu. Vecāki pret programmas slēgšanu iebilda un neizslēdza iespēju domes lēmumu apstrīdēt tiesā. Jūrmalas domes vairākumam šis nodoms bija, maigi sakot, vienaldzīgs, jo – graut nenozīmē celt. Gluži tāpat kā notika ar divām Jūrmalas bibliotēkām – Bulduru un Asaru – tās pērn tika iznīcinātas par spīti iedzīvotāju protestiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē izvērtēs Rīgas domes deputāta Viestura Kleinberga darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – šādu vēsti vakar saņēmām no augšminētās tiesībsargājošās iestādes.

Kādu brīdi Latvijas tauta bija tik norūpējusies par valsts amatpersonu ārkārtīgi zemo atalgojumu, ka jau vajadzēja sākt bažīties, vai prezidenti, ministri, tiesneši un citi ģenerālprokurori nesāks ēst zāli, jo parciņos un ceļmalās to var dabūt par brīvu. Taču – ak, laime! – Valsts kanceleja beidzot aprēķināja, kādu atalgojumu mūsu badacietēji saņems 2024. gadā.

Mūžīgā dzinēja izgudrotāji nerimstas jau gadsimtiem. Mūžīgais dzinējs (perpetuum mobile – latīņu val.) ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražo enerģiju. Taču šāda ierīce ir neiespējama. Tas gan netraucē to “izgudrot” atkal un atkal. Un – ja ir nauda, ko var slaukt par “izgudrošanu”... Šogad pasākumā “Greentech festival”, kas 14. jūnijā notika Berlīnē, tika apbalvots kāds Sjerraleones jauneklis – Džeremijs Toronka, kurš it kā izgudrojis zaļās enerģijas ierīces, kas darbojas no vibrācijām, ko rada gājēji un satiksme. Tātad savveida mūžīgais dzinējs.

Premjerministrs Leokādijs Mieriņš izdeva pavēli, kurai bija pakļauti visi koalīcijas locīkļi. Proti, 23. jūnijā visiem būs pulcēties Mieriņa personiskajā lauku īpašumā “Lauku pionieris”, lai tur svētītu gada jautrākos svētkus – Jāņus. Tā kā neviens nesaprata, kurš ietilpst un kurš neietilpst koalīcijā, ieradās visi Saeimas deputāti, sākot ar neatkarīgo Galeriju Zašibailo un beidzot ar nevienam nevajadzīgo, tomēr televīzijā vizuāli noderīgo Krapsīti Briksīti-Brikšuvāli.

Sievieti, kas pārvietojās ratiņkrēslā, Rīgas lidostā atteicās uzņemt avioreisā, jo viņai līdzi bija suns pavadonis. Kaut arī visas nepieciešamās formalitātes bija nokārtotas, biļetes nopirktas un sunim bija atļauja doties lidojumā kopā ar saimnieci, lidmašīnā četrkājaino palīgu neielaida. Saimniece aizlidoja viena. “Neatkarīgā” skaidro situāciju un to, kas notiks tālāk.

“Aicinām VARAM izvērtēt Ogres novada domes lēmuma tiesiskumu, ar ko tika uzcelts komunistam Edgaram Kauliņam veltīts piemineklis,” atklātā vēstulē raksta ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība. Šogad, 26. aprīlī, atzīmējot savulaik slavenā kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņa 120. jubileju, Ogres novadā, Lielvārdē, notika Edgaram Kauliņam veltītā pieminekļa svinīga atklāšana.

“Ārprāts! Militāristi visu Latviju grib pārvērst par poligonu!” klaigā tie, kuriem Latvijas aizsardzība ir tukša skaņa. Bet tādu klaigātāju uzmācība ir salīdzināma vien ar mušas spindzēšanu pie auss. Vairums cilvēku, kuri spēj domāt un analizēt, tomēr saprot, ka saprātīgi plānoti militārie poligoni ir nepieciešamība valstī, kas atrodas blakus prātā jukuša agresora teritorijai. Tāpēc Sēlijā top jauns militārais poligons.

“Kāpēc Staķis nedrīkst braukt komandējumā?! Atraduši, par ko cepties!” spriež daļa sociālo tīklu lietotāju. Nē, nu protams, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis drīkst braukt komandējumā uz Somiju. Un pat vairākkārt. Un arī tad, kad notiek hokeja čempionāts. Tikai – viņš nedrīkst izdot rīkojumu attiecībā uz sevi.

“Es nesen aizbraucu uz Krieviju, lai apskatītu tās vietas, uz kurām bija izsūtīti mani vecāki un kur es piedzimu. Savulaik tur nodzīvojām vairākus gadus. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā,” stāsta kāds sirms vīrs fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā pasākumā – skolēnu radošā konkursa noslēgumā, kas notika Rīgas pilī. Jaunie cilvēki rakstīja un zīmēja savu vecvecāku piedzīvoto, un viņu radošajos darbos atklājās daudz sāpīgu jautājumu.

