Nav taisnība tiem, kuri mēģina satiksmes ministram Kasparam Briškenam (PRO) piešūt politiskas bezatbildības un profesionālas impotences birkas, pārmetot pat to, ka viņš izvairās uzņemties atbildību, cenšoties to novelt uz citiem. Patiesībā viņš katru dienu risina intelektuālus uzdevumus, lai celtu Latvijas ekonomiku, izcērt “Rail Baltica” stigas ne tikai uz Rīgas lidostu, bet arī uz Pampāļiem un Zabludovku. To visu beidzot izpratu, kļūdaini uzmācoties augstajam kungam un uzdodot jautājumus par praida karogu, kas bija izkārts pie Satiksmes ministrijas.
Mana sarakste ar Satiksme ministrijas komunikāciju nodaļas vadītāju Baibu Gulbi sākās jau 16. jūnijā - dienu pēc praida karoga izkāršanas pie Satiksmes ministrijas. Uzdevu šādus jautājumus:
“Kurš cilvēks nolēma izkārt praida karogu pie Satiksmes ministrijas fasādes blakus Latvijas, Ukrainas un ES karogiem?
Uz kādiem normatīvajiem aktiem pamatojās praida karoga izkārējs?
Kā ministrs Briškens vērtē šādu karoga izkāršanu? Jo neticu, ka Briškena kungs, būdams atbildīgs ierēdnis, kaut ko tādu varētu atļauties.
Tā kā praida karogs nav nevienas valsts karogs, tas ir vienkārši krāsains auduma gabals, vai arī es varu lūgt izkārt pie Satiksmes ministrijas kādu savu auduma gabalu?”
Pēc 24 stundu pārdomām Baiba Gulbe atbildēja: “Lēmumu par karoga izkāršanu pie Satiksmes ministrijas fasādes pieņēma satiksmes ministrs Kaspars Briškens.” Punkts. Mani tomēr dīdīja neizprotama neiecietība, tāpēc atgādināju, ka nav atbildēts uz visiem jautājumiem. Un nepiedodama bezkaunība bija manis uzdotie papildjautājumi:
“Kāpēc Kaspars Briškens izkāra praida karogu?
Cik maksāja karogs?
Vai Briškens to pirka par savu vai ministrijas naudu?”
Pēc pāris dienām atpeldēja atbilde: “Atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem gatavojam.” Jā, tie bija augstākās matemātikas līmeņa cienīgi jautājumi, uz kuriem atbildes “jāgatavo” sevišķi rūpīgi un ilgi. 20. jūnijs atnesa cerīgu vēsti: “Jautājumi uzdoti satiksmes ministram un atbildes tiek gatavotas. Pašreiz nevaru pateikt precīzu laiku, kad atbildes nosūtīsim.” Tā kā tuvojās Jāņi un gribējās tomēr uzzināt to “precīzo laiku”, lai nopublicētu ilgi gaidītās un saturīgās atbildes, mēģināju pasteidzināt komunikāciju nodaļas vadītāju. Viņa man ieteica vērsties pie Briškena padomnieka Edgara Klētnieka, jo “es taču nevaru atbildēt par ministra aizņemtību”.
Baiba Gulbe 25. jūnijā atsūtīja ilgi gaidīto atbildi: “Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktu kopā ar Latvijas valsts karogu var lietot citus karogus, tos izkārtojot noteiktā secībā. LGBT karoga publiska izvietošana nav aizliegta Latvijas Republikā. Izkārtais karogs nav iegādāts par Satiksmes ministrijas līdzekļiem.”
Klētnieka kungam norādīju, ka atkal nav atbildēts uz visiem jautājumiem, bet viņš tipiski progresīvi attrauca, ka citas atbildes nebūs, jo ministrs ir aizņemts ar svarīgākiem jautājumiem. Pieminot aizņemtību, viņš acīmredzot domāja gatavošanos sarunu festivālam “Lampa”, kurā ministrs piedalīsies jestrā šovā “Rail Baltica: necenzēta patiesība”. Tas nešaubīgi kļūs par viņa karjeras augstāko lidojumu.
