Vakara Ziņas

Rīgas panorāmu gadsimtiem nemainīgu padara mūžīgās baznīcu vertikāles – baznīcu torņi. Tie iegravējas ļaužu prātos no paaudzes paaudzē, tāpat kā rīdzinieku soļi senajā bruģī. Un nemaz nav svarīgi, ka šur tur visam pa vidu pavīd kāds jauns pilsētas vaibsts, reizēm veiksmīgs, reizēm spocīgs un pagalam neiederīgs. Rīgas senie torņi stāv visam pāri, katrs ar savu likteni un savu stāstu. Arī Sv. Pētera baznīcas tornim tāpat kā pašai baznīcai ir savs stāsts.

«Būtu jau grēks sūdzēties. Citi cilvēki slimo un mirst, bet man šis gads kaut kādā ziņā pat ir bijis šausmīgi svētīgs,» sazvanīta kādā darbdienas vakarā pēc jauniestudējuma pirmizrādes, saka izcilā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte. «Turklāt šis laiks ļāva saprast, ka mani draugi ir tiešām zelta vērtībā. Tik daudz laika – gan klātienē, kad bija iespējams, gan garās telefonsarunās – sen nebiju varējusi ar viņiem kopā pavadīt. Kontaktus uzturējām nepārtraukti!»

Reti kurš padomju laikos dzīvojušais nav jūsmojis par klauna un komiķa Jurija Ņikuļina kumēdiņiem cirka arēnā un neatkārtojamajās kinokomēdijās, kuras joprojām pulcē milzu skatītāju pulkus. Tomēr daudzi nezina viņa ciešo saistību ar Latviju: viņa vectēvs bija Līvānu pasta priekšnieks, māte mācījās Daugavpils ģimnāzijā, bet viņš pats pirmo reizi uz skatuves kāpa Valmierā.

Arvien vairāk daiļā dzimuma pārstāvju visā pasaulē iestājas par sieviešu tiesībām un vienlīdzību, taču televīzijas šovu vadītāja Jana Duļevska uzskata, ka šī kustība ir pārāk skaļa. «Man ir savi uzskati, ar kuriem es nevienam neuzbāžos. Nevienu negribu mācīt dzīvot un negribu, lai kāds to māca man,» viņa skaidro.  

Pakroja daudziem Latvijas iedzīvotājiem saistās ar krāšņajiem Ķīnas laternu un ziedu festivāliem. Pakrojas muiža ir lielākais muižu komplekss visā Lietuvā, un tā ļauj gūt priekšstatu par to, kas ir visvisvis... Kad ceļošana kovida ierobežojumu dēļ ir drīzāk loterija un laimes spēle, tad aizskriet līdz Lietuvai, lai ziemas tumšumā izbaudītu psihedēlisku gaismas šovu, ir gan ātri, gan salīdzinoši lēti.

Baiba Bērziņa pazīst Džeinu tikai gadu un četrus mēnešus, Mimoza Lote – vēl īsāku laiku, bet jau nolēmusi uzrakstīt par viņām grāmatu. »Vakara Ziņas« noskaidro, kas gan ir šīs dāmas un par ko būs grāmata.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes prognozes

«Dikti sprauna vairs neesmu, bet vēl turos. Rāmā garā, ar lēnākiem apgriezieniem, bet ar visu pati tieku galā,»  saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņai nesen palika 91. 

Nākusi klajā nāk rakstnieka Mika Zanda jaunākais veikums – romāns «Šaurais loks. Ārkārtas lietu aģentūra», un autors tajā ļoti «garšīgi» aprakstījis arī visai jauku gastronomisku epizodi, kā galvenie varoņi mielojas ar bujabēzi – jūras velšu zupu franču gaumē. Tiesa, šo delikatesi rakstnieks, kurš aizvien vēlējās palikt inkognito un neatklāt ne savu īsto vārdu, ne seju, »Vakara Ziņām« negatavoja, taču tikām pacienāti ar ļoti garšīgu un, pats galvenais, veselīgu branču. Turklāt izrādās, ka patiesībā Mikam Zandim ir vien trīs firmas ēdieni.

Šo priekšmetu nejauši atradu kādā trauku pārdošanas grupā internetā. Manu uzmanību piesaistīja greznais vapenis, šķīvja senatnīgums un tekstā pieminētais Rīgas vārds. Nopirku to, pat nezinot, kādus ceļus tas nācis un kurp mani aizvedīs šā šķīvja stāsts.

***

Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns skatītājiem piedāvā izstādi «Solargrāfija».

