"Seksa skandāls" Mūzikas akadēmijā turpinās jaunās toņkārtās

© Ģirts Ozoliņš/MN

“Es teiktu diezgan dīvaini dalīties ar šāda zemas kvalitātes samazgu rakstu kam nav nekādas saistības ar realitāti, bet ir tieši spriedelējumi padomju garā. gribās uzrakstīt rupjāk, bet audzināšana neļauj,” saglabājot rakstības īpatnības, citēju Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) padomes priekšsēdētāja Timura Tomsona cildinošo atsauksmi feisbukā par manu publikāciju “Neatkarīgajā”

Tomsonam oponē muzikoloģe, mākslas doktore Ingrīda Zemzare.

Talantīgais Timurs Tomsons

“Tekstiņš tieši atbilst tam, kas tur tagad notiek,” raksta Ingrīda Zemzare, “un ir ļoti sāpīgi, ka LMA padome pieļauj kaut ko tik zemisku. Kas paliks pāri no LMA profesoru korpusa elegances, ja viņus novēros pa šķirbām un cietumnieku lodziņiem? Džentlmenis ir tas, kurš nesaka un nedomā neko tādu, ko nevarētu izstāstīt pie pusdienu galda. Sena gudrība, kurai nevajag nekādu komunisma cēlāja morāles kodeksu. Uzticos MA profesūrai. Pati esmu tur mācījusies, docējusi un ilgstoši sadarbojusies. Skatīties pa atslēgas caurumu ir “fui” katrā kultūrā, vai tad ne?”

Iedziļinoties Tomsona prātulās, nav gan skaidrs, ko tieši viņš domājis ar atrautību no realitātes, jo manā rakstā ir citēts jaunās rektores Ilonas Meijas teiktais par ziņošanas iespēju uzlabošanu, kā arī par to, ka jāmeklē veidi, kas ļautu piešķirt lielāku svaru anonīmiem ziņojumiem. Vienvārdsakot, jāstimulē padomju laikos tik tradicionālā “stučīšana”. Vai tās būtu minētās “zemas kvalitātes samazgas”? Bail pat domāt, ka padomes priekšsēdētājs tā novērtē rektores svaigos, dziļi ētiskos rosinājumus.

Timuru Tomsonu par padomes priekšsēdētāju ievēlēja martā, kad no amata atkāpās iepriekšējā padomes priekšsēdētāja Helēna Demakova. “Man patīk risināt konkrētu problēmu un nevis ar skaļiem paziņojumiem, kā bija līdz šim saistībā ar akadēmiju, bet sastādīt rīcības plānu. (..) Mans psihoterapeits saka - tu esi vērtību cilvēks. Mūzikas nozare un vide man ir pazīstama, un, ja es jūtu, ka ir problēma, man nav baiļu ielēkt tās risināšanā,” par sevi tīmekļa vietnē “liepajniekiem.lv” saka Tomsons.

Arī vairāki citi viņa pazinēji nenoliedz Tomsona talantus, tāpēc atliek cerēt, ka jaunais aktīvists, kā mēdz teikt, izrullēs visus LMA “seksa skandāla” negludumus un seksa - tāpat kā savulaik Padomju savienībā - Mūzikas akadēmijā vairs nebūs. Pagaidām gan nekas nav dzirdēts par krasiem morālā kursa pagriezieniem puritānisma virzienā, bet gan jau ar laiku…

Atliek tikai pagaidīt, kad policija beigs izmeklēšanu “seksa lietā”, un tas arī tāds nieks vien ir, ka pirms izmeklēšanas beigām no akadēmijas tiek atlaists viens otrs pasniedzējs. Ja nu izmeklēšanā atklāj, ka tas “viens otrs” nemaz nav vainīgs, ko tad?

Kāds labums no “stukačošanas”?

“Es vairs neesmu saistīta ar Mūzikas akadēmiju,” sarunā ar “Neatkarīgo” teic Ingrīda Zemzare, “bet man ļoti nepatīk tas, kas tur noticis. Derdzas visādi “Me Too” un tā atvasinājumi Latvijā. Tas ir ārprāts, kas veļas pāri Latvijai. Domāju, ka konkrētais gadījums bija kādas meitenes personiska atriebība savam pasniedzējam. Visi argumenti, kas izskanēja TV raidījumā, bija baltiem diegiem šūti.”

Zemzare nedomā, ka šis skandāls būtu spējis nodarīt akadēmijai gauži, viņa uzskata, ka vienmēr būs tādi cilvēki, kuri par to satrauksies, un būs arī tādi, kuri par to pasmiesies. “Jebkurā kolektīvā mēdz būt attiecības, visi taču ir pieauguši cilvēki, un, ja tevi neapmierina šīs attiecības - pārtrauc tās. Bet par “stukačošanu” un lūrēšanu… Lasīju, ka uz auditoriju izzāģējuši lūku - lai varētu redzēt, kas iekšā notiek. Studenti savukārt no iekšpuses to aizlīmējuši, jo nevar izturēt to lūrēšanu,” ironizē Zemzare.

Viņa atcerējās arī gadījumu ar kādu Francijas prezidentu, kam savulaik “piešuva” mīļākās esamību. “Franči par to tikai pasmējās,” teic Zemzare, “flirts ir mūsu kultūra - viņi teica. Visa literatūra taču balstās uz aprakstiem par to, kā tas notiek starp cilvēkiem un kā tas beidzas - ar skandālu, ar traģēdiju, ar komēdiju, ar ko citu. Bet atbildi pats par to, ko tu dari. Taču mēģināt kādu anonīmi nosūdzēt par savu neizdevušos mēģinājumu šo kādu iegūt… Nu, piedodiet. Meitenēm patīk vecāki, gudrāki, tādi, kuri ir mantīgi - nu, skaties, cik tālu tev patīk, nevis skrien sūdzēties. Es nesaprotu: kāds labums ir no “stukačošanas”, kas tiek pastiprināti stimulēta?”

Uz šo jautājumu pagaidām nav atbildējis neviens no tiem, kuri atbalsta “ziņotāju institūtu”. Gaidīsim ne tikai pārliecinošas atbildes, bet arī pamanāmus darbus gan no LMA padomes un rektorāta, gan no Kultūras ministrijas puses.

Pretējā gadījumā sanāks visai banāli: neprazdami paņemt no amerikāņu kultūras neko derīgu, paņemam apkaunojošo subkultūru ar nosaukumu “Me Too” un piemērojam to vietējiem apstākļiem, garšvielās piemetot padomju čekistu iemācīto “stučīšanu”. Šā apvienojuma rezultāts: vairāku cilvēku reputācija iemīcīta mēslos. Kā to izvilkt no šīs smirdoņas? Nav zināms… Kā sens sakāmvārds liecina: kamēr meli trīs reizes paspēj apiet zemeslodi, tikmēr patiesība noiet vienu soli.

Komentāri

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Svarīgākais