“Ņem, Tēvzeme, mani, es kareivis tavs; / Mēs mirsim, tu dzīvosi mūžam!” – rindas no Rencēnu skolas 1929. gada absolventa Viļa Cedriņa dzejoļa. Viņu izsūtīja uz Vorkutu 1945. gadā. Par to savā esejā raksta Rencēnu pamatskolas audzēkne, piecpadsmitgadīgā Adriana Sinkevičiute. Ik gadu 14. jūnijā pieminam uz Krieviju izsūtītos tautiešus, ik gadu fonds “Sibīrijas bērni” organizē skolēnu sacerējumu konkursu par šo tēmu. Šogad viss tik sāpīgi jūtīgs. Kā vāts, kas atvērusies atkal.

Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.

Ceturtdien "progresisti", uzsējuši pionieru kaklautiņus, raitā marša solī dosies uz Ministru kabinetu, lai tiktos ar "Jauno vienotību". "Šajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties valdību, kas nespēj sadarboties," mundri apgalvo partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Izskatās, ka beidzot piepildīsies "Jaunās vienotības" un "progresistu" sapnis: dziedāt vienā korī vienas un tās pašas dziesmas.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) maijā izdeva rīkojumu paaugstināt Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska algu par 600 eiro. Tas nozīmē, ka no jūnija viņš mēnesī saņems 5600 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Viņa amatpersonas deklarācija par 2022. gadu joprojām nav pieejama, bet zināms, ka 2021. gadā viņš algā saņēmis 62 815 eiro. Izskatās, ka valsts pārvaldes un dažādu valstij piederošu akciju sabiedrību “biezie” jau sen apsteiguši privātos mazizmēra uzņēmējus.

Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Rīgas domes frakcijas deputāti 2. jūnijā pieprasīja no Rīgas domes ēkas noņemt LGBTQ karogu, ko ar vienpersonisku lēmumu piektdienas vakarā bija izkāris Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Līdzīgu pieprasījumu – noņemt šo karogu – izteica arī frakcijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) deputāti. Staķis atteicās to darīt. Bet ne tikai par šo patvaļīgo svītrainās drānas izkāršanu ir sašutuši daudzi RD deputāti.

Sieviete pamudināja vīrieti noslīcināt viņas aprūpē nodoto suni. Vīrietis izgāja mājas pagalmā, ielika suni maisā un iegremdēja vannā ar ūdeni. Viņš turēja suni zem ūdens tik ilgi, kamēr suņa dzīvība izdzisa... Kā jūs domājat, kāds bija tiesas spriedums par šo slepkavību? Uzminējāt. Nekāds! Piecu mēnešu nosacīta brīvības atņemšana. Pēc pieciem mēnešiem šie nelieši varēs turpināt “izklaides” ar suņu slīcināšanu. Tiesu attieksme pret šādiem slepkavām ir apbrīnojami humāna.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis mums ir ne tikai graciozs dejotājs uz geju bāra letes, bet arī aktīvs dažādu darba jautājumu risinātājs. Tā, piemēram, viņš devās darba vizītē uz Tamperi no 27 līdz 29. maijam. Sagadīšanās dēļ tajā laikā tur norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase. Vai Staķa kungs, pildot darba uzdevumus, apmeklēja arī hokeja mačus, mēs nezinām. Bet diez vai viņam pietika laika.

Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā krasi aktivizējušies „visu ģimeņu” aizstāvji. Lietuviešu laikraksts „Respublika” ziņo, ka Seima liberāļi piedāvā patlaban izskatāmajā civilās savienības likumprojektā iekļaut atrunu, ka civilās savienības juridiska noslēgšana nerada ģimenes tiesiskas attiecības. Izklausās absurdi, bet tādā veidā acīmredzot iespējams pielauzt uz balsošanu tos deputātus, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl šaubās atbalstīt civilās savienības likumu.

Ar nekaunīgu smalkumu “Jaunā vienotība” (JV) apspēlēja “Apvienoto sarakstu”, noorganizējot Valsts prezidenta vēlēšanas, kas faktiski noritēja, kā mēdz teikt, vienos vārtos. Šoreiz – ne par jaunievēlētā prezidenta kvalitātēm, bet par to, kā viss izskatījās vērotājiem no malas.

“Mēs paužam atbalstu centieniem palielināt sabiedrības izpratni par problēmām, kas skar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, queer un interseksuāļu (LGBTQI+) kopienu un citas kopienas Polijā, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām,” lasāms ASV vēstniecības Polijā mājaslapā atrodamajā dokumentā.

Cilvēki, uz pleciem uzklājuši Latvijas karogu, uz sejas uzkrāsojuši karoga siluetu, savu auto durvīs sastiprinājuši karogus – šī straume plūst uz Brīvības pieminekļa pusi. Ļaudis, kuri nepazīst cits citu, sveicinās un smaida, gaiss pārpilns pavasara un prieka. Mēs dodamies uz Rīgas sirdi, kur tiksimies ar Latvijas valstsvienības hokejistiem, kuri tūlīt atlidos no Tamperes, atvedot līdzi bronzas uzvaru, kas patiesībā ir zelta vērtē.

Rīgas dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par vairāku ielu pārdēvēšanu, arī domes koalīcijā nav vienprātības. “Uz strīpas” ir Gogoļa, Turgeņeva un Puškina vārdā nosaukto ielu pārdēvēšana. Par Maskavas ielas pārdēvēšanu gan nedzird runājam. Bet palūkosimies uz Nikolaju Gogoli. Uz rakstnieku, kura nacionālo un literāro piederību joprojām kā savējo grib pierādīt gan krievi, gan ukraiņi.