Grobiņā iepazināmies ar pazīstamo novadpētnieku Sergeju Tihonovu. Viņš palepojās ar savu beidzamo atklājumu – Grobiņas kapsētā sameklējis mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska kapavietu, sakārtojis to, restaurējis memoriālo plāksni ar uzrakstu «Latvijas Mākslinieku savienība» un gadskaitli – 1946. gads. Sajūtot sensāciju, izvaicāju Sergeju, un viņš labprāt stāstīja.

Attiecībā uz mīļdzīvniekiem viss cilvēku kopums, šķiet, iedalāms trīs lielās daļās: suņu mīļi, kaķu mīļi un ļaudis, kuri mājdzīvniekus nevar ciest. Patiku vai nepatiku rada dažādi faktori, no kuriem viens varētu būt tik piezemēts kā alerģija pret suņiem vai kaķiem. Tas ir iemesls, kura dēļ mīļdzīvnieki nereti tiek atdoti prom – vismaz tā var secināt no neskaitāmiem ierakstiem sociālajā medijā «Facebook». Pieļauju, ikviens, kurš ir piedzīvojis spēcīgu alerģiju, zina, cik tā nepatīkama un ka iemesls izvairīties no alerģiskas reakcijas izraisītāja nebūt nav nosodāms. Varbūt ir naivi, taču vēlētos ticēt, ka vairumā gadījumu cilvēks par savu alerģiju zina, pirms devis pajumti kucēnam vai kaķēnam.

Viena no senākajām mūsdienās zināmajām galvaspilsētas kapsētām ir 1871. gadā atklātie Matīsa kapi. Tagad tas ir Rīgas centrs, taču kapsētas pirmsākumos apbedījumu vieta bija pilsētas nomale, kur atradās smilšu klajumi un sakņu dārzi. Kad tika pabeigta Rīgas Svētā Pāvila baznīcas būve 1887. gadā, Matīsa kapu rietumu daļa tapa par Pāvila draudzes kapiem, taču padomju laikā robeža starp abām kapsētām izzuda.

Ziemassvētki ir laiks, kad ļaudis apmainās ar labākajām piparkūku mīklas receptēm un informāciju, kur iegādājams visgaršīgākais šo svētku kārums. izrādās, ka piparkūkas, pēc kurām roka garajos ziemas vakaros stiepjas gluži nejauši, ir gardums ar ļoti iespaidīgu un senu vēsturi, un uz Eiropu tas atceļojis apmēram pirms tūkstoš gadiem. Un kāda ir tava mīļākā piparkūku recepte?

Dzejnieks un publicists Arnolds Auziņš ir optimists, apveltīts ar humora izjūtu, mīlestību pret dzimto vietu un lepnumu par tāmnieku dialektu. Auziņš ir izmēģinājis roku vairākos žanros, sākot no publicistiskā stila līdz satīrai. Ne mazums dzejas rindu veltīts arī dzimtajai vietai – Dundagai. Sazināmies ar dzejnieku, kurā rit līvu asinis, neilgi pēc viņa deviņdesmitās jubilejas.

«Dzimšanas dienu parasti nesvinu, bet bieži ir tā, ka mani sveikt atnāk studenti, un satikt viņus vienmēr ir ļoti jauki,» saka teātra režisors un pedagogs Mihails Gruzdovs. 12. decembrī viņš svinēja savu 68. dzimšanas dienu.

Nesen Rīgu un rīdziniekus sadrebināja mīnus 17 grādi, bet mūžības vaiga priekšā tas ir nieks. Kādi bijuši un ir aukstuma rekordi Latvijā, pasaulē un Visumā?

Latviešu pavārs, uzņēmējs un kulinārijas TV raidījumu vadītājs. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kurš gan Latvijā nezina: «Labrītiņ no rītiņ, cik skaists šis rītiņš» un arī burvīgo mērvienību – «tuč, tuč».

Ja pavisam godīgi, tad virsrakstā liktais novērojums nav īsti attiecināms uz pašiem priekuliešiem, lai kur tie Latvijā atrastos. Tāpēc, ka priekulieši zina vairāk nekā citi. Latvijā vietvārdi ar sakni «priek» doti apdzīvotām vietām gan Vidzemē, gan Kurzemē. Vidzemes viducī, Gaujas kreisajā krastā, ir Priekuļi – pagasta centrs vien dažu kilometru attālumā no Cēsīm. Kurzemes dienvidos ir vesels novads un arī pilsēta Priekule, aptuveni 40 kilometru attālumā no Liepājas. Priekuļus aplenc līkumotā Gauja, bet Priekules novads izjūt Baltijas jūras vējus. Ja kāds nezināja, tad arī Latgalē, Preiļu novadā, ikdienā skan Priekuļu vārds.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā atjaunota «Saktas» nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā «seja» atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādes un saglabājot nama autentiskumu. Vēsturiskais uzraksts «Sakta» pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.