Festivāla anotācijā rakstīts: “Laiks, nauda un jēga - trīs tēmas, kas pēdējā laikā sabiedrībā raisa atšķirīgus viedokļus, bažas un arī komiskas interpretācijas, domājot par “Rail Baltica” projektu.” Tas tiešām ir tik komiski, ka nevar pārstāt smieties. Kāds noteikti uzdrošināsies teikt: projekts salaists dziļā dūkstī (nejauciet ar latgaliešu vārdu “ūkstā”, tas būs pārāk rupji!), bet Briškenam, redz, jociņi vien prātā. Bet kāda tur vairs nopietnība, ja pat sabraukta slieka ierēc par trūkstošajiem miljardiem, kas nepieciešami gadsimta dzelzceļa būvei…
Vēl komiskāk ir tas, ka ministrs Briškens rosinājis disciplinārlietu par iespējamiem pārkāpumiem Satiksmes ministrijas amatpersonas - valsts sekretāres Ilondas Stepanovas - darbā. Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar “Rail Baltica” (RB) ieviešanu. Pareizi! Galvenā grēkāze atrasta, tāpēc visa vaina par projekta salaišanu dūkstī jānoveļ uz valsts sekretāri! Tas nekas, ka Briškens jau 2014. gadā sācis strādāt “Rail Baltica”, sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu, saņemot par “darbu” desmitiem tūkstošu eiro.
Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA): “Dienesta pārbaude attiecībā uz Stepanovu ilgst jau kādu pusgadu. Rodas jautājums: kādā veidā ministrija tikusi pārvaldīta, ja tik ilgu laiku darbā nav bijis viens no vadošajiem ierēdņiem? Ministrijas komandtiltiņš jau ilgi ir bijis paplucināts… Izskatās, ka tiešām atrasts grēkāzis. Briškens gan norādīja uz Tāli Linkaitu kā uz vainīgo, par sevi gan neko neteica.”
Vitenbergs uzskata, ka valdībai šobrīd nav skaidrības, ko darīt ar RB projektu. “Kā to realizēt, lemšot līdz septembrim. Piedodiet, tas ir absurds. Tas ir apmēram tā. Atnāk vīrs mājās un saka sievai: būs mums dārzā baseins.
Sieva jautā: kā to realizēt? Vīrs atbild: par to padomāsim pēc tam,” ironizē Vitenbergs, “bet, ja nav projekta, Eiropas Komisija nepiešķir līdzekļus, no otras puses - to, kas jau ir piešķirts, ir liels risks pazaudēt.”
Vitenbergs arī atcerējās kādu tiešām komisku mirkli: “Kad uzsāk būvēt kādu objektu, sanāk visi kopā un ieliek būves pamatos kapsulu nākamajām paaudzēm. Tā notika arī 21. maijā, kad Rīgā ieradās EK un starptautiskie partneri, lai simboliski atzīmētu pamatlīnijas būvniecību. Viņi kā stafetes kociņu nodeva cits citam šo kapsulu, sabildējās, bet reāli nekādos pamatos to neielika, jo nebija uzsākta būvniecība!”
Patiesību sakot, runa jau nav nedz par praida plīvekli pie Satiksmes ministrijas, nedz par manu vēlmi turpat izkārt kādu savu lupatdeķi, jo, ministrijasprāt, ir atļauts viss, kas nav aizliegts.
Runa ir par to, ka šādi briškeni un viņiem līdzīgie vienkārši iesmej par sabiedrības vairākumu, uzskatot, ka šim vairākumam nav nekādas daļas gar ministra publiski erotiskajām fantāzijām, nemaz nerunājot par finansiālajām interesēm, kas īstenībā skar mūs visus, tas ir, nodokļu maksātājus. Un mūs skar ne tikai Briškena personiskās intereses, mūs vēl vairāk skar milzīgu finanšu līdzekļu izpļekarēšana tajā pašā “Rail Baltica” projektā.
Citastarp, Satiksmes ministrijas Ētikas kodeksā rakstīts, raugi, kas: “Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs, kas stiprinātu sabiedrības uzticību publiskās varas subjektiem un valsts amatpersonu godprātīgumam, sekmētu valsts civildienesta un darba tiesisko attiecību kultūru, mazinātu interešu konflikta un prettiesiskas lobēšanas situāciju rašanās iespējas, kā arī veidotu pozitīvu ministrijas tēlu sabiedrībā.”
Darbs sabiedrības interesēs un pozitīvs ministrijas tēls sabiedrībā - tas viss taču ir saskaņā ar praida izkarekli un “nopelnītajiem” gadsimta dzelzceļa līnijas tūkstošiem, vai ne? Cik komiski (patiesībā - traģikomiski) tas skan kontekstā ar notiekošo šodienas Latvijā. Varbūt festivālā “Lampa” parunāt tieši par to?
