Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognoze

Dažādu radošo profesiju pārstāvji ir apvienojušies, lai protestētu pret nodokļu reformu, kas skar autoratlīdzību saņēmējus. Sociālajos tīklos popularitāti īsā laika periodā ir iemantojis režisores Jūlijas Kovas estētiski veidotais videomākslas darbs "#dodmākslaielpot". "Vakara Ziņas" aprunājās ar pašmāju radošo profesiju pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā reforma ietekmēs viņus. Jautājām arī, vai pandēmijas un nodokļu reformas dēļ nezaudēsim daudzus lieliskus Latvijas talantus, kas var pielikt punktu radošajai darbībai mūsu valstī vai vispār.

«Tur, kur ir bērni, mīļotais vīrietis un mīlestība, tur arī var dzīvot,» saka Rīgā dzimusī un augusī māksliniece Auce Biele. Jau vairāk nekā septiņus gadus viņa dzīvo un strādā Marokā, nelielā berberu zvejnieku ciematiņā Tamraght Ouzdar, kas ir Ziemeļatlantijas okeāna krastā netālu no Agadiras.

Jā, tieši šo savādo kovidlaiku min par iemeslu Teo Ralfs Jēkabsons, kaislīgs Rīgas porcelāna kolekcionārs un zinātājs, tam, ka ir uzplaukusi milzu interese par 60., 70., arī nedaudz 80. gadu Rīgas porcelāna rūpnīcu izstrādājumiem. Baldones muzejā (Mencendarbes muižā) ir atklāta viņa savāktās kolekcijas nozīmīgāko eksponātu izstāde, ko varēs apskatīt līdz jūlija beigām. Divās palielās telpās varam redzēt to, ar ko lepojas jaunais puisis Teo Ralfs. Teju ik katram eksponātam nāk līdzi kāds stāsts ar gadskaitļiem, autoru vārdiem, uzvārdiem un ražošanas noslēpumiem.

Klarnetistes un Lielās mūzikas balvas laureātes Annas Gāganes muzikālā karjera pēdējā gada laikā, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem, ir bijusi krāšņa un notikumiem bagāta.

Viena no visu laiku iecienītākajām latviešu spēlfilmām ir 1966. gadā Rīgas kinostudijā uzņemtais kinodarbs «Purva bridējs» pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles ar tādu pašu nosaukumu, kā arī stāsta «Atriebšanās», lugu «Ugunī» un «Pazudušais dēls» motīviem.

«Pārsvarā man ir neērta sajūta, kad man kaut ko dod. Man labāk patīk dot citiem, tāpēc savā dzimšanas dienā vienmēr jūtos neveikli,» atzīst dziedātājs, dīdžejs un dziesmu tekstu autors Roberts Gobziņš. 13. jūlijā, viņam bija 57. dzimšanas diena.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognoze

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

«Ir septiņi no rīta Rīgas ielās», «Līgo dziesma», «Mūsu mīlestība» – šīs un daudzas citas leģendārā ansambļa «Čikāgas piecīši» dziesmas daudziem asociējas ar skaistās balss īpašnieku Armandu Birkenu. Dziedātāja ikgadējās ciemošanās laikā Latvijā »Vakara Ziņas« viņu sastapa restorāna «Osiriss» terasē, kas šajās karstajās dienās bija pārvērtusies teju vai par viņa biroju. «Dažbrīd, tiekoties ar draugiem un paziņām, nosēdēju līdz pat deviņiem vakarā,» smej dziedātājs.

Dailes teātra aktieru pāra Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres vienīgais dēls Āris Liepiņš nomira 23. aprīlī Skotijā. Pēkšņi. Sirds... Tikai 13. jūlijā viņš tika guldīts Raiņa kapos. 

Lai kādi vēji pūš, Gatis Truksnis ir mūžīgs. Mūžīgs Jūrmalas domes priekšsēdētāja krēslā. Vismaz līdz šim un neraugoties ne uz ko. Nu jau piekto reizi.

Lai gan pazīstamā dziedātāja Ineta Rudzīte pašlaik ir aizņemta, gatavojoties sava jaunā albuma iznākšanai (tas top sadarbībā ar leģendāro komponistu Gunāru Freidenfeldu un klajā nāks septembrī), viņa brīvajos brīžos labprāt rosās virtuvē un pagatavo kaut ko garšīgu gan savai ģimenei, gan draugiem.

Latvijas vidējā statistiskā iedzīvotāja parametru noteikšanā izmantojām Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Ja gribat sev iestāstīt, ka atrodaties mistikas apdvestā vietā, tad šīm cerībām un gaidām piemērots ir priežu ieskautais Čertoks. Tas ir neliels ezers ar zilganzaļas krāsas ūdeni 12 kilometru attālumā no Aglonas. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» to ceļrādī nodēvējusi par Velnezeru, bet īstenie zinātāji saka – tas nav nekāds Velnezers. Čertoks, un punkts.

«Esmu uzaudzis Liepājas teātrī. Vēl tagad atceros aktrises Lilitas Bērziņas asaras, kas pilēja man uz sejas, kad sešu gadu vecumā spēlēju Serjožu izrādē «Anna Kareņina». Rīdzinieki bija atbraukuši viesizrādēs, Serjožas lomas tēlotāja Anta Krūmiņa saslima, tāpēc, lai glābtu situāciju, izraudzījās mani,» atklāj aktieris, ansambļa «10 kungi no Liepājas teātra» dalībnieks Gunārs Borgs. Uz skatuves pavadīts pusgadsimts, taču, lūgts nosaukt savu mīļāko lomu, mākslinieks saminstinās, jo tādas neesot. «Jebkura loma, jebkura muzikālā izrāde bija ļoti mīļa.»

Šādu jautājumu jūnija pēdējā sestdienā dažs labs uzdeva gan policijai, gan izteica sašutumu feisbukā un publicēja foto ar padomju Latvijas laika karogu pie dažām ēkām Pārdaugavā. Varam tautu nomierināt – nē, finišam tuvojas dokumentālās filmas «Operetes sargs» uzņemšana.

Daudz cietusī un ilgi atjaunotā Nordeķu muiža Pārdaugavā ir atdzīvojusies. Tās saimnieks Valters Ozoliņš ir paveicis daudz, un muižiņa skatāma neticamā krāšņumā. No ārpuses – varbūt arī nekas īpašs, bet atjaunotās telpas gan žilbina. Šovasar muižiņu filmēšanai noskatījuši arī komēdijseriāla «Perfektās kāzas» veidotāji.

Vasaras vidus izsenis ir laiks, kad vairākās Latvijas piekrastes pilsētās un zvejnieku ciemos ar vērienu tiek svinēti Zvejnieksvētki. Šogad tos svētīs 10. jūlijā, kaut gan pēc tradīcijas ir pieņemts, ka tie atzīmējami jūlija pirmajā svētdienā.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognoze

Kas notiek Latvijā? Siltuma un aukstuma rekordi krīt, ziemas kļūs par 20 dienām īsākas, vasaras – par 10 dienām garākas, bet tropisko nakšu skaits palielināsies. Jāsāk gatavoties tam, kas varētu notikt pēc 20 gadiem, kad periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +10 grādiem ilgšot no aprīļa beigām līdz oktobrim. Tāda prognoze tiek piedāvāta 2040. – 2069. gadam.

Jūlija pirmajās dienās Latvijas Hokeja federācija izplatīja satriecošu vēsti: 24 gadu vecumā mūžībā pāragri devies Latvijas hokeja izlases vārtsargs Matīss Edmunds Kivlenieks (1996–2021).