Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.
Papildu rēķins par kaķu un suņu mikročipu un reģistrāciju, kas apdraudēja mājdzīvnieku īpašnieku maciņus, acīmredzot “paliks tikai ES kungiem”, raksta “yle.fi”, atgādinot, ka Somijas viedoklis par noteikumu projektu, kas attiecas uz suņu un kaķu identifikācijas marķējumu un reģistrāciju, guvis atbalstu, un tāpēc Eiropas Komisijas priekšlikums dalībvalstu padomē tika pārveidots Somijai tīkamā formā.
Līdz šim Somijā čipēšanu varēja veikt ne tikai veterinārārsts, bet arī cita šādiem nolūkiem apmācīta persona, savukārt reģistrāciju Pārtikas aģentūras reģistrā veica pats īpašnieks vai turētājs. Izskatās, ka tas tā arī paliks, jo Somija iestājās par savējiem.
Pretēji rīkojās Latvijas atbildīgās personas, nosakot, ka kaķu un mājas sesku apzīmēšanu ar mikroshēmu varēs veikt tikai praktizējošs veterinārārsts. Par to informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji. Kurš kuru šajā jautājumā lobēja - Veterinārārstu biedrība Zemkopības ministriju vai otrādi, pagaidām nav noskaidrots.
Interesanti, ka dalībvalstis pašas drīkst regulēt un lemt jautājumu par čipēšanas un reģistrācijas ieviešanas metodi. Tad kāpēc arī Latvijā Zemkopības ministrija un Veterinārārstu biedrība nevarētu izlemt šo jautājumu par labu dzīvnieku saimniekiem? Lūk, līdzšinējās prakses turpināšanu - ka čipēt drīkst arī speciāli apmācītas personas, - atbalstījusi arī Somijas Veterinārārstu asociācija, jo “darba veterinārārstiem tik un tā ir daudz”.
Somijā spriež, ka veterinārārstu čipēšanas un reģistrācijas monopols būtu palielinājis mājdzīvnieku īpašnieku izmaksas, īpaši mazapdzīvotās vietās, piemēram, valsts ziemeļos, jo līdz tuvākajam veterinārārstam bieži vien ir jābrauc garš ceļš. Latvijā šādi spriež tikai tie, kuriem ir mājdzīvnieki: pārtika, ārstēšana un nu vēl arī čipēšana krietni iekožas maciņā. Bet par augstajām izmaksām priecājas vien pakalpojuma sniedzēji.
Kad Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz jaunas labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, jau bija skaidrs, ka paralēli vajadzīgām un pareizām lietām “uzplauks” arī tendenciozi ielobētais.
Protams, grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī paplašināt kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Taču sasteigtā kaķu čipēšana radījusi vien vilšanos un nedrošību: augstās izmaksas satrauc tos, kuri uztur vairāk par vienu kaķīti, turklāt neatbildēts ir jautājums - un kas notiks, ja es nečipēšu savu kaķi? Mani sodīs? Tas nav zināms. Bet kaķis var nonākt dzīvnieku ķērāju rokās, un tad nu zīlē, kurā patversmē viņš nonācis.
Zemkopības ministrija klusē. Patiešām, kaķi nav prioritāte, nav nekāda pirmā nepieciešamība. Sak, iztieciet bez kaķiem, ja nevarat atļauties tos sačipēt! Jā, zināt, cilvēki daudz ko nevar atļauties, bet varbūt tieši tādēļ valdīkļiem vajadzētu nākt viņiem pretim, nevis vīzdegunīgi novērsties? Somijā ir izveidots kaķu reģistrs, bet, lai to ieviestu līdz galam, valsts gaida, kad tiks izstrādāta ES mājdzīvnieku regula, kas tostarp noteiks, ka čipēšanu var veikt ne tikai veterinārārsti vien. Latvija arī varētu iestāties par šādu iznākumu.
Eiropas Savienības valstīs ir gandrīz 73 miljoni suņu un aptuveni 84 miljoni kaķu. Somijā ir aptuveni 800 000 suņu un vairāk nekā 500 000 kaķu. Cik mājdzīvnieku ir Latvijā? Cik ir dzīvnieku patversmju, kas izmisīgi cīnās par izdzīvošanu? Cik ir dzīvnieku audzētavu - gan legālu, gan puskriminālu?
To visu kopā skatot, rodas pamatots satraukums par dzīvnieku likteņiem: jācer, ka nenonāksim tādā necilvēcības caurumā, kādā nonācis Turcijas parlaments, apstiprinot likumu par brīvdzīvnieku neierobežotu slepkavošanu visā valsts teritorijā.
