Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Jūrmalciems. Tur runā tā, ka nevar saprast

© Lāsma Gaitniece

Vasaras vidus izsenis ir laiks, kad vairākās Latvijas piekrastes pilsētās un zvejnieku ciemos ar vērienu tiek svinēti Zvejnieksvētki. Šogad tos svētīs 10. jūlijā, kaut gan pēc tradīcijas ir pieņemts, ka tie atzīmējami jūlija pirmajā svētdienā.

Ja vēl tikai plānojat, kurā virzienā doties un kurā no jūras piekrastēm tos svinēt, piedāvājam iepazīties ar Jūrmalciemu. Vēsturiski tas ir viens no pašiem senākajiem zvejnieku ciemiem Latvijas teritorijā un atrodas starp diviem dabasparkiem - Bernātu un Papes. Turklāt Jūrmalciems ir viena no retajām vietām mūsu valstī, kur vēl joprojām ir saglabājušās senās zvejošanas tradīcijas.

Vectēva aicinājumu pārņem mazmeita

Kaut arī debesis kļūst arvien tumšākas un gaidāms lietus, apņēmības pilni izbraucam no Liepājas uz Rucavas pusi jeb Lietuvas robežas virzienā. Jūrmalciems atrodas starp trešo lielāko Latvijas pilsētu un dižo Nīcu. Tas sanāk arī pa ceļam, ja dodas uz nelielo Palangu, kas padomju laikā latviešiem bija iecienīta iepirkšanās vieta, savukārt mūsdienās tā attīstījusies par smalku kūrortu. Taču, atgriežoties pie šī ceļojuma galamērķa, jāpiemin, ka Jūrmalciems lepojas ar augstāko kāpu Latvijā - Pūsēna kalnu. No kāpas virsotnes paveras skats uz priežu audzi, kā arī tā ir jauka pastaigu vieta, kur pilsētniekiem saelpoties svaigu gaisu. Liepājnieki un citi tuvējās apkārtnes iedzīvotāji Jūrmalciemu iecienījuši arī tāpēc, ka rudeņos turienes mežos esot labas sēņu vietas.

Viena no pirmajām pieturvietām Jūrmalciemā ir evaņģēliski luteriskā Nācaretes baznīca. Draudzes priekšniece Gita Vanaga mūs draudzīgi sagaida un aicina ienākt. Seko interesants stāstījums par to, ka dievnams uzcelts rekordīsā laika posmā. 1933. gada maijā likts pamatakmens, bet jau tā decembrī svinēta baznīcas iesvētīšana.

Ideja par dievnama celšanu Jūrmalciemā piederēja Nīcas baznīcas mācītāja Gustava Špēra dēlam Mantfredam Špēram, kurš tolaik studēja teoloģiju. Pirmais draudzes priekšnieks Jānis Bardulis atdāvināja zemi, uz kuras uzcēla baznīcu, savukārt pēc viņa par draudzes priekšnieku kalpojis Gitas vecaistēvs Johans Herbsts.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!