VAKARA ZIŅAS. Latvietes Auces Bieles Marokas garšas

 
©Publicitātes foto

«Tur, kur ir bērni, mīļotais vīrietis un mīlestība, tur arī var dzīvot,» saka Rīgā dzimusī un augusī māksliniece Auce Biele. Jau vairāk nekā septiņus gadus viņa dzīvo un strādā Marokā, nelielā berberu zvejnieku ciematiņā Tamraght Ouzdar, kas ir Ziemeļatlantijas okeāna krastā netālu no Agadiras.

Saule, okeāns un brīvība

Šajā pavasarī Auce Biele bija ieradusies Latvijā, lai Mākslas stacijā «Dubulti» atklātu savu personālizstādi «Spēks ziedēt», vadītu ziedu gleznošanas meistarklases un ar saviem Marokas saules pielietajiem košajiem gleznojumiem mazliet sasildītu arī tautiešus Latvijā. Par to, ka tas bija iespējams, māksliniece saka paldies lieliskajai izstādes kuratorei Ingai Šteimanei. «Biju ļoti pārsteigta par cilvēku milzīgo interesi, apmeklējot manu izstādi. Atvēru «Instagram», tur viss pilns - pilnīgi sveši cilvēki lika bildes no izstādes. Laikam tāda izstāde bija vajadzīga, jo, iebraucot Latvijā, bija vēl riktīga ziema, un cilvēki bija noguruši no kovida, sejas maskām un neziņas, kas būs… Pusotrs mēnesis, ko pavadīju Latvijā, pagāja darbos - tās bija dažādas tikšanās, meistarklases, intervijas, tostarp televīzijā un radio. Tas bija kolosāli, kā Latvijā mani sagaidīja, tas tiešām bija «vow!»,» jau atgriezusies savās mājās Marokā, telefonintervijā »Vakara Ziņām« priecīgi stāsta māksliniece.

Taujāta par māju sajūtu, viņa atzīst, ka to sajutusi, pēc trīs gadu prombūtnes atkal iebraucot Rīgā, un tieši tāpat sajutusies, atkal atgriežoties Marokā. «Mājas ir tur, kur ir bērni, mīļotais vīrietis un mīlestība. Kad ar bērniem biju Rīgā, tieši par to iedomājos - ja būtu atbraukusi arī ar vīru un izkrāsotu māju visās iespējamās krāsās, mēs varētu dzīvot arī Rīgā. Jo mājas ir tur, kur ir mīlestība,» Auce sapratusi. Bet atgriezties Latvijā viņa vismaz pagaidām neplāno, jo labi jūtas tur, kur ir saule, okeāns un brīvība. Un saule Marokā ir 300 dienas gadā.

Priekš tam ir vīrs

Šobrīd Marokā ir nogatavojušās vīģes un arbūzi. Mandarīni, kas no Marokas ap Ziemsvētku laiku atceļo arī līdz Latvijai, tiešām nogatavojas tikai ap Ziemassvētkiem, bet apelsīni gan ir visu gadu. «Pamatā mēs arī ēdam to, kas ir sezonāls,» saka Auce, atklājot, ka viņas ģimenes ēdienkartē ir galvenokārt marokāņu ēdieni.

«Es mājās praktiski neko negatavoju, man vīrs gatavo, un ar to arī viss ir izteikts. No rīta piecelties un «pašīt» pa virtuvi? Nu, nē! Tas nav priekš manis! Priekš tam man ir vīrs,» viņa mīļi nosaka, piebilstot, ka, iespējams, pienāks tāds vecums, kad gribēsies stāvēt pie plīts. «Pagaidām tā nav, un es ļoti novērtēju, ka man gatavo, un ēdienu tiešām izbaudu,» stāsta māksliniece. Viņas vīrs Rašids ir marokānis, pēc profesijas - glābējs. Bet ēst gatavošana ir viņa aizraušanās un viņam arī lieliski sanāk. Auce tikai retu reizi, galvenokārt uz svētkiem, sagriež rasolu, uzcep pankūkas, Ziemassvētkos - piparkūkas. Lai bērniem interesantāk. «Kad mamma atbrauc ciemos, viņa mums pagatavo ko latviskāku. Bet es jau kopš bērnības virtuvē ieeju tikai tad, kad viss jau gatavs, un tad pajautāju, vai ko nevajag palīdzēt.»

Uz lēnas uguns, ar garšvielām

Auce stāsta, ka marokāņu ēdienkartei raksturīgas dažādas garšvielas. «Vispār jau cilvēki visā pasaulē ēd vienu un to pašu - dārzeņus, zivis, gaļu, atšķiras tikai tas, kā kurā vietā to pagatavo. Un Marokā visu gatavo ar garšvielām, bet tās nav tik pārspīlēti asas kā, piemēram, Indijā. Un otra Marokai raksturīga iezīme - ēdiens tiek gatavots lēnām, nesteidzīgi. Visās receptēs vienmēr rakstīts: uz lēnas uguns. Šeit nav «piecu minūšu zupiņas». Arī kuskusu sievietes te gatavo pusi dienas, nevis kā Latvijā - aplej ar ūdeni, ātri apēd un skrien tālāk. Marokā viss notiek lēnām, bez steigas. Tas arī bija pirmais, ko pamanīju, kad pirmoreiz atbraucu uz Maroku - cilvēki te dzīvo mierīgi un nesteidzīgi. Šeit pie mājām nav pastkastītes, nemaz nerunājot par rēķiniem, ko tajās ielikt,» stāsta Auce.

