VAKARA ZIŅAS. Roberts Gobziņš prāto, vai drīkst bučoties
«Pārsvarā man ir neērta sajūta, kad man kaut ko dod. Man labāk patīk dot citiem, tāpēc savā dzimšanas dienā vienmēr jūtos neveikli,» atzīst dziedātājs, dīdžejs un dziesmu tekstu autors Roberts Gobziņš. 13. jūlijā, viņam bija 57. dzimšanas diena.
«Kad mani sveic, nesaprotu, kas man jādara - jādejo, jādzied vai jābučojas. Un vai vispār drīkst sveicēju bučot?» smaidot saka Roberts Gobziņš, atklājot, ka parasti viņš mēģina atrast kādu pasākumu, kur būt ap savu dzimšanas dienu, un tad ielūdz viesus uz turieni, lai pasākumam vairāk apmeklētāju.
«Ja man jautā, kur es gribētu svinēt savu dzimšanas dienu, es vienmēr saku, ka pie jūras, jūrā, vai vislabāk - selgā uz plosta,» atklāj jubilārs.
«Bet tikpat labi man var piezvanīt no Vaivariem un aicināt uz rehabilitāciju. Kolēģi saka, ka vislabākā dāvana ir ceļazīme uz kūrortu, pat ja tā ir uz Jaunķemeriem,» Roberts nosaka. Viņš neslēpj, ka jau gadiem ilgi risina locītavu problēmas. «Tās pašas nesakārtojas, ar tām vajag strādāt speciālistu uzraudzībā,» viņš saka, piebilstot, ka pārsvarā tā arī paiet viņa vasara - kārtojot veselību, vingrojot un veicot dažādas procedūras. «Daru tādas lietas, kam nepietiek laika, kad ir intensīvs radošais grafiks. Kad būs sakārtotas pamatvajadzības, tad jau būs arī viss pārējais,» viņš sapratis. Un ar «viss pārējais» viņš šobrīd domā jaunu multimediālu projektu «Pasakas par zivīm». Tā ir iecere, pie kuras tiek strādāts sadarbībā ar Māri Olti - skaidrojot, cik ir Latvijā dzīvojošu zivju sugu. Par katru no tām būs pasaka ar Asari galvenajā lomā. Viņš dosies pie katras zivs ciemos, uzdos jautājumus un dabūs atbildes. «Rakstu darbs nav vienkāršs, tas jādara ļoti rūpīgi, jo man ir svarīgi, lai valodiņa būtu saprotama piecgadīgam un aizraujoša arī pieaugušajam.»