Konflikts starp Grīziņkalna apkaimes biedrību un “Ghetto Games” (GG) ir nonācis tuvu kulminācijai. Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējumu, tiesas process vēl nav pabeigts, un ir arī cerības, ka konfliktējošās puses varētu vienoties par kompromisu. Abas iesaistītās puses izrāda šādu vēlmi, tomēr viedokļi dalās. Rīgas dome meklē juridiski taisnīgus risinājumus, un par to “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.
Fakti: administratīvā tiesa noraidīja biedrības “Streetbasket” (“Ghetto Games”) lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā pēc tam, kad Grīziņkalna biedrība vērsās tiesā, lai atceltu šo domes lēmumu.
Domes sēdē jau pirms tiesas lēmuma pieņemšanas tika izvirzītas papildu prasības biedrībai “Streetbasket”: pasākumiem ir jābeidzas līdz pulksten 23, tiem jākļūst klusākiem, tehnikas novākšana nedrīkst notikt naktī, kā arī jāveic teritorijas uzkopšana. Biedrība “Ghetto Games” bija piekritusi šīm prasībām, tādējādi nākot pretim Grīziņkalna biedrības uzstādījumiem.
Kādā stadijā patlaban ir konflikts starp Grīziņkalna biedrību un “Ghetto Games”?
Jau 16 gadus Grīziņkalnā aktīvi ir darbojusies bērnu un jauniešu sporta kustība. Uzskatu, ka šobrīd, sezonas vidū, tiesas lēmums apturēt sportiskās aktivitātes, protams, kaitēs sporta kustībai. Ir daudz pārdomu par to, kāpēc tā noticis.
Bet visiem juridiskajiem argumentiem vienmēr atradīsies kāds pretarguments, un visus šķēršļus ir iespējams juridiski atrisināt. Un mūsu prioritāte ir: panākt, lai bērni un jaunieši varētu turpināt sportošanu un aktīvu darbošanos Grīziņkalnā. Ir jāatrod kompromiss, lai “Ghetto Games” varētu turpināt savu sportisko sezonu.
Šajās sportiskajās aktivitātēs piedalās daudz mazo rīdzinieku, kustība strādā ar jauniešiem. Biedrība “Ghetto Games” ir radījusi spēcīgu jauniešu kustību, kas jau ir bagāta ar tradīcijām, iedzīvinot jauniešos alternatīvu dzīvesveidu - bez alkohola, cigaretēm un citām atkarību raisošām vielām.
Pretenzijas pret “Ghetto Games” aktivitātēm ir tiem, kuri apgalvo: tie bērni tur staigā piedzērušies un narkotikas salietojušies. Neviens gan nav par to ziņojis policijai vai kā citādi mēģinājis ietekmēt situāciju. Tāpēc apgalvojumi izklausās pēc pasakām.
Esmu redzējis daudzus bērnus, kuri organizēti piedalās spēlēs, iesaistot arī vecākus. Darbs ar ielu bērniem un jaunatni nav vienkāršs. Bērniem un jauniešiem šajos GG pasākumos ir iespēja mainīties. Mums ir arī atsauksmes no pašvaldības policijas, ka tas ir vērā ņemams darbs, ko veic šī kustība.
Ja šai kustībai tiks liegts “dzīvot”, Rīga un Latvija var saskarties ar daudz lielākām sociālām problēmām un jauniešu atkarībām, kas nozīmēs nākotnē arvien lielākus finanšu ieguldījumus sociālās programmās pilsētas un valsts mērogā.
Narkotiku un alkohola vietā GG piedāvā sportu, mūziku, modernās improvizācijas un talantu attīstīšanu. Šī organizācija ar savu unikālo stilu ir atraduši netradicionālu pieeju jauniešiem. Tas ir veids, kā noturēt bērnus un jauniešus uz pareizajām sliedēm. Šai sportiskajai sezonai ir jāturpinās, ir jāatrod juridiski risinājumi situācijai.
Kurš meklēs juridiskos risinājumus?
Rīgas dome ar abu pušu pārstāvjiem. Otrdien tikos ar Grīziņkalna apkaimes biedrību, lai izrunātu situāciju un meklētu izeju. Tomēr jāsecina, ka arī pašu grīziņkalniešu viedoklis nav viendabīgs. Es runāju ne tikai par pašu biedrību, bet arī par iedzīvotājiem. Aizbraucu uz GG norises vietu tieši tajā dienā, kad, pamatojoties uz tiesas lēmumu, tika atcelts pasākums. Man nāca klāt iedzīvotāji, un vairāki teica, ka viņiem nav traucējušas šīs sportiskās aktivitātes.
Tīmeklī lasīju, ka iedzīvotāji sūdzas par GG skaļu uzvedību, par krievu dziesmām, kas tur skanot nemitīgi.
Aizstāvot nacionālās intereses, esmu pret krievu mūzikas un valodas publisku lietošanu Rīgas pilsētvidē. Rīgai jākļūst latviskai. Jāņem vērā, ka Grīziņkalna apkaimes gaisotne ir uzlabojusies, tieši vai netieši - arī pateicoties GG darbībai un pilsētas ieguldījumiem. Pateicoties jaunajam līgumam starp domi un GG, kam, starp citu, piekrita arī apkaimes biedrība, izņemot atsevišķus jautājumus, tika noteikta vienošanās par laikiem, kad ir atļautas sportiskās un muzikālās aktivitātes.
Savulaik, sarunājoties ar Grīziņkalna apkaimes biedrību, tā šķietami piekrita, ka GG paliek Grīziņkalnā - ar retiem pasākumiem, bet lai GG pamatvieta pārceltos uz citurieni. Taču joprojām tas ir sarunu jautājums.
Esam vairākkārt apspriedušies: biedrībai “Ghetto Games” dot citu vietu, piemēram, Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Tur ir pietiekami daudz vietas. Centrāltirgus vadība pati vēlas, lai tirgus atdzīvotos. Un vēl kas svarīgi: tur nav dzīvojamo māju, kam varētu traucēt pasākumu norise, turklāt uzlabosies apkārt esošā vide.
“Ghetto Games” vadītājs Raimonds Elbakjans - kāds viņš ir?
Viņš pēc sarunām piekāpās trokšņu līmeņa mērīšanai, bija gatavs ievērot vairākus citus nosacījumus, nāca pretim Grīziņkalna biedrības vēlmēm, ko Īpašumu departaments iekļāva jaunajā līgumā kā nosacījumus. Lai arī lieta ir nonākusi tiesā, redzu saprātīgus un racionālus risinājumus no abām pusēm, kas būtu par labu bērniem un jauniešiem. Tas šobrīd ir pats būtiskākais.
Tad jau beigās sanāks, ka Grīziņkalna biedrība izrādīsies “sliktā puse”.
Ja ieskatāmies sociālajos tīklos, varam redzēt lielu atbalstu bērnu un jauniešu sportam. Katrai biedrībai ir tiesības pārstāvēt savas intereses valsts un pašvaldības mērogā. Notika domes atbildīgo personu tikšanās ar GG un Grīziņkalna biedrības pārstāvjiem lemšanā par turpmākajiem pasākumiem, jo komunikācija tikai sociālajos tīklos nav īsti produktīva.
Vēlamies, lai šis konflikts tiktu mazināts, ja vien nav iespējams rast pilnīgu vienprātību. Šobrīd ar abām pusēm aktīvi risinām šo jautājumu. Skaidrs, ka tuvākie pasākumi divu nedēļu laikā, kas bija plānoti, notiks. Turpmākie pasākumi tiks izvērtēti.