«Arī es esmu par baudīšanu - ēdienu un dzīves baudīšanu. Man visu interesē nobaudīt, pagaršot, un es ēdu visu. Nekad neesmu bijusi veģetāriete un, nedod, Dievs, sēdēt uz diētas! Un, ja kāds man saka, ka kaut kas ir kaitīgs, es parasti atbildu, ka dzīvot arī ir kaitīgi.»

Ir tikai trīs dzērieni, ko Auce nelieto - piens, jo negaršo kopš bērnības, kokakola un alkohols. Bet »Vakara Ziņu« lasītājiem viņa iesaka pamēģināt pagatavot klasisko marokāņu tēju un brokastīs - marokāņu omleti.

Pilns koferis ar majonēzi

Interesanti, kā Aucei Marokā pietrūkst no Latvijas garšām? Neticēsiet - tā ir «Provansas majonēze». Tik garšīgas majonēzes neesot nekur citur pasaulē. «Atvedu uz Maroku pilnu koferi ar majonēzi. Un brētliņu filejas eļļā «Vīra buča» un «Sievas buča». Tādas lietas nav nekur citur. Un arī zefīrs visgaršīgākais ir Latvijā,» viņa saka un piebilst, ka bērniem Latvijā vislabāk garšo «Kārums» biezpiena sieriņi. Tos pilnu koferi mazbērniem parasti ved Auces mamma. «Un bērni arī novērtē latviešu majonēzi,» māksliniece piebilst. Viņa ir mamma diviem bērniem - dēlam Alikem ir 10 gadi, meitiņai Milai drīz būs trīs.

Bet uz sērferu piekrasti Marokā Auce savulaik aizbrauca, izturējusi konkursu, lai izveidotu kāda uzņēmuma mājaslapu. «Ieraudzīju Maroku, un bija skaidrs, ka es palikšu. Nebija pat divu domu. Tagad, pēc septiņiem gadiem, skatos, ka Eiropā arī ir forši, bet tajā brīdī man bija sajūta, ka tieši Marokā ir tas, ko meklēju: vasara, saule un brīvība. Vispirms es nolēmu tur palikt un tikai tad satiku savu vīru. Es, protams, nesaku, ka mana dzīve ir sakārtojusies, ka te ir leiputrija, bet es ticu, ka vienmēr viss notiek uz labu. Un tā notiek ar mums visiem. Nav perfektu cilvēku, nav perfektas vietas uz zemeslodes, bet, ja izvēlamies mīlestību, var dzīvot labāk.»

RECEPTES

Omlete marokāņu gaumē

(2 personām)

SASTĀVDAĻAS

3 olas

1 liels tomāts

dažas olīvas

marinēts citrons vai svaigs citrons

ķiploka daiviņa

garšvielas - sāls, melnie pipari, kumins, paprikas pulveris

olīveļļa

PAGATAVOŠANA

Sarīvē uz pannas tomātu, pievieno garšvielas, ķiploku, olīveļļu un cep aptuveni 10 minūtes uz lēnas uguns; ja par maz mitruma, pievieno trīs karotes ūdens.

Pēc tam pievieno citronu, olīvas un iesit trīs olas, taču nemaisa, tikai uzliek pannas vāku un turpina cept uz lēnas uguns, līdz olas ir gatavas.

***

Tēja marokāņu gaumē

(2 personām)

SASTĀVDAĻAS

2 tējk. zaļā tēja

svaiga piparmētra

cukurs

PAGATAVOŠANA

Tējkannā ieliek divas tējkarotes zaļās tējas un uzlej karstu ūdeni, turpina vārīt uz lēnas uguns, līdz ūdens sāk vārīties. Uguni izslēdz un pievieno svaigas piparmētras un cukuru. Ņem lielu glāzi un tēju divreiz pārlej no tējkannas glāzē un atpakaļ - pēc iespējas no lielāka attāluma (to sauc par atgaisošanu).

Pēc tam tēju pasniedz mazās glāzītēs.

Tēja ir piemērota karstam laikam - cukurs un zaļā tēja dod enerģiju, piparmētra atsvaidzina.

***

Grils marokāņu gaumē

SASTĀVDAĻAS

gaļa (vista, jērs vai liellops)

ķiploks

sīpols

kumins

olīveļļa

kinza

sāls

pipari

PAGATAVOŠANA

Smalki sagriež ķiploku, sīpolu, kinzu, pievieno olīveļļu, kuminu, sāli un piparus. Atstāj gaļu uz 30 minūtēm marinēties. Pēc tam liek uz iesmiem un grilē uz oglēm, līdz gatavs.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!